Lai iepazītos ar to, kas nezināms vai apslēpts, bieži nākas izmantot kādu īpašu pieeju, atslēgu vai mūsdienās tā saucamo pieejas kodu. Bet šis kods var nebūt tikai durvīm, internetam vai tā vietnēm, bet arī dabai ar tās pārsteigumiem, vienreizīgumu un noslēpumiem.
Šoreiz par upi, kuru jau gadus četrdesmit jokodamies saucu par savu bagāto līgavu, un ne jau velti. Upe ir zivīm bagāta, un, atrodot pareizo pieejas kodu, domāju, ka bez loma paliksiet tikai tad, kad zivīm mutes būs pilnībā ciet un tās neparko nebūs pierunājamas uz ņēmienu.
Visu cieņu vīriem, kuri zivtiņas māna ar gruntenēm un fīderiem, bet es, Kuldīgas copes spečuka Gunta Kārkliņa samācīts, šo zivi jau gadus desmit ķeru ar pludiņmakšķeri Ventā. Kas tad ir vajadzīgs, lai cope būtu veiksmīga? Pirmkārt, tā ir makšķerēšanas vietas izvēle, jālasa upe, jāmāk saprast – pa kādu trajektoriju zivis pārvietosies un kur piestās atpūsties. Pārvietošanās notiek pa vietām, kurās ir vismazākā straumes pretestība, un straujajos posmos zivis neuzturas, bet izvēlas bedres un atstraumes, kuras veidojas aiz līkumiem, akmeņiem, upes reljefa paaugstinājumiem.
Otrkārt, ja ir kaut mazākā aizdoma, ka zivis jūsu izvēlētajā vietā ir, šī vieta noteikti jāiebaro. Protams, var jau iet pa lēto un barot ar zivīm paredzētajām granulām, bet īstu zivju armiju savā izvēlētajā vietā savāksiet un pieturēsiet ar profesionālo zivju iebarojamo ēsmu. Ko tad izvēlēties? Neteikšu, ka milzīgajā copes veikalu barību klāstā atrodamas arī sliktas barības, eksperimentēt negribu un ar latvisku pārliecību pieturos pie mūsu pašu ražotāju N-G Mix. Barību klāsts ir liels un paredzēts dažādām zivīm, padomāts arī par barību aukstam ūdenim, tad kādēļ man dziedāt svešu dziesmu? Vienlaikus atbalstu arī mūsu uzņēmējus.
Barību ieber traukā un samitrina, pēc 15 minūtēm pievieno sijātu mālainu zemi (aukstam ūdenim 5:1; ūdenim iesilstot – zemes daudzumu samazina; pēdējā, pirmsnārsta fāzē 1:1). Pielej ūdeni un visu rūpīgi samaisa, barības konsistencei jābūt tādai, lai ūdenī iemestā bumba palēnām irtu.
Trešais, arī ļoti svarīgs faktors – makšķere. Vēlams izvēlēties 5,5–6,5 metrus garu kātu (lai pietiekamā attālumā no krasta varētu novadīt ēsmu) ar testu 20–40 grami. Kāts aprīkots ar inerces spoli vai multiplikatorspoli, bezinerces spoles mīnuss – nav iespējams novadīt ēsmu bez rāvieniem. Spoles aprīko ar kvalitatīvu 0,20–0,22 mm monofilo auklu. Pludiņu izvēlas ar antenu un garu kātu, to caur riņķīti uzvelk uz pamatauklas un drošības dēļ (lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu) ar stipru diegu piesien pie antenas. Uz pludiņa kāta auklu nostiprina ar kembriku palīdzību. Lai varētu ātri noreaģēt uz vissīkāko zivs ņēmienu, pludiņu izsvaro tā, lai ārā no ūdens būtu apmēram 10–30 mm no pludiņa krāsainās antenas. Pludiņa celtspēju izvēlas no konkrētās vietas un apstākļiem, celtspējas amplitūda ieteicama 6–20 g. Lai būtu iespējams lielākā straumē pludiņa skrējienu piebremzēt, izvēlas pludiņu ar lielāku celtspēju.
Nonākot makšķerēšanas vietā, eksperimentālā ceļā atrod un ieregulē vajadzīgo dziļumu. Tas ir, lai atstatums starp pludu un svina grimuli (svars atbilstoši pluda celtspējai) būtu tāds, ka grimulis peldētu 1–5 cm no grunts. Zem grimuļa sien griezulīti, virs kura uzver gumijas kembriku, lai grimulis nepārsistu pamatauklu, un tad 30–80 cm garu 0,12–0,16 mm pavadiņu. Pavadiņas garums – jo dziļāks un lēnāka straume, jo garāka pavadiņa, aukstā ūdenī īsāka, siltā garāka. Āķīti izvēlas pēc gaumes, pavasarī noteikti smago mormišku spogulīti, siltā ūdenī lieto vieglākas mormiškas.
Uz āķa sprauž 2–4 mušu kāpurus plus 4–8 odu kāpurus, tos var aizstāt arī ar lapu slieciņām, kuras atrodamas komposta kaudzēs. Ēsma jāpludina bez rāvieniem, to nedaudz pieturot. Pirms makšķerēšanas sākuma nolūkoto vietu iebaro ar 3–4 apelsīna lieluma barības bumbām, laiku pa laikam barību upē papildina, iemetot vēl pa bumbai.
Lai jūsu kaķim vienmēr aste gredzenā un Abas kūpinātavā gardi smaržo pašu rokām sagādāts našķis!