Pastāstīšu, kā un uz ko ķeru zandartus, sākot no jūnija līdz rudens beigām, ziemai. Varbūt kādam noderēs, jo ļoti daudz ir gribētāju, kas vēlas šo tumsas plēsēju noķert, bet nu kaut kā galīgi nesanāk. Saņemu daudz jautājumu sociālajos medijos par to, kur, kā, kad un uz ko. Šeit atbildēšu uz visiem šiem jautājumiem, izņemot uz KUR.
Sāku pirkt dažādus voblerus, bet izmantot kaut kā bija slinkums vai arī nebija ticības, pārsvarā visus šos gadus džigoju vai arī ķēru, vienmērīgi ietinot gumiju. Tas viss, protams, strādāja – vairāk vai mazāk, bet zivis ķērās. Pa to laiku jau voblerkastes bija sakrājušās pilnas. Tā nu es nolēmu, ka 1. jūnijā jāliek būs lietā. Aizbraucot pie ūdenskrātuves ap 21.00, vēl gaišs, bet nekas. Paņemu pirmo vobleru – zipbaits khamsin citroniņu. Un pirmajā metienā zandarts, man āķis lūpā, pa to vakaru noķēru, ja nemaldos, trīs mēra zandartus un vēl pāris asaru, bet man joprojām nav saprašanas, kā ar vobleru naktī jāķer. Tad sevi piespiedu braukt maksimāli bieži, lai saprastu tā paradumus – ko un kā, un kad. Tā nu es sāku braukāt katru dienu un pamazām iebraucu tēmā. Jūnijā viss gandrīz notika kā pēc grāmatas, copes ap vienu un to pašu laiku uz visiem vobleriem, kas bildē, pilnīgi šķiet, ka krāsa būs noteicošā, nu nezinu, varbūt. Arī mānekļa novadīšana bija līdzīga, palēna, vienmērīga ietīšana, ar nelielu iegrimi, jo zandarts smuki nāca augšā pēc sava medījuma. Pieminēšu, ka ķeru vietās, kur dziļums ir no 50 cm līdz diviem metriem.
Mānekļi
Autora foto
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Nu pienāca jūlijs – bula laiks. Mētāju visu to pašu, ko jūnijā, bet uz ierastajiem mānekļiem kaut kā ne tā, kā gribētos. Uzliku atkal vobleru, kurš ūdeni nav redzējis. Pontoon21 crack jack 98mr. Sagadīšanās vai ne, bet uz šo vobleru noķēru daudz zivju. Sajūta tāda, ka vairāk nostrādāja iegrime, nevis izmērs, jo, kad voblera mēlīte aizskāra grunti, tā uzreiz bija sitiens kātā. Protams, periodiski bija zivs arī uz maniem cietušajiem khamsiniem, bet nu crack jack guva labākus panākumus. Runājot par laikapstākļiem, tajā periodā bija tā, ka pirmā zivs vienmēr bija pirms saulrieta, tas liek domāt, ka zandarts atrodas savā medību zonā jau kādu laiku pirms krēslas. Piebildīšu, ka vasaras vidū rezultatīvākās copes bija tad, kad ārā bija vējains un citreiz arī lietains, varbūt tāpēc, ka tajos seklumos tomēr zivs ir tramīga, jo gar krastu bieži var redzēt, ka zandrts izlīdis un nostājies savā medību pozīcijā.
Jācenšas mazāk izmantot lukturīšus, jo, ja zandarts parasti medī tuvāk pie krasta, tas var zivi aizbiedēt.
Tā nu vasara jau sāka iet uz otru pusi, klāt jau augusts, un pēkšņi mani khamsini pārstāja strādāt. Ievēroju, ka ūdens sācis ziedēt. Nu tik zaļš, ka mānekli neredz vispār. Sāku eksperimentēt ar visu pēc kārtas. Un, jā, atradu atslēdziņu – lielie vobleri 100–130 mm. Man lielie, jo biju radis visu laiku ķert uz viegliem vobleriem, ar kātu līdz 14 g. Protams, ar lielākiem mānekļiem un niknāku spiningu man bija atkal jāpiešauj roka, lai viss izdotos, un viss arī izdevās, jo ūdens ziedēšanas laikā nebija citu copmaņu un es varēju kārtīgi izvērsties. Teikšu, kā ir, agrāk es nevarēju ciest augustu, bet nu šogad tas bija izcils. Pieminēšu, ka odi ēda nost tā, it kā es būtu ar medu nosmērēts, nekādas jaunās tehnoloģijas to atbiedēšanai neizmantoju, bet nu tas tā.
Pamazām pienāca septembris, bet nu silts kā pa vasaru. Īpaši nekas nemainījās, lieli mānekļi, vidēji lēna ietīšana ar grunts aizskaršanu. Pieminēšu, ka no jūnija līdz septembra vidum zandarts ņēma mānekli, vadot pa vienu un to pašu trajektoriju. Svarīgi bija nostāties attiecīgi no straumes stipruma, lai varētu mānekli novadīt gar pareizajiem akmeņiem. Starp citu, viena svarīga lieta – ķerot akmeņainās vietās, regulāri jāpārbauda vobleru stāvoklis, vai nav plaisu, caurumu utt. Un svarīgi ir bieži mainīt āķus, uz tiem nevajag ekonomēt. Izmantoju Gamakatsu, BKK un Decoy firmas āķus. Tiem tiešām var uzticēties.
Laiks iet uz priekšu, parādās rudens vēsums, un pēkšņi viss sāk mainīties. Ūdens atdziest, un mani ierastie akmeņi klusē jau nedēļu, copes nav, viss slikti. Redzu, ka zandartu mednieku ir jau diezgan daudz krastā un pāris simtu metru tālāk pa kādai zivij noķer. Izdomāju, ka nākamo vakara copi pamēģināšu tālāk, kur visi ķer. Nepatīk man makšķerēt, kad jāstāv plecs pie pleca, bet nu tā brīža situācija piespieda veikt korekcijas manos copes ieradumos. Pienāca nākamais vakars, un devos tur tālāk. Iespraucos pretī tādām kā niedrēm, un pirmajā metienā tīri zolīds zandarts, nākamajā metienā zemmērs, piebildīšu, ka zemmēri pret mēriem man šogad bija apmēram 1:30 mēru labā. Tā es pie savām niedrēm notusēju pāris nedēļu, par lomiem varēja nesūdzēties, bet kādā brīdī sāku pamanīt, ka paliek jau grūti kaut ko dabūt.
Nu jau pienācis kārtīgs rudens, sāku jau aktīvāku zandartu meklēšanu pa perimetru, zivis ir, bet gribas vairāk, laikam izlepis vai kas, nezinu. Padomāju, ka vajag paprovēt vietu, kur ķēru visu vasaru un pusi rudens. Tur, kur tie akmeņi. Pie akmeņiem nekā, bet laternas gaismā redzu, ka zandarti ir apmēram 10 metrus tālāk kā vasarā, tur tāda neliela kants, kur aiziet no 50 cm uz 1,5 m. Tā nu sāku eksperimentēt, un rezultāti nebija ilgi jāgaida, un nebaidīšos teikt, ka vēsā rudens labākais voblers ir pontoon21 dexter minnow 93. Ar šo vobleru ir noķerts ļoti daudz zandartu, un esmu pārliecināts, ka būs vēl. Mainījās mānekļa vadīšana aukstajā laikā, vobleri ar iegrimi ap 1,5 m, ļoti lēna vienmērīga ietīšana un viens no maniem TOP dziļajiem pontoon21 crack jack sāka strādāt, vispār neko nedarot, iemetu, iedzinu dziļumā un apstādinu, lai straume dara savu. Tieši šajās ilgajās pauzēs notika zandartu dusmīgie rudens sitieni.
Tā man gāja, nocopēju daudz. Vienu, divas reizes nedēļā atpūtos, visas pārējās dienas medīju zandartu. Par to, cik kopā noķēru, laikam nestāstīšu, bet nu krasta copei tas cipars man pašam šķiet iespaidīgs. Standarta mēri bija 47–50 cm, to bija daudz, tad 50–60 cm kādi 20 un tādi 60+ bija 10, bija arī 70 cm, bet nu tas tā. Šogad sezonu noslēgšu laikam, kad viss sasals.
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu
Kā rudenī pierunāt līdaku – tehnika, mānekļi, copes vietas. Sarunas laivā #17
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
