Septembrī beidzas vasaras makšķerēšanas sezona. Arī šajā rudens mēnesī jūs varat noķert zivis, pat lielās zivis, kuras vasarā bija gandrīz neiespējami noķert. Tāpēc nemierīgā makšķernieka dvēsele vēlas nokļūt ātrāk pie savām iecienītajām ūdenskrātuvēm. Atvaļinājumi jau beigušies, bet brīvdienās tūkstošiem makšķerēšanas speciālistu steidzas uz upēm un ezeriem cerībā noķert savu kāroto jeb sapņu zivi.
Laikapstākļi makšķerēšanai
Septembris ir rudens sākums. Siltā, es pat gribētu teikt, karstā vasara ir beigusies, pienākušas vēsākas un īsākas dienas. No rītiem jau ir salnas, bet mēneša beigās austrumu pusē naktīs var būt pat mīnuss. Taču pa dienu joprojām ir silts, un septembra vidū ir tā saucamā atvasara, kas priecē mūs ar siltu un saulainu laiku. Kokiem parādās jau pirmās dzeltenās lapas, bet gaiss ir tīrāks nekā vasarā, dzestrais gaiss liecina, ka Latvijā ir iestājies rudens.
Bieži vien starp kokiem manāmi zirnekļu tīkli, vienā vietā tas ir plāns, bet citviet tas ir tā sabiezējis. Reizēm saule joprojām uzspīd tik spoži, ka uz to nav iespējams pat raudzīties, tā tik ļoti apžilbina acis. Septembrī redzamība ir lieliska un skaņas dzirdamas ļoti tālu. Septembra beigās sākas īstā lapu krišana. Nokritušās dzeltenās un sarkanās lapas uz zemes veido daudzkrāsainu paklāju, dažkārt vējš paceļ nokritušās lapas, un tās uzsāk deju.
Septembrim ir raksturīgas arī biežas lietusgāzes. Gaisa temperatūrai atdziestot, tas vairs nav siltais vasaras lietutiņš, kas mūs atveldzēja, bet gan ilgstošs un dažkārt ļoti nogurdinošs lietus, tiesa, ar nelieliem pārtraukumiem, tas var ilgt pat vairākas dienas pēc kārtas. Agri vai vēlu, bet septembra lietus beidzas un pēc vēsajām dienām pār zemi atkal spīd spoža, silta saulīte, kas dod skaistas un, galvenais, neaizmirstamas makšķerēšanas dienas. Bieži vien mēneša beigās tā saucamā atvasara var ilgt pat veselu nedēļu.
Kur meklēt zivis
Septembrī zivis, šķiet, jūt drīzo ziemas iestāšanos. Aktīva cope sākas līdakām, asariem, zandartiem un arī meža vimbām. Zivis sāk intensīvo barošanos. Ziemas priekšvakarā upju un ezeru zivis gatavojas ilgstošai ziemošanai, tāpēc tām jāuzkrāj tauki, jāsakrāj spēki pirms garās un aukstās ziemas.
Septembris makšķerniekiem ir īsti dvēseles svētki. Ikviens copmanis, bruņojies ar makšķerēm un spiningiem, steidz uz upēm un ezeriem gan lietainās, gan saulainās īsajās atvasaras dienās. Arī makšķerniekiem šķiet, ka priekšā gara ziema, kuras laikā var palaist garām makšķerēšanu atklātā ūdenī. Tāpēc dažkārt septembrī ūdenskrātuvju krastos var redzēt īstu jucekli. Šeit var redzēt spiningotājus, makšķerniekus un tos, kuriem patīk nakts laikā mētāt fīderus un gruntenes, cerot, ka pieteiksies kāds ievērības cienīgs brekša eksemplārs un ka par naktstārpiem interesi izrādīs vēdzeles. Patiesībā tikai retais makšķernieks paliek bez zivīm, jo īsti copmaņi vienmēr eksperimentē ar rīkiem, ar ēsmām, bet zivis, kas steidzas to nobaudīt, iepriecina ar labu un aktīvu copi.
Sākoties rudenim, upju un ezeru ūdens manāmi atdziest. Gaisā jau tā ir ļoti maz kukaiņu, tie nekrīt vairs uz ūdens virsmas. Tas noved pie tā, ka zivis pārvietojas uz dziļākām vietām, seklās vietas zivīm vairs nav interesantas. Ja izdodas atrast zivju bedrīti vai krācīti, tad loms iespējams bagātīgs.
Upju vai ezeru tuvumā aug daudzi koki un krūmi, kas nomet lapas septembra otrajā pusē. Lapu krišanas laikā lielas zivis peld zem kritušajām lapām, kas dažkārt blīvi pārklāj ūdens virsmu. Pusdienlaikā izcirtumos starp ūdenī iekritušajām rudens lapotnēm var makšķerēt līdakas, asarus, arī raudas un pat sapalus, kuri vēl cer pirms ziemas guļas nobaudīt arī kādu pa koku rāpojošu kukainīti.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Uz ko makšķerēsim
Septembra sākumā katram makšķerniekam ir nepieciešamas spējas labi maskēties. Ūdens šajā laikā ir kļuvis caurspīdīgs, zivis labi redz un lieliski dzird jebkuras skaņas. Aizdomīgas jeb svešas skaņas un spilgtas drēbes nobiedēs zivis, un tās dosies uz citu drošāku vietu, bet trokšņainais un koši ģērbtais makšķernieks paliks bez nekā.
Makšķerēšana septembrī no laivas ir veiksmīgāka. Spiningotāji ir apmierināti un gandrīz vienmēr izbrauc ar lomu. Arī ja māneklis vai voblers jāaizmet tālāk no krasta, jo šajā laikā zivis baidās no krasta tuvumā esošajiem priekšmetiem.
Bieži vien, sevišķi nepazīstamās vietās, makšķerniekam uz nerviem krīt nogrimusī koksne, jā, zivis tur “tusējas”, bet arī mānekļi tur paliek. Lai izvairītos no šiem sarežģījumiem, kā arī aukla nepārtrūktu, bet zivis nenomuktu no āķiem, metiens jāveic uzmanīgi un jāmakšķerē piesardzīgi, bez īpašas un, galvenais, nevajadzīgas steigas.
Septembrī, sevišķi mēneša beigās, grūtības rada dzīvās ēsmas zivtiņu iegāde, iespējams, par to vajadzēja vēl padomāt augustā. Mazās zivtiņas attālinās no krasta, bet līdz ar viņām – arī līdakas. Septembrī plēsīgās zivis izceļas ar sevišķu alkatību un lielisku apetīti, tāpēc, izmantojot spiningu un (vai) ūdas, ir iespējams gūt labus panākumus. Līdakas, asari, zandarti, dažkārt arī ālanti un meža vimbas, kas septembrī upēs barojas grunts slāņos, labi ķeras uz mākslīgajiem mānekļiem.
Spiningotāji septembrī sāk izmantot lielos mānekļus: voblerus, gumijas, šūpiņus. Tas ir saistīts ar palielināto zivju apetīti, sagaidot ledus iestāšanos, un, protams, ar šī gada zivju mazuļiem, kas vasaras periodā izauguši. Dziļumā no gultnes iespējams makšķerēt asarus, līdakas un arī zandartus. Dziļajos posmos ar velci sāk ķerties liela izmēra līdakas un zandarti.
Septembrī ēsmas pludināšana notiek 2,5–3,5 metru dziļumā, vietās ar nelielu straumīti, par ēsmu izmantojot baltos, sliekas un motiļus.
Makšķerēšana ar fīderi un pludiņa makšķeri
Septembrī labi ķeras karūsas, brekši, pliči, sapali, ālanti, raudas, ruduļi un līņi. Sākoties rudenim, makšķerēšanas vietas mainās, atšķirībā no vasaras ir nepieciešams izmantot citu papildbarību un citu ēsmu.
Septembrī labākā ēsma ir sliekas, bet mēneša sākumā neaizvietojama ēsma ir sienāži, lai gan labi panākumi gaidāmi arī uz baltajiem un mizgraužiem. Septembra sākumā plauži, karūsas un raudas joprojām lieliski piesakās uz mannas baltušku un kukurūzu, pa kuru lodā viens vai divi baltie kāpuriņi. Tāpat kā vasarā veiksmīgai makšķerēšanai zivis ir jāiebaro, var izmantot veikalā iegādājamo papildbarību, mūsdienīga iepakotā iebarojamā ēsma vēsam ūdenim un atbilstošiem apstākļiem (upei, ezeram) aktīvi pievilina zivis uz barošanās vietu. Ir iespējams iebarojamo ēsmu gatavot arī pašam, tā teikt, mājas apstākļos. Svarīgi, lai mājās gatavotā papildbarība saturētu, piemēram, prosas putraimus vai zirņu biezputru, bet papildināt ēsmu var ar graudu klijām, saulespuķu raušiem jeb spraukumiem un melnzemi vai māliem.
Septembrī brekšus ķer gan ar pludiņa makšķeri, gan ar fīderi, veicot metienus sev zināmajās bedrēs. Siltajās naktīs lielie brekši dodas uz lielākām platībām pēc barības. Pieklājīga izmēra raudas labāk jūtas vietās, kur ir bedres, saulainās dienās tās labprāt vēl izbauda rudens sauli. Lielo raudu makšķerēšanā kā ēsmu izmanto motiļus, baltos, sliekas un mizgraužus.
Septembrī ar pludiņa makšķeri galvenokārt tiek ķerti ruduļi un pliči, tiem piedāvājot motiļus un baltos kāpurus. Pirmajā rudens mēnesī makšķernieki vēl ķer ālantus un sapalus, kā ēsma tiek izmantoti naktstārpi. Sapaliem tomēr labāk patiktu, ja tiem piedāvātu mazu rotējošo vizulīti vai mazu voblerīti. Pie ālantiem iespējams tikt, ja uz pludiņa makšķeres āķa pie ierastās ēsmas uzliksiet vēl spāri vai sienāzi. Ālantiem patiks tāds kumoss.
Karpas septembrī tiek makšķerētas uz kukurūzas, boilām, visdažādākajiem tārpiem un kāpuriem. Ir vērts uzsvērt, ka karpas, patiesībā arī karūsas, lieliski copē uz tvaicētas kukurūzas, bet ir kāda nianse, tas ir vietās, kur zivis to pazīst gan kā ēsmu, gan arī kā papildbarību. Vēl turpinās līņu aktivitātes, iespējams, vairs ne tik intensīvas, kā tas bija vasarā. No ēsmām līņi vēlētos nobaudīt treknus naktstārpus vai žirgtu slieku pušķīti, bet tikpat labi tie var vēlēties nobaudīt motiļus vai baltos. Jāeksperimentē. Kā iebarojamo ēsmu var izmantot biezpienu, kas sajaukts ar kausēto sieru un papildināts ar dažāda veida tārpiem, to gabaliņiem un kāpuriem. Vēl daži vārdi par karūsām. Septembrī karūsas copē, ja par ēsmu tiek izmantotas sliekas, motiļi, baltie, protams, arī mīkla, vārīti kvieši, tvaicēti mieži un manna.
Spiningošana
Septembris ir brīnišķīgs laiks plēsēju spiningošanai. Pazeminoties ūdens temperatūrai, palielinās zemūdens valstības plēsīgo iemītnieku apetīte. Septembrī īpaši izbadējušies ir zandarti, asari un līdakas.
Līdakas septembrī tiek ķertas visur mazās upēs, ezeru bedrēs, kanālos, arī seklākās vietās, kur ir ūdensaugi. Līdaku aktivitātes upēs un ezeros turpināsies, kamēr pār ūdenskrātuvēm veidosies ledus. Veiksmīgs lielo līdaku piemānīšanas veids ir velce jeb, kā tagad moderni saka, trollings.
Nereti ir tā, ka cilvēks domā, bet Dievs dara. Cilvēks iegādājas dārgu inventāru, bet plēsīgās zivis neņem ne lūdzamas, arī laika apstākļi copēšanai teicami, bet rezultātu nav. Šādos gadījumos jāņem visparastākā gruntene, bet uz āķa jāliek ēsmas zivtiņa vai zivs filejas gabaliņš (lieliski noder arī asara jeb ķīša fileja), bet līdakas jāmēģina piemānīt, izmantojot peldošās ūdas, uz kuru āķa tiktu uzspraustas žirgtas raudiņas vai karūsiņas.
Ja tomēr ir vēlme septembrī spiningot no laivas, tad ieteicams būtu izmantot garos spiningus. Meža vimbas, ja nav devušās gulēt, un asari rīko medības, sekojot dažādām sīkajām zivtiņām. Šajā laikā ir vērts pievērst uzmanību virs ūdens riņķojošiem putnu bariem, kas arī medī sīkaļas, kuras steidzas slēpties no asaru un mežeņu bariem. Arī asariem vajadzētu piedāvāt mazās zivtiņas. Šo plēsoņu vajadzētu meklēt vecupēs, azartiski 200–300 gramīgie asari dzenas pakaļ savam kārumam. Aktīva asaru cope turpinās visu septembri.
Lēnām pēc karstās vasaras “pamostas” vēdzeles, tās atstāj savas slēptuves. Makšķerniekam jāatceras, ka vēdzeles tālu neklejo pēc savas maltītes. Tās ir ierīkojušas savas takas un pa tām arī siro. Izņēmums varētu būt vējains un auksts laiks, tad tās var veikt tālākus peldējumus. Vēdzeles septembrī ir īpaši aktīvas naktīs sliktos laika apstākļos, kad līst vēss, ilgstošs rudenīgs lietus. Aktīvā makšķerēšana šādā laikā nav visai ērta, tāpēc makšķernieki uz nakti samet savas gruntenes, kā ēsmu izmantojot pušķīti sarkano slieku, naktstārpus, zivs gaļas gabaliņus. Savai ērtībai makšķernieki sagatavo vietu, iepriekš uzceļot telti, veido patvērumus no vēja un lietus, iekurina nelielu ugunskuru, lai sasildītos un pagatavotu ēdienu.
Siltākajās septembra dienās vēl ir vērts mēģināt noķert mūsu platuma grādu lielāko saldūdens iemītnieku samu. Sami vēl septembrī dziļākajās bedrēs gaida, kad pie deguna (pie ūsām) nokritīs barība, vislabākā būtu dzīvās ēsmas zivtiņa.
Karūsu makšķerēšana
Protams, laika apstākļi vienmēr spēcīgi ietekmē makšķerēšanas rezultātus. Pirmajās rudens dienās karūsas teicami ķer praktiski jebkuru ēsmu, tikko karstums mazinās, karūsas vienkārši paliek trakas, dažkārt ķeras uz metienu. Karūsas septembra pirmajā nedēļā vēl meklējamas piekrastes apgabalā, kur pieejams daudz augu vai uz zemūdens šķēršļiem esošie kukainīši un kāpuri.
Septembra trešajā nedēļā parasti jau kļūst aukstāks, karūsu aktivitāte mazinās. Zivis pulcējas lielos baros un aizpeld no piekrastes zonas. Šajā laikā vajadzētu zivīm ēsmu piedāvāt dziļākās vietās, apmēram, kur dziļums ir lielāks par trim metriem. Lieliski, ja ūdenskrātuvē atrasta vieta, kur ir dziļuma atšķirība, kad blakus zemūdens bedrei ir siekstas vai citi zemūdens ķērāji. Krasi pazeminoties ūdens temperatūrai, zivis kļūst lēnākas, nav vairs tik aktīvas, lai gan šajās bedrēs ūdens ir dažus grādus siltāks un zivis par ēsmu izrāda interesi, taču karūsas paliek daudz grūtāk noķert vasarā.
Ir vēl kādas atšķirības saistībā ar karūsām, piemēram, vasarā karūsas ķeras praktiski visu diennakti, bet, iestājoties rudenim, makšķerēt karūsas nakts laikā nav īpaši prātīgi. Siltajā sezonā karūsas copē pa nakti, jo tad zivis atpūšas no saules gaismas. Savukārt septembrī karūsas nejūtas īpaši omulīgi tumsā, jo krītas ūdens temperatūra. Rudens tomēr ir vēdzeļu laiks. Makšķerēt vēlams doties agri no rīta un pēc tam no pusdienlaika līdz vakara krēslai. Mēneša otrajā pusē noteikumi atkal mainās. Kad mēneša beigās kļūst ievērojami vēsāks, zivis kļūst aktīvas, jo tām nepieciešama barība pirms ziemas miega.
Kur septembrī meklēt raudas
Pirmais, kas jādara, dodoties makšķerēt septembrī, ir jāatrod raudu atrašanās vieta. Septembra pirmajās dienās, kad ārā vēl diezgan silts, zivis vajadzētu meklēt to ierastajās vasaras stāvvietās. Bet pēc pirmo dzelteno lapu parādīšanās tās atstāj piekrastes ūdeņus un dodas dziļumā, apmetoties pie nogrimušiem kokiem un zariem, bet, visticamāk, tās ir bedrēs.
Daudzsološākā atrašanās vieta ir tur, kur ūdenskrātuve maina gultni.
Makšķerēt labāk mākoņainās dienās. Pastāv uzskats, ka skaidrā laikā zivs labi redzot visu apkārt notiekošo, tāpēc jāuzvedas ārkārtīgi uzmanīgi un klusi.
Ja septembris ir silts, bet lietains, makšķerniekiem ir visas iespējas noķert desmitiem astu. Ideāli, ja esat atraduši vietu, kur ir 3,5 m dziļums, kur robežojas tīrie un duļķainie ūdeņi. Mazie un vidējie sugas pārstāvji turpina dzīvot ieplakās uz gultnes, kur dziļums ir no trim līdz pieciem metriem.
Līņu paradumi
Vairākumā gadījumu rudens sezonas sākums atgādina augusta beigas. Gaiss atdziest, bet pamazām, un līņi turpina meklēt barību, turklāt seklajās vietās. Straujās vietās tos sastapt ir visai sarežģīti, jo tādās vietās ūdens jau ir diezgan vēss.
Arī šīs zivis attālinās no veģetācijas biezokņiem un dod priekšroku atrasties pie siekstām, kas atrodas tālāk no krasta. Laba cope iespējama neliela vēja dienās, kas rada nelielus vilnīšus uz ūdens virsmas. Optimālais dziļums, kur līni vajadzētu meklēt septembrī, svārstās no 1,5 līdz 2,2 metriem. Makšķerēt labāk rīta stundās un tuvāk vakaram. Ja nakts ir silta, cope būs lieliska arī pēc saulrieta.
Makšķerēšana Lielupē
Lielupē zivju aktivitāte novērojama no rīta un vakara stundās. Plēsīgajām zivīm sākas rudens aktivitātes. Ir dienas, kad lieliski ēsmu ķer gan asari, gan līdakas. Pastāv visai pamatots uzskats, ka plēsēji priekšroku dod dzīvajām ēsmas zivtiņām. Līdakas var ķert arī no upes krasta, bet dziļākajās vietās, protams, uz velci jeb ar trollinga palīdzību. Pie baltajām zivīm līņiem, karpām un brekšiem iespējams tikt, piedāvājot tām baltos, sliekas, maizes lodītes un kukurūzu. Brekši sastopami smilšainos posmos, iespējami veiksmīgākā ir grunts makšķerēšana jeb fīderis.
Makšķerēšana Daugavā
Septembrī arī Daugavā atsākas plēsīgo zivju aktivitātes, galvenās zivis ir līdakas un zandarti, citi makšķernieki veiksmīgi retina asaru rindas. Līdaku medības sākas mēneša sākumā, savukārt zandarti sevišķi agresīvi savai barībai seko mēneša otrajā pusē. Noteikti vēlos piebilst, ka septembrī aktīvi darbojas gan miermīlīgās zivis, gan plēsēji.
Balto zivju ķeršanai izmanto grunts un pludiņu makšķeres un fīderi, kā ēsmu izmanto motiļus, kukurūzu, sliekas un baltos.
Makšķerēšana Rīgas pilsētā (Daugavā)
Makšķerēšana Daugavā, Rīgas apkārtnē, veiksmīga būs, izmantojot pludiņa makšķeri – gan spiningu, gan grunteni (sevišķi nakts laikā).
Zandartu medībām nepieciešams vai nu spinings, vai dzīvās ēsmas makšķere. Laba cope novērojama mierīgā laikā. Mēneša pirmajās 10–15 dienās var spiningot, izmantojot silikona mānekļus, bet vēlāk jau voblerus. Zandartam “garšotu” aptuveni 8–12 cm gari, bet slaidi voblerīši.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
