Danis Meijers
Pastāstīšu par balto plēsēju – sapala (Squalius cephalus) un salates jeb, tautā sauktas, meža vimbas (Aspius aspius) – ķeršanu Gaujā. Pēdējos trīs gadus esmu ļoti iecienījis ķert šīs zivis to sportiskuma dēļ.
Sākšu ar sapalu
Pēdējo gadu esmu ļoti iecienījis bradāšanu. Vasaras karstajos mēnešos nevajag baidīties bradāt šortos un botās. Pašam šāds apģērbs būs komfortablāks nekā veideri. Ja ir bailes no dēlēm, vabolēm un citiem radījumiem, tad var nebaidīties, straujās upju vietās to nav.
Kur meklēju sapalus? Pirmais, ko Gaujā meklēju, – krāces. Man ļoti patīk tos ķert straujās krācēs, jo ņēmiena brīdi nevar nejust. Tas blieziens kātā ir neaprakstāms, spēcīgs, dusmīgs.
Krācēs sapals parasti uzturas tieši zem krācēm, jo tur būs izskalotas bedres, un tieši tās bedres mani interesē. Es cenšos neiet tām bedrēm tuvāk par 30 m, lai neizbaidītu zivi, jo lielie sapali ir uzmanīgi, tāpēc ļoti svarīgs ir inventārs, lai var tālu aizmest (bet par inventāru nedaudz vēlāk pastāstīšu).
Otrā vieta – zāļu kantis. Sapaliem ļoti patīk vietas, kur tie var paslēpties. Ja esi upē atradis vietu, kur ir zāles, un blakus iet centrālā straume, tad zini – sapali tur būs.
Tam ļoti patīk vietas, kur nav centrālās straumes, ir izveidojusies atstraume, jo tur var lieliski lasīt mušas, kukaiņus un citus radījumus, kuri peld pa galveno straumi.
Kā es ķeru sapalus?
Tā kā esmu spiningošanas piekritējs, tad izmantoju tikai spiningošanas tehniku. TOP mānekļi – crank (krenki) un mazie poperi. Krenkus izmantoju dažādus, sākot ar 20 mm, beidzot ar 50 mm izmēros. Par krāsām, pēc maniem novērojumiem, – jo tumšāka, jo labāk. Esmu ļoti iecienījis melnās, tumši brūnās, tumši sarkanās krāsas.
Darba dziļums gan pašam būs jāpiemeklē individuāli, es pārsvarā tos ķeru ar krenkiem, kuriem iegrime ir līdz 20 cm.
Poperi ir mani iecienītākie mānekļi ķeršanai, jo var redzēt uzbrukuma brīdi. TOP poperis Gaujā – Rapala Skitter Pop 5 cm. Šis poperis sapaliem norauj jumtu lieliski! Poperim krāsas pretēji krenkam – jo spilgtāk, jo labāk. Es ikdienā izmantoju indīgās krāsas: spilgti dzeltenu, spilgti zaļu.
Vēl, protams, var izmantot Minnow tipa mānekļus, izmērā līdz 50 mm, bet es tos neesmu iecienījis.
Kā es padodu mānekli?
Pēc personīgajiem novērojumiem, ideālākais mānekļa pasniegšanas veids ir mest ap plkst. 14 (ja stāvu upes labajā krastā), un plkst. 22 (ja stāvu upes kreisajā krastā). Velkot pa straumi, ir ļoti daudz tukšu copju, pieļauju domu, ka māneklis pārāk ātri “aizskrien”, un, kamēr sapals apgriežas, tam jau interese ir zudusi.
Jo ilgāk mānekli noturēsi viņam pie deguna, jo labāk. Līdzīgi kā ar pumpainajiem.
Kādu inventāru izvēlēties?
Sapalu ķeršanai ieteikšu vieglu inventāru, lai var izbaudīt copi un izvadīšanu pilnībā. No personīgās pieredzes, ideāls būs kāts ar testu līdz ~12–14 g, 2500. izmēra spole (2000 neieteiktu, jo zivs tomēr spēcīga) un #0,5/0,6 pītā aukla (pēc japāņu izmēriem).
Meža vimbas
Uhhh, kā man patīk šī zivs, gudra, uzmanīga, spēcīga! Sākšu ar to, ka šīm zivīm ir konkrēti ēšanas laiki.
Kad meža vimbas barojas, tad tās ir ļoti viegli atrast, tos sitienus ūdens virsmā nevar nepamanīt. Lielās meženes diži neatpaliek no bebriem, kad tie tiek iztraucēti.
Kur meklēt meža vimbas?
Meženes dienā pārsvarā guļ bedrēs, bet vakaros nāk uz sēkļiem baroties ar mazajām zivtiņām (auslejas, raudiņas utt.). Ideālākā vieta meženēm – bedre upes vienā pusē un sēklis upes otrā pusē. Tur noteikti meženes ir, un tās barosies agrāk vai vēlāk.
Ļoti bieži esmu novērojis, ka meženes no rītiem, vakaros barojas, bet dienā, noejot vienu un to pašu upes posmu, šķiet, ka tur zivju nav un nekad arī nebūs. Bet, līdzko meženēm rodas apetīte, uzreiz ir cits skats uz upi, tāpēc ļoti svarīgi ir saprast, kuros laikos tās barojas.
Kad laukā ir +30, meženes parasti barojas agri no rīta un vēlu vakarā. No rītiem līdz divām stundām pēc gaismas iestāšanās, vakaros – 30 min pirms tumsas.
Atceries – tas ir Gaujā! Katrā upē laiki būs atšķirīgi.
Man ir ļoti iesēdies prātā viena veca vīra teiktais, kad runāju ar viņu par meženēm, – meženi Gaujā nenoķert bedres/upes vidū, tur tā atpūšas, gribi meženi, ķer seklumos, kur tās barojas!
Kā noķert meža vimbas?
Spinings, spinings un vēlreiz spinings! Es Gaujā izmantoju voblerus no 70 līdz 110 mm, kuriem iegrime ir līdz vienam metram. Svarīgi – kad esi pie upes, pavēro, kāds izmērs mazajām zivtiņām ir pie krasta. Ja ir ausleju bars, tad nebaidies izmantot 100–110 mm voblerus, meženei virs 60 cm nesagādā nekādas problēmas apēst tos (pats noķēru 22 cm meženi uz 100 mm voblera). Mānekļa spēle – ļoti ātra. Esmu iecienījis agresīvu tviču, ar ļoti, ļoti īsu pauzi. Kā arī parastā ietīšana, bet ātrā tempā. Meženei nepatīk, ja lēni pasniedz mānekļus. Par krāsām – top krāsa ir sudraba apakša un sāni, melna augša. Otrais mānekļu tips man topā – poperis. Tas pats jau iepriekš pieminētais Rapala skitter pop lieliski lasīs meženes, ja tās nav pārāk aktīvas un barojas ar kukaiņiem. Šeit gan es izmantoju pretēju spēli – lēnu, ar garām pauzēm (aptuveni divas sekundes). Krāsas identiski sapaliem – jo spilgtāks, jo labāk.
Trešais mānekļu tips – valki (tautā saucamie suņi). Esmu novērojis, ka šos mānekļus ēd aktīvā mežene, kura barosies ar mazajām zivtiņām. Ar valkiem viss vienkārši – 70/100 mm, un spēle kā jau valkam. Aktīva šūpināšana.
Ceturtais mānekļu tips – šūpi. Šos gan es neesmu iecienījis Gaujā, jo upe ir ļoti sekla un ar šūpiem būs grūti strādāt, bet ir dažas vietas, kur tas ir iespējams un māneklis strādā. Šūps arī būs jātin ļoti ātri, lai meženei nāktos paskriet tam pakaļ. Krāsas izmantoju dabiskās identiski kā ar vobleriem. Ar poperiem/valkiem esmu novērojis, ka labāk tos vilkt pa straumei. Kāpēc tā, nezinu, bet tām patīk labāk, ja virsminiekus padod pa straumei.
Kādu inventāru izmantot?
Es personīgi izmantoju kātu ar testu līdz 16 g, 2500. numura spoli, #0,8 pīto auklu un esmu pilnībā apmierināts.
Vienīgi kātu ieteikšu twich, lai ir ass, ciets, vieglāk būs savaldīt meženi. Tās tomēr ir spēcīgas, un tām piemīt niķis skriet zālēs iekšā. Neaizmirstam par ērcēm un odiem! To ķēmu šogad ir ļoti daudz. Tā kā sapalus un meženes īsti nesanāks ķert pilsētas centrā, tad vajag censties izsargāties no ērcēm. Sargi sevi!