Izvadot karpu, ir vairākas nianses, tās ir saistītas ar noteiktām grūtībām. Lai zivs nonāktu karpu šūpulī, ir jābūt zināmām prasmēm un jāsaglabā miers visa cīņas procesa laikā. Nepietiekami pieredzējušiem karpu makšķerniekiem ne vienmēr tas izdodas, kas nereti noved pie nepamatotiem zivju shodiem un lielas vilšanās. Paanalizēsim grūtības, kas rodas zivju izvadīšanas procesā. Varbūt nākotnē tas kādam palīdzēs nepieļaut kļūdu un nofotografēties ar savu pirmo zivi vai trofeju.
Galvenās problēmas
Viena no pamata grūtībām, kura var rasties cīņā ar karpu, ir tāda, ka tā spēj radīt slodzi, kas ievērojami pārsniedz izmantotās pamatauklas izturību. Makšķernieka uzdevums ir nepieļaut, ka tas notiek. Lai to atrisinātu, makšķernieka rīcībā ir spoles bremze un makšķerkāts, kas savu elastīgo īpašību dēļ var uzņemties ievērojamu daļu no kopējās uz inventāru vērstās slodzes. Palīdzēt var arī monoauklas spēja stiepties zem slodzes.
Nākamais nepatīkamais moments rodas no tā, ka zivi ir gandrīz neiespējami ātri izvadīt, parasti process ilgst kādu laiku. Izvadīšanas laikā āķis pastāvīgi nelabvēlīgi iedarbojas uz zivs lūpu, kā rezultātā lūpa kļūst arvien bēdīgāka, un, ja tu zaudē kontroli pār zivi vai ja tev nav laika reaģēt uz asu manevru, āķis var vienkārši izkrist no karpas lūpas.
Nepieļauj pārmērīgu slodzi uz pamatauklu un kontroles zaudēšanu pār zivi! Izvadīšanas procesā nedrīkst būt atslābusi aukla, kuras dēļ nekontrolē zivs stāvokli un dod tai manevra brīvību. Makšķerēšanas auklai vienmēr jābūt nospriegotai. Neaizmirsti – jo mazāk stiepjas aukla, jo mazāk āķis plēš zivs lūpu, bet visam jābūt balansā. Kā to visu var nodrošināt praksē?
Uzreiz pēc zivs pašpieciršanās
Jebkura izvadīšana sākas ar zivs pašpieciršanos vai filigrānu makšķernieka pieciršanu. Ja runa ir par lielu zivi, ir iespējami vairāki tās uzvedības scenāriji. Zivis var palikt uz vietas. Un, ja zivs patiešām ir liela, pirmajā brīdī var šķist, ka āķis vienkārši ir ieķēries ķērājā. Šajā gadījumā (tāpat kā jebkurā citā) vispirms ir jāatlaiž spoles bremze, jāpaceļ makšķere gandrīz vertikāli, ar roku turot kaseti, un jāgaida, līdz zivs sāk kustēties. Ir svarīgi, lai kāts būtu pareizā stāvoklī – ne pārāk augstu un ne pārāk zemu, apmēram 15–20° līdz vertikālajam stāvoklim. Šajā pozīcijā, pirmkārt, makšķeres blanka ir optimāli noslogota, otrkārt, makšķerniekam ir manevra brīvība. Ja zivs strauji nāk uz krastu, paliek iespēja ātri ietīt makšķerauklas atslābumu, vienlaikus pārvietojot makšķeri vertikālā stāvoklī. Ja zivs rausies uz priekšu, var noliekt makšķeri uz leju, tādējādi samazinot slodzi uz visiem makšķerkāta piederuma elementiem un zivs lūpu. Nogaidot brīdi, kad zivs sāks kustēties, var turpināt to izvadīt parastajā veidā. Kā to izdarīt pareizi, es pastāstīšu mazliet vēlāk.
Esi pacietīgs!
Pēc zivs pieciršanās tā var turpināt ātri kustēties. Šajā gadījumā ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk atslābināt spoles bremzi un mēģināt nedaudz palēnināt kasetes griezes momentu ar roku. Ja jūti, ka zivi apturēt nav iespējams, nekādā gadījumā nemēģini pārāk bremzēt kaseti, tas palielina shoda un montāžas pārraušanas iespējamību. Palēninot kaseti, rodas noteikta slodze, kura nogurdina zivi. Jo vairāk spēka karpa patērēs atklātajā ūdenī, jo vieglāk ar to tikt galā pēdējā, grūtākajā cīņas posmā, ievadot uztveramajā tīkliņā. Tāpēc esi pacietīgs un nesteidzies aizturēt vai apgriezt zivi. Kad jūti, ka karpa ir nogurusi, mēģini to apturēt, pamazām bremzējot kaseti ar roku, pēc tam var pagriezt zivs galvu uz krasta pusi un sākt izvadīšanu.
Lielās zivis jāizvada lēnām, strādājot ar makšķeri ļoti mazā slīpuma diapazonā. Ar īsām kustībām blanka jāpaceļ, nesasniedzot vertikālu stāvokli, ietinot auklu, atkal nolaid to ne vairāk kā 15–20° no vertikāles. Pastāv shoda iespēja, kad auklu ietin makšķeres zemākajā pozīcijā. Šajā īsajā brīdī nav iespējams kontrolēt zivs stāvokli. Nolaižot makšķeri, zivs var ieņemt jebkuru pozīciju attiecībā pret krastu. Tāpēc, pabeidzot makšķerauklas ietīšanu, nesāc zivs izvadīšanu, paceļot blanku uz augšu. Nedaudz pacel to, pavelkot auklu, un uz brīdi apstājies, lai atgūtu kontroli pār zivi. Tikai pēc tam, kad jūti auklas otrā galā, sāc maigi celt kātu. Tā kā karpa jebkurā brīdī var veikt pēkšņus un asus manevrus, vislabāk ir turēt spoles berzes atbrīvotas un turēt kaseti ar roku. Šajā gadījumā vienmēr var gandrīz acumirklī noņemt roku no kasetes – tādā ātrumā bremzi atlaist nav iespējams. Tāpēc neslinko strādāt ar bremzes frikcionu katrā zivs izvadīšanas posmā. Pacel blanku uz augšu, kad bremze ir atlaista, turot kaseti ar roku. Sasniedzot blankas augšējo stāvokli, pievelc bremzi tieši tik daudz, lai, tinot auklu, spoles kasete negrieztos (pretējā gadījumā aukla ļoti ātri savērpsies un kļūs nelietojama). Pabeidzot auklas ietīšanu blankas apakšējā pozīcijā, nekavējoties atlaid bremzi un turi kaseti ar roku blankas augšējā pozīcijā, vēlreiz pievelc bremzi. Dari to katrā zivs pumpēšanas posmā. Šāds darbību algoritms samazina shodu risku, zivij veicot asus manevrus. Visticamāk, karpa vairākkārt mēģinās apstāties un izdarīt rāvienu dziļumā vai uz sāniem. Tev jābūt tam gatavam un jāļauj karpai to izdarīt, ar roku palēninot kaseti un kontrolējot makšķerauklas spriegojumu. Nesteidzies, ļauj karpai sevi nokausēt!
Pie krasta
Galvenās grūtības sākas, kad zivs sasniedz piekrastes zonu. Šeit jābūt īpaši uzmanīgam un pacietīgam. Virkni problēmu var radīt pārējo kātu auklas, kas novietotas uz rodpoda. Ļoti bieži tās sapinas, kas var izraisīt berzi, kā rezultātā aukla pārdeg un zivs tiek pazaudēta. Tāpēc ir labi, ja rodpods ir transformējams, mobils. To nodrošina tā uzbūve un ekscentrs. Ideālā variantā rodpods jāuzstāda tā, lai, to paceļot, varētu pārvietoties ar kātu tam priekšā zem pārējām auklām. Atkarībā no tā, kur un kā zivs pārvietojas, tu vari vai nu pietupties, vai nomesties ceļos un žonglēt zem auklām (šajā gadījumā izvadīšana notiek nevis vertikālā, bet horizontālā plaknē), vai arī, pārceļot makšķeri virs vai zem auklām, attālināties no tām un turpināt cīņu mierīgā režīmā. Tajā pašā laikā ir svarīgi turēt auklu nostieptu, jo caurums zivs lūpā var tikt ievērojami paplašināts un auklas vājināšana pat uz sekundes daļu, visticamāk, novedīs pie shoda.
Iesmelšana uztveramajā tīkliņā
Diezgan sarežģīts ir zivs ievadīšanas process uztveramajā tīkliņā. Iesācēju makšķernieku galvenā kļūda ir tā, ka viņi mēģina pacelt zivs galvu augstu no ūdens. To darīt kategoriski nedrīkst! Ņem vērā, ka izmantotās auklas pārrāvuma slodze reti lielāka par 5 kg, un mēģinājums pacelt zivi var izraisīt auklas pārrāvumu.
Cīņas pēdējā posmā nekādā gadījumā nenolaid kāta spici ūdenī! Ja makšķerēšanas vietā krasts atļauj, atkāpies, turot makšķeri pietiekami augstu, un ar minimālu piepūli vadi zivi pa ūdens virsmu. Palīgam īstajā brīdī jāpavirza uztveramais uz priekšu un jāpaceļ tā, lai zivs būtu tīklā. Pēc tam tīkliņš jāvelk uz sevi, nepaceļot to no ūdens. Zivi celt no ūdens labāk divatā, jo 15 kg un vairāk smagu zivi pacelt no ūdens nav viegli, kā arī aiznest līdz karpu šūpulim, nevelkot pa zemi!
Ja gribēsiet noķert zivis – noķersiet! Reportāža no festivāla “Minhauzens” copes disciplīnas
