Kādus mānekļus izvēlēties?
Burtnieks ir slavens ar to, ka tur pārsteidzoši labi strādā dzelži. Tas ir īstais ezers, kur likt lietā rotiņus un šūpiņus. Noderēs arī vectēva taisītie, galvenais, lai nav dikti smagi. No mūsdienu rotiņiem tur klasiski un stabili labi strādā Mepps. Sevišķi Aglia modelis. Un jau par Burtnieka klasiku kļuvušais Šilova rotiņš. No šūpiņiem nevienu īpaši neizcelšu, bet galvenais, lai tie nav dikti smagi un grimst planējot. Tad tāds noteikti derēs! Burtnieku ezerā strādā čaterbaiti. Protams, arī gumijas mānekļi. Ejošais gumiju izmērs Burtnieku ezerā ir 4–6″, kas ir 10–15 cm. Burtnieku ezerā lielākas gumijas ņem sliktāk, un tas nav bigbait mānekļu ezers. Toties patīkamā lieta ir tā, ka arī uz salīdzinoši nelielajiem mānekļiem Burtnieku ezerā nereti paņem liela izmēra līdakas, lai gan vidējais izmērs Burtnieku ezerā ir 50–60 cm līdakas. Taču jārēķinās ar gana daudz zemmēra līdakām.
Burtnieku ezera klasisks gumijas māneklis ir vecais, labais Relax Kapyto. Ja nav žēl atdot līdakām uz saplosīšanu, tad ļoti labi sevi tur parāda Sawamura gumijas. Bet tā ir ēdamgumija un ļoti mīksta, tāpēc jārēķinās, ka pa dienu var tikt saplosītas gana daudz. Vobleri Burtnieku ezerā strādā ne pārāk labi. Nav tā, ka nestrādā, tomēr ar dzelžiem un gumijām būs labāki rezultāti. Tvičojamie vobleri tur galīgi nav iecienīti, bet kaut kādu rezultātu var dabūt uz nelieliem džerkiem, sekliem swimbaitiem un arī krenkiem, kurus var novadīt attiecīgajā dziļumā. Šogad dažas zivis noķēru ar sev tik iecienīto seklo ūdeņu vobleri Jackall Deka Hamakuru. Bet pa lielam, uz Burtnieku ezeru var doties ar vienu nelielu mānekļu kastīti, kurā būs daži relaxi, pāris čaterbaitu, daži rotiņi un daži šūpiņi. Viss. Ar to pietiks, lai izbaudītu līdaku copi.
Šī gada pieredze Burtniekā
Šogad nesanāca padzīvot pie Burtnieku ezera vairākas dienas. Bet to vienu pilno dienu es izbaudīju kārtīgi. Iestartējām bez steigas, kaut kur pēc 7:30. Braucām lēni ar nomas laivu un ar 5 ZS iznomātu motoru no motorunoma.lv. Tāpēc pirmo vietu izvēlējāmies netālu no Ezerpriedēm, no kurienes startējām, un pirmā vieta bija saucamā meldru vieta. Sākums nebija labs. Četri zemmēri un dažas tukšās copes. Viena gan tāda ļoti jaudīga. Nolēmām mainīt reģionu uz tuvāko jauno lēpju vietu. Tur atkal copes maz un ieleca tikai zemmēri. Tur neaizkavējāmies un devāmies uz nākamo vietu. Atkal jauno lēpju vieta. Tur jau izdevās tikt pie pirmajiem mēriem. Tomēr copju nebija tik daudz, kā gribētos, tāpēc turpinājām meklēt. Gan pa jaunajām lēpēm, gan pa meldriem. Atradām aktīvus reģionus un atradām gandrīz klusējošus reģionus.
Kopumā nocopējām septiņas stundas, tad metām mieru. Uz diviem laivā dabūjām 15 mēra līdakas un 14 zemmēra līdakas. Plus ļoti, ļoti daudz tukšo copju. Nepiedodami daudz! Piecas lielākās līdakas mums bija 85 cm, 74 cm, 63 cm, 60 cm un 59 cm. Visas noķertās līdakas palika dzīvot ezerā. Kā jau gandrīz vienmēr – Burtnieku ezers nelika vilties par līdaku copi! Tā tika izbaudīta par visiem 100%! Tās divas lielākās līdakas pa jaunajām lēpēm gāja kā tanki, un aukla kā lāzers grieza nost lēpes. Tā ka arī adrenalīns tika. Pa nakti paliku Ezerpriedēs, un otrā dienā pirms braukšanas mājās iebraucām vēlreiz ezerā. Šoreiz ar Arvi. Uz pāris stundiņām. Pa pāris stundām tikai divas līdakas, dažas tukšās copes un četri asari. Bet lielas vēlmes kaut ko intensīvi meklēt vairs nebija. Tāpēc braucām krastā un atvadījāmies no Burtnieku ezera. Visticamāk, līdz nākamā gada maijam.
Mani šī gada ejošākie mānekļi Burtniekā
Šogad nekādu pārsteigumu. Sākumā vislabāk man strādāja čaterbaits un vecais, laibais Relax Kapyto. Vēlāk labi sevi parādīja arī Mepps rotiņi un Sawamuras gumijas. No vobleriem pie zivīm tikt izdevās tikai ar jau pieminēto Jackall Deka Hamakuru.
Foto: Šī gada ejošākie mānekļi – Relax gumijas, Mepps rotiņi, čaterbaiti, Yarie Dove šūpiņš, Sawamura gumijas un voblers Jackall Deka Hamakuru, un arī Lucky John Basara gumija.
Raksta nobeigumā gribu atkārtoties un uzrakstīt, ka Burtnieku ezeram noteikti ir savs šarms. Tie ir mūsu mazie ālandi un mūsu līdaku copes Eldorado, kas tiek gaidīts ik maiju. Protams, nav nekādas garantijas, ka vienmēr tur būs laba cope. Ir trāpīts arī uz skarbām reizēm. Bet tāpat Burtnieku ezers vilina. Sevišķi maijā. Forši arī tas, ka lomos drīkst paturēt tikai trīs līdakas. Tas liek domāt, ka arī nākamos gadus Burtnieku ezers mūs priecēs ar labu līdaku copi. Ko vēl te var piebilst? Copēt ir forši, un tiekamies pie un uz ūdeņiem!