Daudzi ķer, daudzi mēģina noķert; kādam sanāk, kādam nesanāk. Padalīšos ar savu pieredzi par copi ar čībiņām. Viss, kas ir tālāk rakstīts, ir tikai mana pieredze, novērojumi, ieteikumi un statistika. Kas ir čībiņas, tautā sauktas par mandulām? Šajā rakstā ir iekļautas arī atbildes uz jautājumiem, bet par visu pēc kārtas. Bieži vien cilvēki uzdod jautājumus, nākot pie mums uz veikalu vai vienkārši satiekot mani pie ūdens. Standarta jautājums – kā es ķeru ar čībiņām? Es zinu, ka daudziem ir savi klupšanas akmeņi. Standarta atbilde: “Ar silikona mānekļiem varu noķert zandartu, ar čībiņām nevaru.” Mēģināšu paskaidrot visu sīkāk, lai arī tu sāc veiksmīgi ķert zandartus ar čībiņām.
Kas ir čībiņa, un no kurienes tā radusies?
Šis māneklis radies pirms 10–20 gadiem postpadomju savienībā, precīzs laiks nav zināms. Es pats šos mānekļus izmantoju vismaz piecus gadus, un vienā no pirmajiem Lielā Loma numuriem bija mans raksts par čībiņām. Bet arī es nesēžu uz vietas, evolūcija turpinās, pienāca brīdis, kad arī es nolēmu uzlabot visiem zināmās čībiņas un radīt savu čībiņu modeli Slipper X3, kurā jau ieliku gadu gadiem krātās zināšanas un, protams, copes statistiku. Es pats šo mānekli izmantoju rudenī, ziemā un pavasarī, ķerot zandartus gan no krasta, gan no laivas. Ūdens temperatūrai atdziestot, izmantoju pārsvarā tikai čībiņas. Kāpēc tās tautā iesauca par čībiņām? Ļoti vienkārši, tās ir izgatavotas no čībiņu materiāla jeb Evas – peldoša, viegla un ļoti krāsaina materiāla. Sākot copi ar čībiņām, pats svarīgākais ir svars! Jautājums par svaru slēpjas tajā, cik smagus vai vieglus ausaiņus karināt klāt, te pēc rocības var izvēlēties svina vai volframa. Ja ir jāizvēlas 8–10 vai 20+ grami, es viennozīmīgi teikšu, ka mazie svari ir pareizais virziens. Izmantot 20+ gramus būs viens no iemesliem neveiksmēm. 20+ grami vēl būtu okey piecu collu un lielākiem silikona mānekļiem, bet ne čībiņām. Protams, cik cilvēku, tik viedokļu, bet šeit rakstu par savu pieredzi un savu redzējumu.
Kā saprast, kad svins par lielu, kad par mazu?
Ūdenim atdziestot, zivs paliek lēnāka, arī zivs reakcija un uzvedība ir tāda mazliet bremzēta. Zivīm aukstā ūdenī palēlinās vielmaiņa, attiecīgi tās ir mazāk aktīvas. Standarta svars, ar kuru jebkurš varētu sākt darboties, ir 10 grami, un tad jau jāskatās pēc situācijas – samazināt svaru vai palielināt, bet iesākumam 10 gramu ausainis būs pareizais veids, kā sākt copi ar čībiņām. Šo var attiecināt gan uz spiningošanu no krasta, gan no laivas. Ķeram džiga tehnikā, tāpēc 10 grami nebūs ne par ātru, ne par lēnu, un iesākumā būs ļoti viegli darboties ar 10 g un saprast, kas ir kā. Ja esi uzlicis par mazu svinu un vietā, kur copē, ir straume, tu iemet mānekli, grimst ļoti ilgi, kas ir forši, bet tad tu divas reizes pietin auklu kā standarta džiga tehnikā, un tev māneklis vairs negrimst un nesasniedz grunti. Straume nes mānekli, un tas nenogrimst, tad ir loģiski, ka svars ir par mazu, – ja bija astoņi grami, tad uzliec 10; ja ar 10 nesasniedz grunti, liec 12 gramus, nu ja vajag, izmanto 14 gramus. Man pašam tas svars, ar ko es strādāju, ir no 6 līdz 12 gramiem, pārsvarā volframs. 14 gramus es uzlieku ļoti reti. Parasti izmantoju 8–10 gramus. Piemēram, izmanto 8 gramus, māneklis ilgi grimst, tas viss ir ļoti pareizi. Kad māneklis nogrimst, mazliet paturi to uz grunts nekustīgi, trīs līdz piecas sekundes, un tad taisi klasisko pietīšanu ar diviem spoles apgriezieniem. Uzcel mānekli, un tas atkal grimst. Grimšanai vajadzētu būt aptuveni piecas sekundes vismaz, var arī ilgāk, viss atkarīgs no tā, cik pašam būs izturība jeb pacietība to visu lēno pasākumu darīt, bet, jo lēnāk savā ziņā, jo labāk.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Ko darīt, ja straume te ir, te nav?
Man pašam ir bijusi cope pie -16 grādiem, kad es esmu plivinājis čībiņas. Normāla ziema, rokas salst. Auklu apstrādāju ar silikonu un spiningoju. Tajā reizē izmantoju pārsvarā sešus gramus. Darbojāmies tā, lai viss ir maksimāli lēni, bet skaidrs, ka Daugavā te ir straume, te nav straumes, nu neko darīt. Bija straume, tad darbojāmies ar 14 gramiem, straume beidzās – automātiski 10 vai astoņi grami. Tam tā ir jābūt. Protams, nav tikai viens izmantošanas veids mazam svaram. Var izmantot tā saucamo “peregruzu”, likt 20 gramus un vairāk. Es to nosauktu par tādu riktīgi agresīvu bumbošanu pa grunti. Mazliet to dancina, dancina, taisa troksni. Es teiktu tā, ka kaut kas tāds strādā tikai pavasarī pirms paša lieguma, laika posmā, kas ir ļoti tuvu zandartu nārstam. Tad zandarts ir agresīvs, tas klups virsū čībiņai “peregruzā”, kā arī klups virsū tādai čībiņai, kura būs aprīkota ar 10 gramiem vai astoņiem gramiem. Dažreiz jau pavasarī vairāk uzmanības piesaista ar šo bumbošanu un troksni zem ūdens, arī tā notiek, bet es teiktu tā, ka pavasarī var ķert gan tā, gan tā. Rudenī un ziemā – gan tikai ar maziem svariem.
Svara izvēle straumei
Svars jāizvēlas tā, lai māneklis ilgi planē un ilgi grimst. Ja māneklis nolaists uz grunts, tas jāpatur līdz piecām sekundēm, un tad jāpietin aukla ar diviem spoles apgriezieniem. Standarta klasiskā džiga izspēle. Divas reizes pietin auklu, māneklis paceļas – tu to uzcel augšā un gremdē līdz gruntij vismaz piecas, sešas sekundes, bet dažreiz grimšana ilgst arī līdz 10 sekundēm. Kad ir straume, tad panes mānekli uz priekšu, un tad ir 10–15 sekundes starp mānekļa pacelšanu. Tad, kad čībiņa nogrimst, es to uzreiz nerauju augšā, es to vēl paturu vismaz piecas sekundes, dažreiz pat ilgāk, uz grunts un tikai tad atkal pietinu auklu, un paceļu uz augšu jeb atrauju no grunts. Runājot par svaru, pie straumes esamības būs no 10 līdz 14 gramiem, pie fantastiskas straumes varbūt vairāk, bet tādas reizes ir ļoti retas. Atceramies, ka nevajag raustīt kātu, it kā speciāli čībiņu uzmest un atraut no grunts. Es esmu testējis – paliek mazāk copju. Pavasarī pirms nārsta var darīt agresīvāk, var ar kātu vēl tā kā uzšaut gaisā čībiņu – ļoti ātri atraut to no grunts. Rudenī, ziemā šis nestrādā, vienkārši paliks mazāk copes. Pamēģini, pilnīgi nekustinot kātu, pietīt auklu, pats pamats ir visu darīt lēnām – ilgi, garlaicīgi, galvenais pacietību. Ja ir straume vai tās nav, vienkārši mainām svariņus un mēģinām atrast to svaru, ar kuru viss notiek lēni un ilgi, un tad arī sāksies copes. Rudenī, ziemā turam kātu nekustīgi, gaidām, kad nogrimst māneklis. Nogrimst, piecas, sešas sekundes pauze. Atkal, neraustot kātu, pietin auklu ar diviem spoles apgriezieniem. Viens, divi, gaidām, ka nogrimst, pauze un atkārtojam. Var vēl brīdī, kad pietin auklu, papildus uzraustīt ar spici un atraut no grunts čībiņu aktīvāk. Pavasarī šis strādā. Rudenī un ziemā nestrādā. Tad visa izspēle ir lēna, mierīga, bez asām kustībām. Ar grunts skrāpēšanu es nenodarbojos. Bet tāda opcija pastāv. Iemet čībiņu ūdenī, nogrimst, un tad lēni pietin to, velkot pa grunti. Var mazliet paraustīt un uztaisīt mazu animāciju. Es to nedaru viena iemesla dēļ – es negribu visu noraust nost, tāpēc skrāpēšanu pa grunti es neveicu.
Čībiņas un UV
Pats izmantoju gan krāsotus ausaiņus, gan nekrāsotus. UV krāsotos ausaiņus var izmantot, bet es es esmu miksējis gan, gan. Rezultāti ir bijuši vienādi, un nevaru teikt, ka viens vai otrs strādā labāk. Pavasarī gan vairāk izmantoju krāsotos ausaiņus, jo tad zivs paliek aktīvāka pirms nārsta. Dullāku un noskaņotāku zandartu šis mazliet vairāk izprovocē tieši pavasarī pirms lieguma. Es teiktu tā, ka pirms lieguma var likt UV ausainīšus, tie ir gan svina, gan volframa. Mūsu ražotajām čībiņām neesam ļoti aizrāvušies ar UV elementiem. Astes daļā ir samiksēti diegi – gan parastie, gan ar UV. Statistika uzrāda: ja aste sastāv tikai no UV diegiem, tas rudenī un ziemā mazliet atbaida zandartus, un copes ir mazāk. Tomēr ķeram savā ziņā pasīvu zivi. M Pro Series čībiņām UV elementi salikti mazāk, rudenī–ziemā palielinās copju skaits. Pavasarī, protams, UV elementi palīdz un vairāk sakaitina zivi, bet ar daļēju UV asti pilnībā pietiek, jo šancē visu sezonu.
Mētāt vienā punktā divas stundas vai kustēties
Tagad laikam es norakšu vienu savu copes lokāciju, kas ir Ogre no krasta. Gan jau zināt – tur ir slīpais betons, tur ir dažas vietas, un tālāk vienkārši staigājamais krasts. Es nekad neesmu stāvējis uz vietas divas, trīs stundas. Pienāku lokācijā, 10 minūtes pamētāju, 15 minūtes pamētāju, ja nav neviena kontakta, eju tālāk. Atkal 10–15 minūtes nav neviena kontakta, atkal eju tālāk, un tā visu laiku kusties un atradīsi zivi. Krasta kants upē nav visur vienāda. Kants un grunts reljefs nav visur vienāds, un zivs var atrasties dažādās vietās, staigājam, meklējam. Vietā, kur atrodi zivi un dabū kādu copi, jau var uzturēties ilgāk. Eksperimentē ar čībiņu krāsojumiem, svariem! Ar laivu mēs darām līdzīgi: piebrauc, paskatās ar sānskatiem vai lejasskatiem, izmantojot eholoti. Ja zivi ierauga ekrānā, tad nostājas un apmētā. Ja nav copes, mazliet pakustas un novieto laivu citādāk. Ja nekas nesanāk, tad dodas tālāk.
Aukla, metiena attālums, jutība
Četru dzīslu vai astoņu dzīslu pītā aukla. Es četru dzīslu pīto auklu nekad dzīvē neesmu izmantojis, varbūt pāris reižu, bet tas ir bijis ļoti sen. Es to neizmantoju, copējot no laivas, jo nav tādas vajadzības. Es ļoti daudz laika copēju no krasta, jo man krasta spiningošana ir mīļāka nekā spiningošana no laivas. Man krasta cope patīk, man patīk staigāt un meklēt zivi, atrast, domāt, bez eholotes, bez nekā. Savā ziņā no krasta vajadzētu četru dzīslu pīto auklu, četrinieces mīnuss – tā ir skaļa. Metiena attālums nekad nebūs tāds kā astoņu dzīslu pītajai auklai. No krasta ar maz gramiem metiena attāluma distance ir ļoti svarīga, un diemžēl jutība tai ir vājāka nekā astoņu dzīslu pītajai auklai. Cope ir jājūt ar roku – kad zivs uzsit pa mānekli, tas ir jājūt, nevis jāskatās uz kāta spici, un ar četrinieci tas nebūs tik labi kā ar astoņnieci. Iemetiena distance ar astoņnieci noteikti būs labāka un ar labāku jutību. Protams, kāds var teikt, ka četriniece ir abrazīvizturīgāka – jā, bet, ja rausi nost, tu aprausi jebkuru auklu, tā ka nekādas starpības nav. Astoņniece biežāk sāk pūkoties, tad apgriez pāris metru pēc copes, pārsien fluorokarbonu un darbojies tālāk. Iespējams, arī biežāk būs jāmaina pati aukla, bet tu iemetīsi tālāk, un jutība, izmantojot mazus svarus, būs labāka.
Pavadas
Izmantojam fluorokarbonu, man klasiskais izmērs ir 0,28 mm. Nekādus griezuļus nevajag, savienošanai ar pīto auklu izmanto uni to uni mezglu, sien burkānu vai kādu citu mezglu. Standarts man ir 0,28 mm, bet var izmantot biezāku. Zandartam nav tādu zobu kā līdakai, tas nenokodīs tavu fluorokarbona pavadu. Esam ķēruši ar 0,25 mm fluorokarbonu, ar 0,20 mm fluorokarbonu, normāls mēra zandarts – pilnīgi nekādu problēmu. Fluorokarbonu pavadas garums ap 40–50 cm, un galā vienkārša sakabīte – tur griezuļus nevajag, lieki elementi. Vienkārši piesien sakabīti, un viss, un tu esi gatavs copēt. Var, protams, izmantot arī biezāku fluorokarbonu 0,30–0,40 mm, biezāku nebūs jēgas izmantot. Ir čībiņas, kurām nogrimstot augšējais āķis nogāžas uz sānu, un šādu čībiņu Latvijas tirgū ir ļoti daudz. Pats ar tādām esmu praktiski visu laiku copējis. Zivis ķer, viss kārtībā, bet, manuprāt, tas ir ļoti nepareizi. Veidojot savu M Pro Series Slipper X3 čībiņu modeli, panācām to, ka, čībiņai nogrimstot, tā stāv pilnībā vertikāli uz grunts. Un tam tā būtu jābūt. Jau pašreiz mūsu copes statistika uzrāda, ka ir gana daudz zivju noķerts tieši no grunts, un kontakts ar zivi ir bijis pauzē, kad čībiņa vienkārši atrodas uz grunts vertikālā stāvoklī, tādā veidā ir labāk pamanāma zandartam, un notiek cope.
Auklas, metiens, fluorokarbons, ausaiņi, volframs, svins, izspēle, svars, UV krāsas – it kā par visu esmu pastāstījis. Bet atceramies: vienmēr, no krasta copējot, cenšamies iemest tālāk, ļoti daudzās lokācijās tas ir svarīgi. Čībiņa ir rudens, ziemas un pavasara zandartu māneklis, viens no topa. Var, protams, izmantot dropšotu, bet man nepatīk un es maucu ar čībiņām. Mētāju čībiņas ar maz gramiem, visu daru ļoti lēni, bez liekas raustīšanas, cirtieniem, viss lēni, ilgi, dažreiz garlaicīgi, ar pacietību un ķeru ļoti daudz zandartu. Braucam, ķeram, mazos atlaižam vaļā. Un atceramies! Zandartu copes sezona pavasarī ir līdz 16. aprīlim, līdz šim datumam ķeram, pēc šī datuma liekam tos mierā un gaidām 1. jūniju.
Kā darbināt čībiņas jeb mandulas. Zandartu copes māneklis rudenim, ziemai un pavasarim
Sacensības, pēc kurām paiet nevar jeb 429 cm asaros. BAM Streetfishing 1. posms
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
