Nu jau katrs copmanis zina, kas ir fīderis, bet vēl pavisam nesen, pirms gadiem 10, fīderis bija svešvārds lielai daļai ne tikai Latvijas, bet gan visas Eiropas copmaņu. Domāju, ka neviena copes metode visā makšķerēšanas vēsturē nav attīstījusies tik strauji un masveidīgi, kā to izdarīja un turpina darīt fīderis. Jautāsiet – kāpēc? Tā kā pieskaitu sevi pie pirmajiem fīdera krusttēviem Latvijā, tad mēģināšu izskaidrot, kā es saprotu šī copes veida popularitātes iemeslus.
Par fīdera priekšrocībām
Manuprāt, fīdera popularitātes pamatā ir tas, ka fīderis savā pamatā ir vieglāks copes veids par pludiņmakšķerēšanu: tu vari pielikt pat neatbilstoša svara barotavu, un tā tik un tā kaut kur uz grunts nogrims. Ja barotavā būs barība, tad jebkurā vietā pastāv liela iespēja, ka kaut kad tur zivs pienāks, un, ja uz āķa būs kāda ēsma, tad ļoti iespējams, ka zivs to apēdīs. Jā, jā, ja tā pa rupjo un tiešo, tad tieši tā var sākt fīdera copes skaidrošanu. Saku to no pieredzes, jo 20 gadu laikā, kopš atbildu uz jūsu jautājumiem internetā, esmu saņēmis ļoooti daudz apmēram šādu jautājumu – es ķeršu uz maizi (slieku utt.) ezerā (upē, dīķī), gribu noķert karpu (sapalu, breksi… ), kāds dziļums man uz pludiņa jāliek… Ar vienu šādu jautājumu ir pateikts viss, copmanis ir pašā copes attīstības ceļa sākumā, un bieži vien šāds copmanis arī nemaz negrib iedziļināties procesā. Viņam ir par ko domāt dzīvē, un es viņu lieliski saprotu, jo manas zināšanas par auto arī izbeidzas ar to, ka es zinu, kur ieliet logu šķidrumu, un pat to reizēm ilgi apdomāju. Tāpēc fīderis savā vienkāršākajā veidā tieši šiem copmaņiem ir gandrīz vienīgais veids, kā vispār tikt pie daudzmaz normālas zivs. Otra fīdera priekšrocība ir tā, ka ar fīderi vari copēt praktiski jebkurā vietā, jebkuros laika apstākļos, ko nevar darīt ar pludiņmakšķeri, – pludiņam tomēr vietu vajag piemeklēt, sevišķi jau bezriņķu makšķerēm. Arī uz vēja virzienu un stiprumu tomēr vajag paskatīties, fīderī tas ir stipri pakārtoti, tu vari iemest arī vētrā, pret vēju metot, un tas ir liels pluss, sevišķi jau pavasarī\rudenī, kad zivis ir lielos baros un šo baru uzturēšanās vietas copmaņiem ir zināmas, un copmaņu tādās vietās šajā laikā ir ļoti daudz.
Raivis Trečaks: “Zinātne ap karpu makšķerēšanu mani aizrāva”. “Sarunas laivā” #3 epizode
Vienmēr ir kur augt, ja vien to pašam gribas
Kā jau jebkurā jomā, arī fīderī ir iespēja palikt sākotnējā attīstības stadijā, baudīt copi, ķert to, kas pieķeras, un daudz necepties par to, ka reizēm neķeras, jo galvenais ir atpūta. Bet var paralēli atpūtai audzēt savu pieredzi un pamazām apgūt dažādus copes knifus, jau sākt baudīt copi ar labu inventāru, jau mērķtiecīgi doties ķert kādu noteiktu zivi. Un, protams, ir augstākā attīstības pakāpe, kad tu gribi izprast visu copes procesu, seko līdzi visam notiekošajam fīderēšanas jomā, eksperimentē ar montāžām, barībām utt. Un tajā brīdī pats loms pamazām jau aiziet otrā plānā un galvenais ir pats copes process. Savs kaifs ir visās trijās minētajās stadijās: pirmajā stadijā esot, ir vairāk sapņu, vairāk cerību uz to, ka tūlīt, tūlīt pienāks VIŅŠ. Atzīšos, ka reizēm ar skaudību noklausos to, kā copmaņi viens otram stāsta, kā tūlīt no tām zālēm izpeldēs lielā karūsa vai no bedres iznāks breksis un pieķersies, jo tā viņam pagājušajā reizē esot bijis. Bet tu sēdi un saproti, ka tā pagājušā reize viņam bija jūnijā, kad zivis ir seklumā un aktīvas, bet tagad novembrī nekas no tā visa nenotiks. BET… Veči to nezina, un viņiem līdz pašam vakaram ir cerība. Tas ir tas gadījums, kad tieši patiesības nezināšanā, ticībā brīnumam ir spēks, jo vienā no 20–50 copes reizēm taču tā notiek. Otrajā līmenī, vispopulārākajā, es teiktu, 70–80% visu fīderistu ir tieši tur, spēks ir gan sapņos, gan zināšanās un mācēšanā. Tas viss viens otru papildina, un kopā sanāk mūsu superīgās copes dienas, pēc kurām smaidām un kuras atceramies gadiem ilgi. Un trešais līmenis, kad tev pašam liekas, ka tu visu zini un saproti, tu mazāk sapņo, bet gūsti baudījumu tieši no tā, ka māki pierunāt zivis tad, kad viņas negrib ēst, māki “nolasīt” grunti un atrast perspektīvās vietas utt., ķer tieši to zivi, kuru gribi, ir forši, bet… Reizēm tā gribas pasapņot. Tāpēc daži no mums (atļaušos sevi pieskaitīt pie šī līmeņa fīderistiem) ikdienas copē tomēr cenšas vienkārši copēt, ar iespēju sapņiem un cerībām reizēm iespaidot mūsu darbības… Cope tomēr ir ne tikai zivju vilkšana, tas ir vairāku darbību, noskaņojuma un sapņu kopums, un ļoti gribu, lai manā dzīvē tieši tādas copes būtu vairāk.
Ideālais iesācēja komplekts līdz 100 EUR. Kāti, spoles, pludiņi, āķi. Video bloga #2 epizode
Fīderis – kas tas par zvēru ir?
Tātad fīdera cope ir makšķerēšana ar barotavu, makšķerēšana no grunts un makšķerēšana, kur kā copes signalizators tiek izmantota jutīga kāta spicīte. Ikdienas copē tas punkts par barotavu nebūt nav obligāts, jo bieži vien daudz rezultatīvāk ir iebarot ar roku un ķert ar nelielu sviniņu vai mazu,tukšu barotaviņu nekā ar pilnu barotavu. Pati ideja ir tāda, ka barība barotavā lēnām skalojas un piesaista copes vietai zivis. Tās atnāk, un barotavas tuvumā smukākais un iekārojamākais kumoss ir mūsu ēsma, kuru zivis parasti arī izvēlas kā pirmo. Diemžēl ar sporta fīdera copes popularitāti un to, ka bieži par fīderi stāsta tieši gados jauni sportisti bez ikdienas copes pieredzes , tieši šis fīdera ābeces punkts – barība piesauc zivis pie barotavas – visbiežāk netiek ievērots, jo ikdienas copē svarīgākas\vēlamākas tomēr ir lielās zivis – brekši, karpas, līņi. Bet sportā svarīga ir jebkura zivs, un, jo vairāk tu viņas pie sevis savāksi, jo ātrāk viņas varēsi ķert, attiecīgi sporta un ikdienas copes mērķi bieži vien ir kardināli pretēji, attiecīgi atšķiras arī barības sagatavošanas principi, barošana un pati cope. Šeit es vairāk runāju tieši par ikdienas copi un pašiem fīderēšanas pamatiem.
Ķeramies pie pašiem kātiem
Tātad kāts – ja esat jauna kāta izvēles priekšā, tad pirmais, ko vajag reāli novērtēt, ir jūsu fīderēšanas pieredze. Ja tāda ir, tad jūs jau saprotat, kādi kāti jums patīk – lokanāki vai stingrāki, un šo lūdzu nejaukt ar kāta testu, es runāju par kāta akciju (visās cenu grupās ir atrodami dažādu akciju kāti). Cietākie kāti, kuru vienu pašu pavicinot ir sajūta, ka kāts pats nemaz neieliecas, skaitās ātras akcijas kāti. Nākamie, kurus vicinot tukšā jūti, ka spice un varbūt nedaudz kāta vidusdaļa nostrādā\ielokās, ir vispopulārākie, tādi skaitās vidēji ātras akcijas kāti jeb pusparaboliskie. Trešie ir kāti, kurus pavicinot sajūtam, ka kāts viss lokās, – tos sauc par lēnas akcijas jeb paraboliskajiem kātiem. Fīderos gan tādus tīros paraboliķus es esmu saticis tikai īsajos, līdz 3–3,3 m kātos ar nelielu testu, bet par to vēlāk parunāsim. Tātad jums pašam(ai) ir jāsaprot, kādas akcijas kāts jums patīk. Ir svarīgi arī tas, cik emocionāls esat, jo ātras akcijas kāti pārāk emocionāliem copmaņiem, pie kādiem pieskaitu arī sevi, nav īsti piemēroti. Ar ātrajiem kātiem plašie, ātrie, emocionālie piecirtieni bieži vien beidzas ar norautu vai atliektu āķi, pārrautu zivs lūpu, dārgajā trauslajā kātu daļā arī ar kāta lūzumu. Visādi citādi ātras akcijas kāti ir izteikti jutīgi – informatīvi, izmantojot pīto auklu, tie zivs izvadīšanas laikā jums ļauj sajust jebkuru zivs kustību. Citam tas ļoti patīk, spriedze ir līdz pašām cīņas beigām. Ātras akcijas kāti parasti nav tie metošākie, tāpēc ar tiem tēmēt uz copi supertālajās distancēs, tas ir, 70+ metri, īsti nevajadzētu, iemest jau var, bet ar citiem kātiem to izdarīt ir daudz vieglāk.
Tāliem iemetieniem vairāk ir paredzēti vidēji ātras akcijas kāti, tie metiena brīdī paši ieliecas un iztaisnojoties met, protams, copmaņa vadīti, bet metiens sanāk daudz labāks, un kāta cenai šajā punktā vispār nav nekādas nozīmes. Kā piemēru varu minēt divus Feeder Concept kātus: viens ir sauss\viegls, ātrs Tournament 100, maksā veikalā ap 260+ eiro. Otrs vienkāršāks, nedaudz smagāks, lēnākas akcijas Distance 100, veikalā maksā ap 100 eiro. Makšķerējot 50 m distancē ar 100 gramu barotavu, pilnu ar smagu barību, Tournament ir izcils – met lieliski, izjūtas, copējot ar to, kolosālas, met sēdus, un viss labi. Ja vajadzīgs metiens uz 65–70 metriem, tad jau jāpieceļas pirms katra metiena, tam jāsagatavojas, un jau jūti, ka vēl tālāk vai lielākā vējā vairs ar šo kātu mest negribas. Kļūst bail par tā veselību. Otrs kāts ir smagāks, jaudīgāks, ar to tieši 40–50 m metieni ir mazāk ērti, jo, pat neieliekot spēku, barotava grib lidot tālāk, 65–70 metrus, pat sēžot un bez liela iespringuma met gan pensionāri, gan sievietes. Pieredzējušāks copmanis arī 100+ metrus met sēdus, jo kāts ir paredzēts tālai mešanai. Var jau būt, ka nav pats veiksmīgākais piemērs, tomēr 100% no dzīves, un varu to jebkuram nodemonstrēt ikdienā. To visu stāstu tāpēc, ka bieži vien, iegādājoties kātu, sevišķi, ja tas ir mūsu pirmais fīderis, vai gribam no lētākā pāriet uz nākamo pakāpi, mēs vairāk koncentrējamies uz cenu, varam vai nevaram to pacelt, bet retāk aizdomājamies par to, vai mums tāds kāts vispār vajadzīgs un vai mūsu pašu paradumi un copes pieredze ir atbilstoši augstāka līmeņa kātiem. Vēl viens piemērs uz it kā budžeta klases kātiem: ir tāds Salmo Diamond fīderis, cenas ap 50–60 eiro atkarībā no garuma un testa. Ātras akcijas kāts, populārs un tautās mīlēts, bet man noteikti ar pārāk ātru akciju. Un tad ir Salmo Sniper fīderis, maksā par +- 10–15 eiro lētāk, testi tie paši, kādi ir Diamond, bet akcija jau tuvāka lēnai nekā ātrai. Paņēmu šos kātus uz testu, vajadzēja nofilmēt testa raidījumu Krievijai, vienādas spoles, vienādas barotavas, 90 gramu tests, kas der gan stāvošam ūdenim, gan vidējai straumei. Cope Ventas vidusdaļā, doma par breksi, bet viņš gan to nezināja, toties raudas bija ļoti atsaucīgas. Attālums apmēram 45 m, uz abām spolēm bija monofilā aukla. Sāku ar Diamond, viss it kā ir kārtībā, met labi, mono aukla amortizē piecirtienu, bet… Saprotu, ka tas nav mans kāts. Pat piecērtot un velkot 200 g raudu, tas ir taisns, dreb tikai spicīte, jā, zivi jūti, bet man pietrūkst tieši tās kāta locīšanās. Paņēmu Sniper fīderīti un jau pirmajā metienā sapratu, ka tas ir mans – metienā smuki ielokās, uz zivi varu cirst ar emocijām, kāts lokās, un es smaidu. Paņēma šos kātus izmēģināt mans copes kolēģis, emocionāli daudz ieturētāks, nopietnāks, vīrs un bez šaubām par sev piemērotu nosauca Diamond. Tāpēc atgādināšu to veco, labo un ļoti patieso teicienu, ka vienam patīk māte, otram meita, bet trešam meitas kleita. Ne vienmēr, precīzāk izsakoties, reti kad kātu vajag izvēlēties pēc tā cenas, galvenais ir tā pielietojums un atbilstība jūsu copes paradumiem.
Ciparu mežģi
Kāta tests ir cipars, kas parasti ir kāta nosaukumā – Tournament 100, Sniper 40 utt. Cipars nozīmē, cik smagu barotavu ražotājs iesaka lietot šim kātam. Barotavas ir dažādu izmēru, arī barība var dažādi svērt, tāpēc šis cipars ir orientējošs. Tomēr par to pilnībā aizmirst nevajag vismaz divu iemeslu dēļ: pirmkārt, ja kātam ar testu 40 g uzliksiet 80 g barotavu, tad kāts šo barotavu vienkārši nemetīs, varbūt metrus 10–15 aizmetīs, bet tas arī viss. Reti, pat laikam nemaz neesmu redzējis tādu gadījumu, kad kāts salūst no tā, ka copmanis uzliek pārāk smagu barotavu, jo tad kāts vienkārši nemet, un viss. Bet ir otrs iemesls, kas, ja skatāmies Salmo makšķerlietu servisa datus, ir daudz bīstamāks kātiem – tas tieši ir kāta nepietiekams noslogojums. Kātam tas ir daudz bīstamāk nekā pārslogojums, jo kāts metienā ieslēdzas, sākot no plus mīnus 50–60 g noslogojuma, tad kāts sāk piedalīties metienā. Ja noslogojums ir mazāks, tad kāts metienā nepiedalās. Jā, barotava aizlido, bet jums jāieliek metienā lielāks spēks, un sanāk, ka jūs ar lielu spēku vicināt tukšu kātu, tātad kāts dabū tādu slodzi, kāda tam nav paredzēta. Tipisks piemērs ir, kad karpu copei dīķos pērk kātu ar 150 vai pat 180 g testu, bet izmanto 20–40 g barotavas, kāts to jūsu barotavu nemaz nejūt. Arī auklas un āķi jums jāizmanto daudz resnāki\jaudīgāki, jo tāds kāts mazāk piedalās piecirtienā, attiecīgi piecērtot vidēji lielu zivi, kāts kā dod zivij pa lūpām, tā tas, kas švakāks visā tajā ķēdē, tas arī plīst vai liecas vaļā. Bieži vien tie ir āķi vai pavadiņas, vai pārāk tieva pamataukla. Un te sākas punkts, kur vajag likt kopā jums tīkamāko kāta akciju ar jūsu copes apstākļiem piemērotāko kāta testu, un atkal es nekur nepieminu kāta cenu, jo tai nav nekā kopīga ar kāta izvēli pašreizējā stadijā.
Mans aicinājums ir neizvēlēties nepamatoti jaudīgus kātus, teorētiskajam zivs izmēram ar kāta testu ir ļoti maz sakara, sevišķi jau, runājot par brekšiem, raudām, vimbām un karūsām, tiesa, arī par karpām, jo mēs taču izvēlamies fīderi, nevis karpu kātu. Un pat tie kāti, ko karpu profi izmanto lielo karpu copē, arī metieniem uz 200+ metriem, ir ar testiem līdz 120–150, reti kad vairāk gramiem. Bet tie jau ir pavisam citi kāti pēc uzbūves. Ticat vai ne, bet, izvēloties ikdienas copei pārāk jaudīgu kātu, jūs paši sev radīsiet neērtības, turklāt neko neiegūstot. Pēc statistikas, servisā salauzto kātu ar testu 150–180 g ir par 50 procentiem vairāk nekā kātu ar testu 120 g, lai gan kāti ar testu 120 g tiek pārdoti piecas reizes vairāk. Gatavas receptes nav, bet ir aptuveni cipari, pēc kuriem vadoties, varam saprast, kādus kātus tad izvēlēties. Turklāt atceramies – jo ātrākas akcijas kāts, jo daudz precīzāk, rūpīgāk vajadzētu izvēlēties kāta testu, jo ātras akcijas kāti ir mazāk universāli nekā vidējas akcijas kāti. Dīķis, ezers, parasti lietojam barotavas 20–40 g, reizēm, tāliem metieniem un stiprā vējā, 60 g barotavas. Tātad loģiski būtu, ja maksimālais kāta tests, ko izmantojam šādai copei, būtu ne vairāk par 80–100 gramiem, ideāli piemērots šādai copei ir kāts ar testu 60–80 g. Pārējo – akciju, garumu, firmu, cenu skatieties jau pēc saviem copes paradumiem, vēlmēm un iespējām. Tāds pats piemērs ar vidējo, statistisko Latvijas fīderi. Tātad copējam dažādās upēs un ūdenskrātuvēs, parasti barotavas no 60 līdz 100 grami – tāds visuniversālākais kāts šādiem apstākļiem būtu ar testu 100–120–130 g, ja tomēr to 80–100 g barotavu jūsu copē ir vairāk, tad kāta maksimālais tests vidējas akcijas kātiem varētu būt līdz gramiem 150 (80 grami jau ir ap 55–60% no ieteicamā kāta noslogojuma, tātad kāts jau sāk ieslēgties metienā). Bet, ja izvēlamies kātus supertālajiem metieniem, tas ir 80–100+ metri (Daugavas ūdenskrātuves, lielo upju lejteces, cope ezeros no krasta), tad atceramies, ka vislabāk metošie ir kāti ar aptuveni 75–85% noslogojumu, tātad tādu 60 g lodes barotavu ar vidējas akcijas kātu un 80 g testu būs daudz vieglāk aizmest vajadzīgajā attālumā nekā ar 100 g kātu. Šis rādītājs gan ir katram kātam nedaudz citāds, tomēr lielos vilcienos tie procenti ir šādi.
Varbūt es nedaudz sarežģīju un jums šeit rakstītais liekas pilnīgs murgs, nestrīdos, tomēr ceru, ka kādam no jums tas var palīdzēt pareizi izvēlēties savu jauno fīderi. Tagad, kad esam jau tikuši līdz tam, ka jūs aptuveni saprotat, kādu fīderi jums vajadzētu, varam nedaudz aprunāties par to, kā tad veidojas fīderu cena un kāpēc bieži vien mums lētāks fīderis liekas tīkamāks par reizes divas dārgāku.
Kāpēc viss maksā tik, cik maksā?
Pirmkārt, kāta cena atkarīga no tā, kāda materiāla kāts tas ir – paši lētākie fīderi, kas ir ap 25–30–35 eiro, būs pilnībā vai daļēji darināti no stiklašķiedras vai kompozītmateriāliem (viens divi posmi no stiklašķiedras, pārējais no grafīta vai pamatā stiklašķiedra, kas pārklāta ar plānu kārtiņu grafīta). Šādi kāti ir izturīgi pret triecieniem, parasti ar lielu jaudas rezervi, un to vienīgais mīnuss ir to svars, jo stiklašķiedra un kompozītmateriāli ir smagāki par tīru grafītu. Parasti šādi kāti ir vidēji ātras vai lēnas akcijas (pļuncīgāki). Bet, tā kā fīdera kātiem ir cita uzbūve nekā teleskopiskajām makšķerēm un šo materiālu fīdera kāti pamatā ir garumā līdz 3,6 metriem, tad tas pļuncīgums nav pārāk izteikts un netraucē copei. Šadiem kātiem viss ir vienkāršs un izturīgs, riņķi resni, spoles turētājs jaudīgs.
Nākamā kātu grupa ir vienkāršākie grafīta kāti, cenās ap 40–60 eiro atkarībā no ražotāja, testa un garuma. Grafīts ir nedaudz vieglāks un stingrāks materiāls, tādēļ šie kāti būs mazliet tievāki un vieglāki par pirmajiem aprakstītajiem (salīdzinot vienāda garuma un vienāda testa kātus), furnitūra (riņķi, rokturis, spoles turētājs utt.) būs vienkārša, bet izturīga. Jaudas rezerve liela, un tādēļ šīs cenu kategorijas kāti ir paši populārākie, jo principā pilnīgi apmierina lielu daļu copmaņu.
Kā trešo cenu grupu gribu atzīmēt kātus 80–110 eiro robežās, jau augstākas kvalitātes (raudzes, proves kā zeltam, kā sudrabam, arī grafītam ir tīrības rādītāji) grafīts, kāti ir vēl tievāki, vēl vieglāki, bet vēl ar ļoti labu jaudas rezervi (tas nozīmē, ka īslaicīgas vajadzības gadījumā kātus droši var pārslogot par 50+% virs norādītā testa). Šajā cenu kategorijā jau sāk parādīties smalkāki, kvalitatīvāki riņķi, vārdu sakot, jau zināma daļa cenas ir tieši par dizainiskajiem elementiem kātā.
Nākamā kātu grupa būtu cenās no plus mīnus 120 līdz 180–200 eiro, labas kvalitātes grafīts, smalkāki kāti, viegli, smuki, jau tādi smalki instrumenti, kuri jau sākotnēji paredzēti konkrētiem copes apstākļiem. Šajā kātu kategorijā jau pirms pirkšanas jāzina, kādiem copes apstākļiem pērkat kātu. Jo šeit jau vairs ar 80 gramu testa kātu 100 gramu barotavu mest īpaši nevajadzētu, šīs kategorijas kāti ir jau kā profesionāli instrumenti darbnīcā. Katrs paredzēts savam darbam, liela daļa cenas jau ir par kāta dizainu un vārdu, bet šo kātu pircējiem tas jau ir svarīgi.
Augstākā cenu kategorija ir kāti, sākot no 250 līdz 300 eiro līdz robežai, kamēr atrodas kāds pircējs… Lielajām firmām ir kāti arī par 600–800 eiro, bet tur loģikas jau ir maz. Tur par vārdu, dizainu un pašu domu maksājam reizēm pat pusi cenas, jo tīri tehniski pašā kātā vienkārši nav ko vairs uzlabot. Mana saprašana\mācēšana, varēšana pie plus mīnus 300 eiro par fīdera kātu izbeidzas. Tāpēc necentīšos komentēt to, ko nemāku, nespēju izbaudīt un novērtēt pilnībā, bet par šiem 250–300 eiro vērtajiem fīderiem varu teikt tikai to labāko, bet… Uzreiz arī atzīties, ka ikdienas copē man bieži vien no viņiem ir bail. Tie ir izcili instrumenti, vienkārši izcili, super jutīgi, super precīzi, tā jau ir bauda tikai turēt rokās šos kātus, kur nu vēl copēt, bet… Tādiem lāčiem un lempjiem kā es, kuriem reizēm patīk kātu nolikt uz betona, kuriem reizēm kāts var atsisties pret citu kātu vai ko cietu, šāda līmeņa kāti ir kā granāta mērkaķa rokās. Kaut kad uzsprāgs, tikai nezini, kad, turklāt nevis copējot, bet gan tieši vai nu pārvadājot, vai liekot kopā utt., saku no pieredzes. Tomēr, ja ir iespēja un jūtat, ka esat sasniedzis jau vismaz vidēju fīderista līmeni, protams, vajag pamēģināt šādu kātu. Bet, ja iespējas nav, tad nevajag skumt, jo mūsu zivij ir pilnīgi vienalga, cik maksā jūsu kāts un kāds ancuks jums ir mugurā.
Nākamreiz parunāsim par spoles un auklas izvēli fīderiem.
Laivā sievietes nenes neveiksmi – Laura Liepiņa un Sandra Raudule. “Ķeram lielo!” #9 epizode
