Zivju kūpināšana ir teju vai tikpat sena kā pati zivju ieguve. Metodes un, protams, arī aprīkojums ir attīstījies kopš mūsu senči pirmo reizi piesēja auklu pie nūjas, taču daži universāli principi joprojām ir tikpat nozīmīgi kā agrāk. Kūpināt nav sarežģīti, taču ir dažas kļūdas, no kurām jāizvairās. Neatkarīgi no tā, vai kūpināt jūras vai saldūdens zivis, ja vēlaties iegūt vislabāko tekstūru un garšu, ievērojiet šādus padomus.
Auksti kūpinātas un karsti kūpinātas zivis
Aukstā kūpināšana prasa nemainīgu zemu temperatūru (18–29°C), lai zivis izžūtu vairāku dienu laikā, un, bez pieredzes vai piemērota aprīkojuma, to apgūt var būt grūtāk. Savukārt karstā kūpināšana ir vieglāka ar granulu griliem, elektriskajām kūpinātavām. Padomi šajā rakstā ir domāti karstajai kūpināšanai. Ar kūpinātavām, kas darbojas aptuveni 71°C temperatūrā, kūpināšana prasa mazāk laika nekā aukstā un nodrošina lielisku rezultātu.
Kā izvēlēties labākās zivi?
Jo trekna zivs, jo labāk! Tauki palīdz saglabāt mitrumu un labāk uzsūkt dūmus, kas piešķir pilnvērtīgāku garšu. Viena no labākajām zivīm kūpināšanai ir forele, lasis, tuncis, makrele un store.
Liesāku zivi, piemēram, zandartu kūpināt var, taču to parasti ir labāk pagatavot citos veidos. Ja tomēr vēlaties kūpināt liesākas zivis, uzklāj plānu vīnogu kauliņu eļļas kārtu pirms kūpināšanas. Tas dod nelielu tauku slāni un palīdzēs labāk absorbēt dūmu garšu.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Labākā koksne zivju kūpināšanai
Koksnes izvēle kūpināšanai galvenokārt ir personīgās gaumes jautājums, taču vairums cilvēku piekrīt, ka daži koki zivīm ir pārāk spēcīgi, proti, nomāc garšu. Populārākā koksne zivju kūpināšanai ir alksnis, kļava, ābele un ķirsis.
Labākās kūpinātavas
Elektriskās, granulu, malkas kūpinātavas – tās visas der. Malkas kūpinātavas piedāvā intensīvāku dūmu garšu, taču process būs darbietilpīgāks. Granulu un elektriskās kūpinātavas ir vieglāk lietojamas, taču dūmu koncentrācija un līdz ar to arī dūmu garša ir mazāka.
Filejas vai vesela zivs?
Izvēle starp fileju un veselu zivi ir katra paša ziņā. Piemēram, mazākām forelēm var izņemt mugurkaulu, iesālīt zivi un kūpināt to veselu. Lielākam lasim var sagriezt filejas gabalos.
Sausā sālīšana vai slapjā sālīšana zivju kūpināšanai
Daži cilvēki uzskata, ka sausā sālīšana īsti nav sālīšana, jo iztrūkst ūdens, taču var teikt, ka, sālījot gaļu, sāls izvelk mitrumu, kas tad uzsūcas atpakaļ, veidojot sava veida pašsālījumu, tiesa, tas vairāk attiecas uz sarkano gaļu. Slapjais sālījums ir ūdens ar lielu daudzumu sāls un citām garšvielām. Gan sausajā, gan slapjajā sālījumā galvenā sastāvdaļa ir sāls, jo tā iesūcas gaļā un palīdz saglabāt mitrumu un piešķir garšu. Sausā sālīšana ir ātrāka un veido plānu, lipīgu kārtiņu uz zivīm, pie kuras it kā pielīp dūmi. Gan pēc sausās, gan slapjās sālīšanas zivis jānoskalo, jānosusina ar dvieli un jāļauj tām pilnībā izžūt pirms kūpināšanas. Ja zivis ir mitras, tās slikti uzņems dūmus un kļūs mīkstas. Lai zivis pilnībā izžūtu, vari atstāt tās ledusskapī uz nakti vai novietot vēsā vietā zem ventilatora uz stundu. Mērķis ir nedaudz lipīgas, bet sausas zivis.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
