Makšķernieks un mednieks Kaspars Dukaļskis, kurš pēdējos pāris gadus veiksmīgi startē spiningošanas sacensībās, stāsta, ka pirmajā sacensību gadā laiva bija pilna ar mānekļu kastēm, pat vēl sacensību dienā tika eksperimentēts ar tiem. Tagad, kad pāris gadu laikā krietna pieredze uzkrāta, reizēm var būt tā, ka ar vienu mānekli tiek ķertas zivis divas dienas pēc kārtas. Nekāda Amerika nav jāatklāj, ja viss strādā, viņš nosaka.
Ko sāki ātrāk – medīt vai makšķerēt?
Makšķerēt, taču tēva stāstus par medībām klausījos daudz agrāk, nekā sāku ķert zivis. Mana dzimtā puse ir Sigulda, bet dzīvoju Drustos, nelielā lauku ciematiņā. Darba dienās – pa Rīgu, bet brīvdienās – laukos.
Cik sen sāki makšķerēt?
Varētu būt, ka pirmajā klasē. Tēvs nogrieza lazdas kātu, uzsēja pludiņu, saķērām mailītes un tad niedrēs ķērām asarīšus un līdakas. Tēvs ķēra, es kabināju nost, jo tad es makšķeri vēl nevarēju noturēt. Tas bija netālu no Siguldas, Jūdažu ezerā. Bērnībā bija gadījums, kad uz makšķeres uzķērās vista. Mūsu mājai garām tecēja Vējupīte. Biju aizgājis ķert zivis, atnācu mājās un makšķeri ar slieku pieslēju pie mājas. Vista bija galā.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Pēc tam ēdāt vistas zupu?
Tur nebija citu variantu.
Bez vistas noteikti ir noķerts kāds iespaidīgāks loms?
Pirms trīs gadiem ar mūsu komandas atbalstītāju Mārtiņu Balodi no eholotes.eu bijām treniņos Alūksnes ezerā. Noķēru 16,1 kg līdaku. Nosvērām un atlaidām. Tolaik tās garums bija 124 cm, tagad ir visas iespējas to noķert atkal, tagad tā noteikti būs paaugusies vēl lielāka.
Kaspars Dukaļskis iesaka: karpām garšo kukurūza ar medu!
Līdaku noķēri džigojot?
Tā bija pelaģiskā zivs, ķērām, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Spiningoju ar Miura Mouse mānekli. Domāju, ka tagad ilgi šo rekordu nepārspēšu.
Cik ilgi cīnījies ar zivi?
Bija bigbaita kāts ar testu līdz 120 gramiem. Zivs piekusa ļoti ātri. Pats arī biju nosvīdis. Tikai pie pašas laivas nostrādāja bremze. Kad zivs bija pie laivas, Mārtiņš ļoti prasmīgi to uzreiz iesmēla ķeselē. Nomērījām un uzreiz atlaidām, zivs ātri aizpeldēja. Ar lielajām zivīm ir tā: ja ar tām ilgi cīnās, tās samoka. Pieņemsim, ja ar kātu ar 10 g testu pieķeras 10 kg līdaka, tā būs ilgi jākausē.
Vai tagad, ja pieķeras kāda zivs, nesanāk visu laiku salīdzināt ar lielās līdakas pretestību, uz kā fona pārējais tāds sīkums vien ir?
Noteikti ne. Mana mīļākā zivs ir asaris, trofejzivis nekad neesmu īpaši medījis. Pirms tam mana lielākā līdaka, ko noķēru savā dīķī, ar mikrodžigu makšķerējot asarus, bija 6,1 kg smaga. Un tā sanāca, ka pirms trīs gadiem savu rekordu uzlaboju par veseliem 10 kg. Ikviena zivs, ko noķer, ir forša. Ar katru zivi savs piedzīvojums. Protams, lielās zivis rada spilgtākas emocijas. Bet ikdienas copē arī ir sava burvība.
Kā tas sanācis, ka tieši asarīšu makšķerēšana patīk vislabāk?
Tehnika un smalkie rīki. Vairāk izjūti copes. Līdaka arī dzīvo baros, tādos kā pūznīšos, bet asari lielākos. Asaris man ir saprotamāks nekā citas plēsīgās zivis – līdakas, zandarti vai sami. Man ir skaidra bilde, kur asari jāmeklē, īpaši sacensībās. Pirms tam kartē atzīmēju, kurās vietās tie jāapskatās. Ja atrodi īsto vietu, tad var saķert vairākus. Tā dēvētie asaru katli ir ļoti interesanti, kad asari uz ūdens virsmas sāk čāpstināt. Tad met un velc. Bet tikpat ātri zivis var pazust un katls pazūd. Usmā sacensību laikā ir gadījies tādu piedzīvot, mazajos ezeriņos reizēm var redzēt, ka 20–30 asarīši čāpstinās pa ūdens virsu.
Vai ir kaut kas kopīgs sekošanai zivīm un medījumam?
Ar nelieliem aspektiem. Zivis tik daudz nebaidās kā meža zvērs, tas ir bailīgāks, inteliģentāks, gudrāks. Smaržas dēļ medniekam jāievēro vēja virziens, makšķerējot skaties, lai no tevis ūdenī nekrīt ēna. Ikdienas copē tas varbūt ir mazsvarīgi, bet sporta copē, saliekot kopā šīs nianses, kādu procentu no panākumiem tā var iegūt.
Vai baltās zivis neķer? To daudzums atsevišķos ezeros ir, jāsaka, nepieklājīgi liels.
Nesanāk jau, jo tas daudz laika paņem. Bet dažreiz ar pludiņmakšķeri pavasarī ķeru līņus. Pasēžu pie ezera un paklausos, kā putniņi čivina. Vējenēs esmu bijis vienu reizi. Tas ir kā darbs. Ņem un velc. Mēs ķērām gan ar vizulīti, gan ar pludiņu uz garnelēm. Kad nebija copes uz garneles, pamētā vizuli, skaties, kur zivs tam seko, iemet garneli, un uzreiz ir cope. Mēs toreiz daudzas saķērām, nokūpinājām un ielikām konservos.
Foto: Linda Dombrovska
Tās tad bija kā milzīgas šprotes?
Aptuveni. Toreiz vējzivju ķeršana bija labs piedzīvojums. Ar draugu ātri ielaidāmies ar laivu, bet kolēģim motoriņš slāpa, divas reizes vilnis pielēja laivu, bet beigās tika jūrā, saķēra zivis un bija priecīgs. Vēl viens pazīstams mēģināja braukt jūrā ar laivu un ķert asarus. Diemžēl viņš nezināja, ka viņam ir izteikta jūras slimība. Tā nu sanāca, ka viņš vairāk laida pār bortu, nekā ķēra asarus.
Kad sākas ūdensputnu sezona, tad jau var ņemt līdzi gan makšķeri, gan bisi?
Agrāk ūdensputnus daudz medīju, sezonā aptuveni 50 pīles nomedīju. Bet laikam jaunības trakums pārgājis. Laukos dzīvojot, kaut kā laiku vajadzēja aizpildīt. Tagad vairāk esam pievērsušies lielajiem medījumiem, jo zemnieki sūdzas, ka mežacūkas noposta laukus. Tad ejam naktīs vaktēt rukšus.
Saprotu, ka nodarbojies ar zivju audzēšanu. Vai to esi kaut kur īpaši mācījies vai apguvis pašmācības ceļā?
Sievastēvam Egonam ir zivju dīķis, palīdzu ar zivju resursu pieskatīšanu un papildināšanu. Visu esmu apguvis pašmācības ceļā, klausoties, ko zinātāji stāsta. Tie, kuriem ir dīķi, reizēm brīnās, ka ielaida vienu daudzumu zivju, kad dīķi nolaiž, to ir mazāk nekā sākumā. Bet jārēķina, ka pats nomakšķerē, ūdri un ūdeles izēd, tad ir tāds faktors kā ziema, kad zivis var sākt smakt. Vēl būtisks faktors, ka nelielā ūdenstilpē zivju krājums var degradēties, zūd barības bāze.
Vai zivis audzē prieka pēc vai ar biznesa nolūku?
Pašiem, dažreiz kādu makšķernieku ielaižam pacopēt. Jāņos kaut ko noķeram. Asaru krājumu gribētu atjaunot. Nesen ielaidu aptuveni septiņus kilogramus asaru. Tagad ir pārāk karsts laiks, nevaru aizvest tos no kāda Pierīgas ezera. Ir forši, ja ūdenskrātuvē salaid zivis no citām ūdenstilpēm, tad tās labāk vairojas un aug.
Bet kā sāki pievērsties sporta makšķerēšanai?
Nejauši, jo pirms tam nevarēju pat iedomāties, ka kaut ko tādu varētu darīt. Darba darīšanās braucu ārpus Rīgas, bija līdzi makšķere un piestāju pie Aizkraukles HES paķert zandartus. Iepazinos ar Andri Saksu, kuram Aizkrauklē pieder neliels, bet ļoti foršs makšķerlietu veikals. Viņš prasīja, vai nevēlos piedalīties makšķerēšanas sacensībās. Kāpēc gan ne? Tā pirmo gadu piedalījos, iepazinos ar citiem makšķerniekiem, un tā arī aizgāja. Saliekas zināšanas, pieredze, ko gūsti copējot. Atceros, pirmajā sacensību gadā laiva bija pilna ar mānekļu kastēm, vēl sacensību dienā eksperimentējām. Tagad ir tā, ka vienu mānekli izmantoju divas dienas. Cieti pieturies pie plāna, nav jāatklāj jauna Amerika, sevišķi, ja pirmajā stundā viena cope, otra, viss strādā. Līdakai man uz sacensībām ir trīs mānekļi, treniņos gan pilna laiva ar mānekļiem, bet sacensību dienai jābūt skaidram plānam. Treniņos pierakstām, uz ko noķēruši – gaišais vai tumšais voblers, kāds vējš. Nākamajā dienā liekam kopā zināšanas, skatāmies, kas un kā.
Un kā tas māneklis izkristalizējās?
Treniņos. Vienkārši tev jānonāk pie kaut kā. Pērn ļoti labi salikās, gandrīz katrās sacensībās kāpām uz pjedestāla. Redzēsim, kā būs šogad. Pēc nedēļas brauksim uz sacensībām, pirms tam deviņas dienas dzīvosim pie ūdens un tad sapratīsim. Sportam sanāk ļoti liela upurēšanās, tas paņem daudz laika. Ja kāds domā, ka makšķerēšana ir viegla, tā nav. Ieliekam visā maksimumu. Ja daudz strādāsi, tad būs arī rezultāts. Citi brīnās, kā mēs makšķerējam. Ka pārāk ātri braucam no vienas vietas uz nākamo. Bet tāda ir mūsu taktika. Ja pieķērās, tad labi, ja ne, tad braucam uz nākamo vietu. Sēdēt visu dienu vienā vietā, gaidīt, ka, piemēram, vienpadsmitos dienā pusstundu ķeras līdakas? Varbūt sanāk, bet varbūt nesanāk? Protams, nav jau tā, ka noķeram visvairāk zivju, citi varbūt noķer vairāk, bet, ja sacensības notiek trīs dienas, svarīga ir rezultātu stabilitāte.
Kāds ir tavs viedoklis par tīklu likšanu iekšējos ūdeņos?
Tas ir tāds dalīts jautājums. Tēvs arī savulaik izņēma atļauju, lai varētu likt tīklu, bet viņš to tikai uz Jāņiem ielika, lai noķertu un nokūpinātu pāris līņu.
Medījot mežā, esi novērojis, kā darbojas depozīta sistēma?
Tie, kas nodod pudeles, turpina to darīt. Bet mēs jau otro gadu savās medību teritorijās organizējam atkritumu savākšanu un 60–70 maisus savācam – traktoru riepas un vannas ieskaitot.
Ārpus Latvijas medījis vai makšķerējis esi?
Medījis ne, bet makšķerējis Igaunijā gan. Emajegi upē divas reizes ķērām brekšus. Vienu reizi paši meklējām vietu pie krasta, nebija ar ko izmērīt dziļumu, bet otro reizi aizbraucām ar laivu, apskatījāmies, kur brekšu bars, kants. Kārtīgi iebarojām un ķērām. Pa nakti savilkām 80–90 kg. Gribētos aizbraukt uz Daugavu pafīderēt brekšus, bet reāli nav laika.
Ziemas makšķerēšana?
Arī. Šad tad uz Peipusu aizbraucu. Bet vairāk patīk ar bļitku, nevis mormišku. Tīru dzelzīti. Vai nu bezmotilka bez tārpiņiem, vai ar bļitku.
Āliņģī skaties vai zivis makšķerē uz dullo?
Aizpērn nopirku Praktik eholoti, bet pārsvarā nē. Ej, urb āliņģus un ķer.
Kas ir tas iemesls, lai brauktu uz Peipusu?
Lielais plašuma vilinājums. Pie viena āliņģa nekad ilgi nesēžu. Staigāju un meklēju zivis. Lielākais loms, kas man bijis, – 13 kg brekšu. Bija interesanti, vai to var noķert. Ar iebarošanu. Iebaro vidējo āliņģi ar barību raudām, bet pa perimetru āliņģos iekaisi šķipsniņu motiļu. Tādā burzmā breksis nelien, viņam patīk, lai apkārt miers. Raudas pa vidu. Brekšus uz mormišku un tārpiem ķēru. Bet ir bijis arī tā, ka no Peipusa atbrauc ar trīs, četrām zivtiņām.
Un kur liek to lielo daudzumu zivju?
Toreiz, kad noķēru 32 kg raudu, saliku tās konservos. Nedaudz pirms tam apcep un tad eļļā vai tomātu mērcē. Peipusa rauda ir ļoti garšīga konservos, asaris nav tik garšīgs. Konservos vēl laba ir vimba un līdaka. Vējzivis ir konservētas. Interesanta nianse, ka konservēta vējzivs visu garšu iesūc sevī, kļūst tāda kā caurspīdīga.
Mērķis līdaka. Kā to sakaitināt laikā, kad tā neķeras. Video bloga #27 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
