Ja laiva nav jāpārvadā un to visu sezonu iespējams turēt ūdenī, viens no labiem risinājumiem kaislīgam makšķerniekam ir klasiskā koka laiva – klusa un stabila. Tajā ir gan ērti sēdēt, gan stāvēt kājās un ļauties izjūtām, ko sniedz makšķerēšana vai spiningošana. Taču arī koka laivai gan pirms aktīvās sezonas, gan tās laikā nepieciešama apkope, lai laiva kalpotu daudzus gadus.
Zem ūdens vai nojumes
Laivu meistars Guntars Šelegovičs teic, ka pastāv divi veidi, kā ieziemot koka laivas. Savulaik laivas tika nogremdētas ūdenstilpē, taču tik dziļi, lai tās neiesaltu pat bargākajā ziemā. Šādā gadījumā koks, no kā izgatavota laiva, neizžūst, un pēc laivas pacelšanas to atliek tikai izsmelt. Laiva būs gatava ekspluatācijai. Taču ir kāda nepatīkama nianse – laiva kļūst gluma, jo apaug ar sīkām aļģēm. Tieši šī iemesla dēļ laivu nogremdēšana nav iecienīta.
Otrs paņēmiens – laivu izcelt krastā un glabāt sausā un labi vēdināmā telpā. Tāpat laivu var glabāt upes vai ezera krastā, taču tad tā jāapgāž ar ķīli uz augšu un jāpaceļ vismaz 50 centimetru no zemes, lai tā būtu labi apvējota un koks izžūtu. Tāpat laiva jāapsedz ar mitrumizturīgu materiālu, taču tā, lai arī zem pārseguma materiāla klejotu vējš un nenokļūtu lieks mitrums. Derēs, piemēram, viļņotās loksnes, kuras būs paceltas mazliet virs laivas. Savukārt laivas pārsegšana ar polietilēna plēvi ir sliktākais, ko var izdarīt. Plēve kavē laivas žūšanu, un veidojas vide, kurā koks sāk bojāties.
Jāiztīra spraugas
“Pavasarī jānovērtē laivas apakša. Ja starp dēļiem ir dažus milimetrus (1–3 mm) platas spraugas, tad viss ir kārtībā. Šādu laivu ielaižot ūdenī, dēļi piebriedīs, un spraugas pašas aizvērsies. Ja spraugas ir platākas (4–5 mm), tās vērts aizdarīt ar pakulām vai silikonu. Abi materiāli netraucēs koka piebriešanai un nepieciešamības gadījumā padosies. Tāpat jāraugās, lai starp dēļiem nebūtu akmentiņu, smilšu un citu cietu gružu. Tie traucēs dēļiem piebriestot cieši sakļauties. Spraugas iztīra ar plānu metāla lāpstiņu vai saspiestu gaisu.
Kamēr laiva ir sausa, to var nokrāsot vai ieeļļot. To var darīt tikai ar pilnīgi sausu laivu. Tāpat, lai šķirbas aizdarītu ar silikonu, kokam jābūt sausam. Laivas krāsošanai var izmanto elpojošas krāsas vai lineļļu. Koka aizsardzībai derēs arī priedes darva savienojumā ar sintētiskām piedevām.
Nekādā gadījumā laivu nedrīkst darvot. Darva veido gaisa un ūdens necaurlaidīgu slāni, un zem tā koks ļoti ātri sāk pūt.
Kad viss sagatavots, laivu ielaiž ūdenī. Aukstākā ūdenī piebriešana notiek lēnāk. Savukārt aprīļa otrajā pusē, kad ūdens jau sāk iesilt, šis process notiek diennakts laikā, ilgākais – divās,” paskaidro meistars. Parasti koka laivas ielaiž ūdenī vienu, divas nedēļas, pirms tās tiks aktīvi izmantotas.
Ko darīt vasarā?
Lai koka laiva ilgi kalpotu, svarīgi ir arī vasarā to pieskatīt. Guntars Šelegovičs iesaka neaizmirst, ka koks ir dzīvs visu laiku un tam nepieciešamas zināmas rūpes.
“Es neieteiktu laivu turēt atklātā saulē. Īpaši pavasarī, kad saule ir ļoti stipra. Saule koku sakarsē vairāk, nekā tas spēj atdot mitrumu, un dēļi var sākt plaisāt. Pietiks, ja laiva būs paslēpta niedrēs vai atradīsies kāda koka ēnā. Ja citu iespēju nav, derēs arī pārsegs.
Tāpat laivu nedrīkst turēt pa pusei izvilktu krastā. Tai pilnībā jābūt ūdenī. Vietā, kur ūdens saskaras ar zemi un laivas dēļiem, koks sāks izsust un strauji bojāties. Tāpat, ja zināms, ka laiva karstā laikā netiks izmantota divas, trīs dienas, tajā jāielej mazliet ūdens. Tas neļaus dēļiem no virspuses žūt un plaisāt,” skaidro Šelegoviča kungs.