Raksts no žurnāla Lielais loms arhīva.
Sveiciens visiem copes entuziastiem. Spiningošanas sezona ir atklāta, ar to arī visus apsveicu un novēlu šogad katram tikt pie kārotā lielā loma.
Katrs kaislīgs copmanis, sēžot pie savām mānekļu lādēm, vēlreiz un vēlreiz pārskata esošo arsenālu. Mānekļu revīzija katram no mums ir svēts rituāls, kura laikā mēs atceramies pagājušās sezonas veiksmīgākos brīžus, rezultatīvākās copes un, protams, arī pārcilājam mānekļus, kuri nav nesuši cerēto rezultātu. Bieži tiek konstatēts, ka liela daļa mānekļu nemaz nav tikuši līdz ūdenim. Tomēr tie ieņem vietu mūsu dārgumu lādēs, jo kas zina – varbūt tieši šogad šie mānekļi nesīs vēlamo rezultātu.
Pārcilājot un pārgrupējot visu pieejamo arsenālu, lai cik liels tas arī būtu, iezogas galvā satraukums. Satraukums par to, ka mūsu aprīkojumā kaut kā iztrūkst, nav vēlamās krāsu gammas, izmēra un vispār nav ar ko makšķerēt. Steigšu visus mierināt. Tas ir normāli, un tā tas būs vienmēr. Tirgū ienāk jaunas vēsmas, uzlabotas esošo modeļu versijas vai pat pavisam jauni un vēl nezināmi mānekļu modeļi. Katrs no tiem solās sniegt mums vairāk copes momentu, jaunas emocijas un, protams, aizvest mūs līdz tai lielajai trofejai. Lielajai trofejai, kuru mēs katrs tik ļoti gaidām un uz ko ceram. Ceram iemūžināt fotogrāfijā tos īpašos mirkļus, kad it kā sasniedzam copes garšas vissmalkākās nianses, kuras turpmāk gadu no gada mēs varēsim atstāstīt saviem kolēģiem, draugiem un paziņām. Lepni stāvot un demonstrējot savu pārākumu pār tiem, jo ir bijusi vislielākā zivs un visaizraujošākā cope.
Šie nebeidzamie makšķernieku stāsti, informācijas apmaiņa un dalīšanās ar pieredzi ir neatņemama makšķernieku kopienas daļa. Jo tieši tā mēs iegūstam nepieciešamās emocijas un dzirksteli, lai vienmēr censtos būt priekšgalā, atklāt jaunas metodes vai pēc sava skatījuma pārveidot vecās, labi zināmās copes tehnikas un nianses.
Šoreiz gribu parunāt par divām tēmām. Kur meklēt plēsēju pavasarī, un ko darīt, ja gribas papildināt mānekļu lādes. Sāksim ar to apjomīgāko tēmu, proti, plēsēja meklēšana sezonas sākumā.
Kur lai meklējam?
Runāsim šoreiz par līdaku. Līdaka ir viens no maniem iecienītākajiem plēsējiem. Braucot uz dažādām ūdenstilpēm, mana mērķa zivs vienmēr ir un būs līdaka. Protams, tiek ķerti arī citi plēsīgo sugu dzimtas pārstāvji, tomēr līdaka ieņem godalgoto pirmo vietu. Līdaku ķeršanai un tās paradumu izzināšanai esmu veltījis daudz laika, kā arī pētījis dažādu literatūru. Apkopojot visu man pieejamo informāciju un iegūto pieredzi uz ūdeņiem, esmu novērojis un izcēlis atsevišķus posmus plēsējas dzīves ritmā. Zinot šos ritmus un papētot ūdenstilpi, kur plānota kārtējā copes diena, iespējams palielināt izredzes tikt pie lielā loma.
Līdzīgi kā mums visiem, arī zivīm ir savs dzīves ritms. Attiecīgā laikā tās pastiprināti barojas, gatavojas nārsta laikam, pēc kā nāk atkopšanās periods. Daudzi šo periodu sauc par “līdakas slimošanu”. Šī gan nav tāda slimošana, kādu to saprotam mēs. Nē, zivij nav temperatūra un nesāp galva. Lai kā mēs nosauktu šo periodu, ir jābūt izpratnei, kad copes skaits šajā laikā būtiski samazināsies un atrast lomu būs ārkārtīgi sarežģīti.
Tātad kas īsti notiek ar plēsēju, un kad ir novērojama vislielākā aktivitāte? Plēsēja aktivitāti lielā mērā nosaka ūdens temperatūra un saules aktivitāte. Kopumā ūdens temperatūra robežās no desmit līdz divpadsmit grādiem ir vislabvēlīgākā, kad doties plēsēja meklējumos. Tādēļ arī novērots, ka no septembra vidus līdz novembra vidum ir liela plēsēja aktivitāte, jo zivs, gatavojoties temperatūras maiņai, izrāda paaugstinātu aktivitāti. Ūdens temperatūra sāk pamazām kristies, un, sasniedzot noteiktus grādus, zivs aktivitāte tajā paaugstinās. Aktivitātes periods, protams, var mainīties, jo katru gadu novērojamas dažādas laikapstākļu anomālijas, kuras neatbilst konkrētam gadalaikam, tādēļ jāorientējas pēc fakta.
Gatavojoties ziemas periodam, līdakas organismā sāk veidoties ikri, kurus tā iznēsā līdz pavasara sākumam, kad pienāk nārsta laiks. Savukārt pavasara mēnešos situācija atkal mainās, jo ūdens temperatūra sāk pamazām kāpt, ūdens lēnām uzsilst, un uzsilst, ja tā var izteikties, arī plēsējam asinis, kas liek ar pastiprinātu agresiju doties virsū it visam, kas kustas. Pavasarī zivs aktivitāte izpaužas šādi – tā saucamā nārsta jeb neaktīvā fāze iestājas pie ūdens temperatūras no pieciem līdz desmit grādiem. Šajā laikā līdakas ir nodarbinātas ar nākamo paaudžu radīšanu un nekas cits, izņemot sekmīga šo darbību īstenošana, tām neinteresē.
Bieži novērots, ka arī mazo līdacēnu jeb tautā saukto duncīšu aktivitātes līmenis ir ļoti zems, bet viņi nenārsto. Kāds tam varētu būt iemesls? Viss ir ļoti vienkārši, līdakai notiek pāreja no ziemas perioda uz vasaras periodu, kuras laikā strauji krītas līdaku aktivitāte neatkarīgi no to izmēriem un tā, vai zivs dotajā brīdī nārsto vai ne. Ūdens temperatūrai paaugstinoties līdz jau pieminētajiem 10–12 grādiem, palielinās plēsējas vēlme atgriezties ūdenstilpes saimnieka lomā un atkal sākt pastiprināti baroties. Nārstojošām līdakām konkrētais process ir noslēdzies, un pārējās ir veiksmīgi sagaidījušas attiecīgās temperatūras maiņas. Visu šo darbību rezultātā plēsējs ir zaudējis enerģijas un barības rezerves, un var sākties nepieciešamo vielu atjaunošana organismā. Šo procesu dēļ novērojama lielāka aktivitāte no makšķernieku puses, spiningošanas sezonu ieteicams atklāt kādās seklākās ūdenstilpēs, kur ūdenim iespējams ātrāk uzsilt.
Mātes dabas ceļi nav izdibināmi, un ļoti siltā aprīlī ūdens var uzsilt ātrāk arī vietās, kur ir lielāki dziļumi. Tādēļ atliek pētīt laikapstākļus, pēc kā izvērtēt iespējas sezonu uzsākt rezultatīvi un doties uz atbilstošu ūdenstilpi. Nevajadzētu satraukties, ja cope plānota dziļākās vietās, jo vienmēr var meklēt kantis, krasta līnijas, kur ūdens būs uzsilis ātrāk un arī plēsējs būs atnācis pēc kārotā medījuma.
Kādu mānekli izvēlēties?
Kad esam sapratuši, kur brauksim un ko ķersim, jāsaprot, ko darīt ar mānekļiem un kā nepārlādēt savas makšķerēšanas kastes ar ekipējumu, kuru nemākam lietot, nezinām īsto pielietojumu, paredzēto ūdenstilpi vai dažos gadījumos vienkārši nav ticības konkrētam māneklim. Gala rezultātā mūsu copes kastes apaug ar dažādu mānekļu tipiem, bet ķerts tiek ar kādu rotiņu vai standarta gumijas mānekļiem. Tātad kā ar šo cīnīties un kā atsvaidzināt mānekļu krājumu, lai tie visi tiktu izmantoti un arī sniegtu vēlamo rezultātu?
Sākotnēji jāsaprot, kāds būs ūdenstilpju tips, kurā galvenokārt tiks copēts. Ar šo mums jāsaprot, ka sezonas laikā copes vietas var mainīties, un tā visdrīzāk arī būs. Tomēr būs arī viena, divas ūdenstilpes, kurās makšķerēšanas dienas tiks koncentrētas lielākā skaitā. Varam izdalīt šādas ūdenstilpes – dziļās un seklās. Šāds sadalījums mums ļauj apzināties konkrētu mānekļu grupas, jo seklo ezeru specifika neļaus pietiekami labi izspēlēt grimstošos mānekļus jeb mānekļus ar lielu iegrimi – divi un vairāk metri. Un, protams, otrādāk – dziļajās ūdenstilpēs būs neefektīvi izmantot virsmas mānekļus, kas savu galveno spēli atveido tieši uz ūdens virsmas.
Iedalīšanu varam turpināt, apzinoties ūdeņu specifiku, kur upēs būs aktīvāka straume, iespējami lielāki dziļumi, zivs izrādīs lielāku pretošanos un cope bieži tiek veikta, staigājot gar krasta līniju. Attiecīgi ir nepieciešams makšķerkāts ar lielāku gala testu, garāks, nekā ierasti izmantojam, makšķerējot no laivas, un mānekļiem jābūt ar lielāku iegrimi vai iespēju tos pareizi atsvarot, ātrākai mānekļa nogādāšanai līdz gruntij. Pats esmu liels seklo ezeru piekritējs. Sezonas laikā izdodas pabūt arī upēs un ezeros ar dziļumu lielāku par 1,5m, tomēr lielāko daļu laika pavadu tieši seklajos ezeros.
Šī gada sezonu esmu nolēmis veltīt Big Bait tehnikai, ko lieliski var izmantot gan seklās vietās, gan arī dziļumos, nepieciešams vien pareizi izsvarot mānekli. Lai mana makšķerēšanas soma nepārvērstos par gigantisku ceļojumu koferi, esmu iedalījis Big Bait tēmu divās daļās: lielās gumijas un džerka tipa mānekļi. Ir daudz dažādu veidu lielo mānekļu, bet, kā jau minēju, skaidri nosakām mērķus un pie tiem pieturamies. Pēdējā laikā esmu pārgājis uz Lucky John mānekļiem, kas vairāku sezonu garumā nes arvien jaunus personiskos rekordus. Priecē, ka arī lielajā tēmā Lucky John piedāvā savus jaunumus, sākot ar jau gatavām pavadām un beidzot ar makšķerkātiem un spolēm.
Nolēmu sākt ar makšķerkātiem. Papētot piedāvājumus, izcēlu tieši šo firmu, jo cenas un kvalitātes attiecība ir ideāla. Big Bait copei ir svarīgi atcerēties, ka nāksies mētāt vairākus desmitus gramu smagus mānekļus, kā rezultātā ir nepieciešams makšķerkāts ar lielu testu. Esmu iegādājies divu tipu makšķerkātus no Lucky John BBS sērijas (Big Bait series): speciālu gumijas mānekļiem izstrādātu Lucky John BBS kastinga kātu ar testu līdz simt piecdesmit gramiem un Lucky John BBS Jerk&Twich kātu ar testu līdz simt desmit gramiem. Piedāvājumā ir dažādi modeļi tieši konkrētajā sērijā, tomēr šoreiz esmu izvēlējies šādus testus. Paši makšķerkāti ir izgatavoti no augstas klases materiāliem, tomēr saglabā budžeta klases cenu. Estētiskā ziņā kāti izskatās vienkārši lieliski, tie izstrādāti agresīvā melnā tonī, kas uzreiz liek saprast, ka cope nebūs parasta. Tomēr to svars un ergonomiskums ļauj copēt visas dienas garumā, nejūtot nogurumu plecos un rokās. Riņķi veidoti ar iespēju turēt lielas slodzes, tie ir stiprināti un nesagādās raizes, izmantojot lielus un smagus mānekļus. Jāsaka, ka norādītais tests nav galīgais un ar to var mētāt stipri virs pieļaujamajām testa robežām.
Jāpiemin, ka Lucky John Big Bait sērija šogad ir sagatavojusi visiem lielo mānekļu cienītājiem dažādus jaunumus, bet par tiem jau nākamajā reizē. Ņemot vērā, ka Lucky John BBS sērijā ir pieejams pilnīgi viss, kas nepieciešams copei ar lielajiem mānekļiem, tas ļoti atvieglo šīs tēmas apguvi kā iesācējiem, tā arī jau pieredzējušiem lielā loma kārotājiem, jo sērija sevī ietver visu, sākot ar pavadām, dažāda tipa mānekļiem un speciāli mānekļu tipiem izstrādātiem makšķerkātiem, līdz pat tādai atribūtikai kā uztveramie tīkliņi, speciālie cimdi zivs drošai satveršanai un lielajām mērlentēm, ar kurām ērti veikt iegūtās trofejas nomērīšanu.
Tiekamies uz ūdeņiem un ķeram lielās!