Pirmā ledus spiediena noņemšana man pērn notika Burtnieku ezerā. Jāuzsver, ka pirmo reizi pabiju. Lielākie asari aizskrēja… Cope bija laba, tikai rezultāts tāds, ka padižoties īsti nebija ar ko.
Pirmdiena. Sēžu darbā, un telefons ārdās ārā, jo copes ceha kolēģis Arturs Stauga ir uz ledus Kurzemē. Mega līdaka uz bļitkas, kupraini asari un komentārs, ka cope bijusi izcili laba. Strādāju divreiz cītīgāk, tik cītīgi, lai trešdien izbrīvētu brīvu dienu. Divas nepacietības pilnas dienas, un trešdienas rītā mēroju ceļu uz Kurzemi. Gribēju rakstīt, ka šoreiz stāsts par kimlakiem, bet nesen saņēmu piezīmi, ka kimlaki aug tikai Alūksnē, tad Kurzemes lielos asarus saukšu par kukuļiem. Kurzemnieki, jums jādomā savs termins, kā dēvēt lielos asarus!
Ja gadās iepriekš plānots, gaidīts copes brauciens, tad viss ir maksimāli sakārtots – makšķerītes sasietas, kaste sakrāmēta, brokastis, tēja, pusdienas. Uz ielas sagaida sals, super daudz sniega. Ekspektācijas milzīgas, nu vismaz Staugas kungs tādas šo dienu laikā ir radījis. Tādēļ braucam kopā ar operatoru, kurš varētu radīt arī videostāstu. Kuram gan nepatīk zivīgi copes video? Tāls un visai ilgs ceļš, jo vietām migla tik bieza, ka pretimbraucošos auto mana tikai tad, kad tie pietuvojušies pavisam tuvu. Norunātajā vietā esam laikus, jo vēl ir pustumsa. Ekskursija pa mazu, bet skaistu Kurzemes pilsētiņu Priekuli, kurā mitinās Salmo ziemas eksperts Arturs Stauga. Šeit vēl aukstāks un vēl vairāk sniega. Bet ar katru minūti rīts kļūst skaistāks un skaistāks. Kas par saulrietu! Miglas mākoņi pa zemi staigā. Pasakaini! Vēl nesākusies, šī cope jau ir izdevusies, jo acīm bauda sagādāta, bet mēs vēl pat neesam sākuši ķert zivis.
Ezeriņš nav liels, bet nezinātājam tāpat būtu kur izpausties ar meklēšanu un urbšanu. Mums uzdevumu atvieglo Arturs un Kristaps – vietējie aborigēni, kuri apstājas vietā, kur pirms dažām dienām trāpījusi lielā līdaka uz bļitkas. Nospraužam dienas uzdevumus. Tā kā Burtniekā ķēru tikai ar mormišku, tad šoreiz pamatā jāizvicina rokas ar bļitku un balansieriem, bet netiek izslēgta pāreja uz mormišku, jo motilis līdzi ir atbraucis.
Ūdas? Ar ūdām sanāk visai jautri, jo, tā kā ezeriņš ir privāts, tad ūdu limita šeit nav, bet man līdzi paķērusies tikai viena. Neesmu ūdu cilvēks, jo copē cenšos būt klātesošs – copēju ar to, kas rokās, un nebolos riņķī apkārt, bet viena ūda būs tieši laikā.
Kamēr nesteidzīgi sakārtoju inventāru un sāku copēt, Kristaps tiek pie pirmajiem asariem. Jau tā seju rotājošais smaids vēl vairāk iestiepjas ausu virzienā, jo apkārt esošais skaistums nu nekādi nelaiž vaļā. Saņemu norādījumus, kurā virzienā urbt, un aiziet taisnā strīpā uz turieni. Sāku ar savu klasisko izvēli – Lucky John Salmo #2 bļitka. Galējā caurumā viens mazs asarītis iznirst. Labs izmērs ūdai. Un te man rodas jautājums par to, ko tad labāk likt uz ūdas. Personīgi es dodu priekšroku asarītim, jo tas zem ūdens uzvedas aktīvāk un ir dzīvelīgāks. Arturs mums ir ātrs puika… hop, hop, un viņš jau ir pazudis pavisam pretējā virzienā, un abi ar Kristapu ķer. Apurbt vēlmes nav, bet nospriežu, ka asaris pielīdis tuvāk krastam.
Tā kā uz ledus parādās arī pirmās līdaciņas, tad nomainu bļitku uz trešo izmēru. Un aiziet process! Uz lielākas bļitkas ķeras krietni labāk. Atrodu līniju, kura strādā, un trāpās laba izmēra kukulīši. Bļitku ēd visi – arī dažus centimetrus garā raudiņa iekāro lielās bļitkas trīsžubura actiņu. Mēģinām darboties arī ar balansieriem, bet pie kopīgo sarunu mirkļiem nospriedām, ka šodien šis ierocis nav efektīvs. Kad biju šeit aptuveni pirms gada, tad balansieris pogāja ārā bļitku vienos vārtos.
Kad strādājošie caurumi sāk klusēt, nolemju izmēģināt laimi ar mormišku. Sāku ar ierasto disko bumbu un motili. Laižu vienā no caurumiem, kur trāpās uz bļitku, un sardziņš “iesalst”. Ir labs! Spirinās un stiepj jaudīgi. Cīnos, cīnos, un atliek piebilst, ka Burtniekā visi lielie norāvās, cerams, ka šoreiz tā nebūs, un prom ir mans kukulis. Nu neesmu es gaļenieks, un nav tā, ka katra zivs ir jādabū virs ledus, bet kāpēc aiziet tieši lielākie?
Turpinu darboties tajā pašā āliņģī, un manu motili aktīvi apstrādā raudas. To tur ir čupām. Saprotu, ka nebūs aršanas. Lai atkratītos no smalkās zivs, uzsienu bezēsmas mānekli (bezmotilku). Pagājušajā ziemā uzsūtīju ukraiņu meistara roku darba darinājumu. Aizeju uz svaigu caurumu, un pirmajā laidienā iekož. Ļoti labs asaris. Lūdzos un visādi buros, lai šis neaizskrien. Ir uz ledus. Vēl padarbojos ar bezēsmas mānekli un tieku pie dažiem asariem. Interesanti, ka asaris trāpījās tieši pirmajos laidienos, ja nepaspēja uzsēsties, tad rauda bija klāt un purināja motilim līdzīgo “ļisotku”.
Rīta cēliens ir jautrs, ņem man un kolēģiem. Pamatā neliela izmēra līdakas un skaisti asari, izšauj pa ūdai, lai gan mani paceltie karodziņi rezultātu nedod – tukša loterijas biļete. Varbūt tomēr asarīti uz ūdas vajadzēja aizvietot ar raudu? Pusdienas laikā esmu pasācis kārtīgi ieturēties arī copē. Līdzi gāzes deglis, katliņš. Uzsildām putru, piepildām bunkurus. Un, šķiet, kopā ar mums paēda arī asaris, jo copi otrā dienas pusē nogriež kā ar nazi. Urbjam daudz, meklējam dažādos virzienos, pa kādam arī atrodas, bet katra cope un zivs nāk smagi. Ir gan mirklis, kad aktivizējas zaļās – Kristapam ir, man ir uz balansieri, Arturam izšauj ūdu. Līdakas savu pusdienu pauzi pārcēlušas uz vēlāku laiku. Ilgi gan tas neilgst, bet sajust uzplaiksnījumu noteikti var.
Copēju, skatos pulkstenī un saprotu, ka iespējamo vakara iznācienu, visticamāk, neizdosies sagaidīt, jo vēl jāmēro tāls ceļš uz mājām un ir nosprausts laiks, cikos jābūt mājās. Žēl, jo ir liela iespēja, ka rīta kodienu asaris turpinās pirms tumsiņas. Vietējie paliek gaidīt brīnumu stundu, mēs dodamies uz auto.
Kas par dieniņu! Neatceros tik skaistus ziemas skatus. Diena, par kuru bez ironijas var teikt tā: zivs nebija galvenais, jo daba nostūma visu pārējo otrajā plānā. Kas to zina, kāda šī zemledus makšķerēšanas sezona izvērtīsies, jo sola siltu laiku. Iespējams, būs jāpārorientējas uz atvērtiem ūdeņiem. Bet par vienu esmu 110% pārliecināts – šī diena saglabāsies manā cietajā diskā uz ilgiem laikiem.
Lai neaizmirstami piedzīvojumi copē!
Noderīgi
Lai atkratītos no smalkās zivs, uzsien bezēsmas mānekli (bezmotilku)
Ko tad labāk likt uz ūdas? Pēc pieredzes priekšroka ir asarītim, jo tas zem ūdens uzvedas aktīvāk un ir dzīvelīgāks
Interesants secinājums šoreiz. Asaris trāpījās tieši pirmajos laidienos, ja nepaspēja uzsēsties, tad rauda bija klāt un purināja motilim līdzīgo ļisotku.
Nav gaismas, nav zandartu. Madars Millers! “Ķeram lielo!” #29 epizode
Jaunākais žurnāla Lielais loms numurs!
Lielais Loms + e-izdevums + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
