Lielais loIepriekšējā žurnāla numurā (2022. gada februāra žurnāla “Lielais Loms” numurā) iesāku savu lašu ceļojumu. Šoreiz vairāk tieši par inventāru, kuru lietoju pats.
Gauja ir Latvijas garākā upe, kopējais tās garums ir 452 km. Kāpēc es sāku ar to? Jo šķiet, ka upe ir palikusi vien dažus kilometrus gara, tāds iespaids rodas, staigājot gar to. Pēdas, pēdas, protams, ne visas ir makšķernieku atstātas. Ir daudzi, kas pavada brīvo laiku, pastaigājoties gar upi, nevis paliekot mājās pie TV vai skrollējot mobilo telefonu. Tāds ir arī mans dzinulis – tikt ārā no ikdienas rutīnas un paskatīties uz pasauli citādāk. Agrais rīta cēliens, gatavošanās, līdzpaņemtā tēja un maizītes, ceļš uz copes vietu ir katru reizi sajūtu ziņā citādāks. Jā, īpašs, ja tā var teikt, tas ir katru reizi, kaut arī makšķerēju jau 20 gadus, šī sajūta nepazūd. Vai mēs apzināti dzenamies pēc šīs sajūtas? Vai dzenamies pēc loma? Satikt draugus? Sajust domu brīvību makšķerējot? Es lieliski atceros, kā uzsāku savu hobiju, tiku pie pirmās makšķeres, pie pirmā nopietnā inventāra un pirmās zivs…
Janvāra pēdējās nedēļas sestdiena nav izņēmums, un tajā ir ieplānots doties uz Gauju. Sazvanos ar draugu Aleksandru, un agri rītausmā dodamies uz Līgatnes pusi. Visu nedēļu ir bijis stiprs vējš un sniegputenis. Tas nozīmē, ka darba dienās diez vai kāds būs staigājis gar upi. Pa nakti uzsnidzis daudz sniega. Jau saprotam, ka viegli nebūs, būs vižņi. Vižņi rodas pēc intensīvas snigšanas un apgrūtina makšķerēšanu, jo traucē novadīt mānekli tur, kur tu gribētu, – ceļ to virs ūdens. Metienu skaits potenciālā vietā ir jāpalielina daudzkārt. Ja runājam par mānekļiem, tad tādos apstākļos jāizvēlas vobleri ar dziļāku iegrimi, platu mēlīti. Tādējādi rodas pretestība vobleram pret ārējo faktoru – vižņiem, un aukla kļūst kā nostiepta stīga, kas palīdz sašķelt sniega vižņus. Ir arī otra tipa vižņi, kas praktiski ir sasalis ledus, tad visi centieni novadīt mānekli maksimāli ilgi ir bezspēcīgi. Ledus vižņi parasti rodas pēc ļoti aukstām naktīm, kad rīta pusē ir straujš temperatūras kāpums, pie nosacījuma, ka ūdens temperatūra ir virs 0 grādiem.
Esam pie upes, labi zināmā vietā noliekam auto un dodamies straumei uz augšu, gar upi Amatas virzienā. Piestājam pie potenciālās vietas un pavadām tur laiku, apmētājot to ar vairāku tipu vobleriem. Es šogad izmantoju tikai Lucky John voblerus, bet Aleksandrs – paša pārbaudītus citu ražotāju mānekļus. Tā ir bauda iet gar upi pa neiestaigātām takām. Tās ir aizputinājis sniegputenis un vēl neviens cits nav paspējis iemīdīt. Šī bezmaz vai pirmatklājēja sajūta rada iespaidu, ka ar lomiem šodien nebūs problēmu, un tas tikai pastiprina azartu, liek asinīm pulsēt un dzīt uz priekšu. Krasti diezgan stāvi, upe lejā. Ne visur, protams, var piekļūt, bet, dzenoties pēc copes adrenalīna, meklējam vietas un lienam arvien zemāk. Neērtie metieni nepalīdz, nav vietas, lai atvēzētos un iemestu tur, kur gribētos, bet kaut kas jau sanāk. Gadās arī aizķert aiz muguras esošos krūmus, tādos brīžos skudriņas noskrien pār muguru. Viens šāds neveiksmīgs atvēziens, un Aleksandrs paliek bez sava spininga – tas pārlūst, un nu viņš nevar turpināt makšķerēšanu. Viņa spinings bija jau rūdīts un kalpojis sešus gadus, un ne reizi nebija vēl pievīlis, bet visam ir robeža. Zemā temperatūra ziemā ir nesaudzīga pret mūsu inventāru un samazina tā mūžu. Spolēm smēre mēdz izstrādāties un sasalt. Makšķerkāti kļūst trausli, it sevišķi, ja ražotājs, cenšoties samazināt kāta svaru, padara to vieglāku, ziedojot izturību. Makšķerkāta blankas sieniņas biezumu var noteikt, uzsitot vieglu knipi pa to, un, ja skaņa ir tukša, tad ziemā labāk to neizmantot. Viegls/ass sitiens pa to radīs neredzamu traumu, un tas plīsīs. Rezerves spininga arī nevienam nav līdzi. No kļūdām mācāmies mēs visi, ja ne no citu, tad no savām jau nu noteikti… Pēc šī gadījuma man vienmēr līdzi rezerves spinings.
Ir vēl agrs rīts, un doties mājās vēl negribam. Piedāvāju izmantot manu inventāru uz maiņām, Aleksandrs piekrīt. Ir tīri interesanti tā makšķerēt, var pavērot otra makšķernieka metodes un apmainīties ar viedokļiem. Tā arī pavadām atlikušo laiku un ap vieniem beidzam sesiju.
Tālāk parunāsim par Salmo un Lucky John inventāru, kas ir paredzēts ziemas spiningošanā, ķerot lašveidīgos. Gribu padalīties ar savām domām un palīdzēt jums maksimāli sagatavoties, lai dotos savos makšķerēšanas piedzīvojumos, vai arī papildināt esošo arsenālu ar ko jaunu.
Lucky John piedāvā trīs spiningus lašu copei
LJ One Sensoric SALMON STICK 42, garums 3 m, tests 15–42 g. Jaudīgākais kāts līnijā, neskatoties uz lielo testu, voblerus, mazākus par 15 g, met ļoti labi (metienu attālumu salīdzināju ar citu ražotāju kātiem). Kāta svars 162 g, kas nav daudz, rokās rada uzticama instrumenta sajūtu. Ar šo spiningu daudz noķēru, un man tas neradīja diskomfortu, un ātri pieradu pie tā. Kāts ir bomīgs, prasa vairāk spēka, lai iekustinātu, bet metiens ir stabils. Arī vējainā laikā metiena inerce, ko rada pats kāts, palīdz mānekli izsist cauri vējam. Zivi tur labi, arī nelielu. Var viegli savaldīt zivi izvadīšanas laikā un uzcelt to uz ledus. Garš, patīkams rokturis, palīdz atvēzēties metienam, pietiekami jutīgs, bet slikti atdod mānekļa spēli uz kāta spicīti, tāpēc jāstrādā vairāk ar izjūtām, ko dod blanka.
Otrs spinings ir LJ ANIRA SEATROUT 25. Nosaukums jau pasaka priekšā – paredzēts jūras forelei. Kāta garums 2,90 m, tests 7–25 g. Superparabolisks kāts, labi savaldīs zivs asos rāvienus. Perfekts būtu, tieši ķerot tikko no jūras ienākušu zivi, kas ir spēka pilna. Kāts palīdzēs savaldīt zivi un neļaus tai norauties. Labi met nelielus šūpiņus, kas ir labi, jo jūras forele lieliski atsaucas uz tiem. Kāta svars 145 g, viegls, rokas nenogurst, visu dienu mētājot, neprasa spēka metienus. Patīkams rokās. Jutīga blanka un atsaucīga spininga augšdaļa. Ar vobleriem pagrūtāk. Noteikti turpināšu izmantot kātu tuvāk pavasarim, medījot “spožos”.
Pēdējais no trim, ko šodien apskatām, ir LJ ANIRA SALMON 35. Kāta garums 2,97 m, tests 10–35 g. Manā testā tika kā pēdējais. Sākumā negūlās rokās, nešķita ērts. Smagākais no visiem – 192 g. Interesanta blanka, ar netipisku riņķu izkārtojumu. Sākumā nesanāca metiens, bet pēc nepilnām 30 minūtēm manas domas mainījās – sāku mest tur, kur likās, ka aizmest nevar arī nelielas formas un svara voblerus, bet viegli izsitos cauri sāna vējam. Atsaucīga, ļoti jutīga blanka. Kāta augšdaļa labi atdod voblera spēli. Man ļoti iepatikās šī makšķere. Žēl, bet nevaru iedot atsauksmi, kā tur ir ar zivi un kā ar tās izvadīšanu. Ja gribi būt pirmais, kas to uzzina, seko līdzi Salmo soctīkliem Facebook – Salmo Fishing Latvija.
Katrs kāts ir specifisks un apmierinās jebkura prasīga makšķernieka vajadzības. LJ Salmon Stick universālais kāts piemērots lielu zivju makšķerēšanai, LJ Seatrout – no jūras ienākušu zivju ķeršanā, LJ Anira Salmon – nelielu/vidēju lašu un taimiņu makšķerēšanai. Testējot inventāru, izmantoju vienu un to pašu spoli un auklu, lai maksimāli samazinātu ārējo faktoru ietekmi. Katra kāta īpašības var mainīties, izmantojot citu spoli vai auklu. Auklu testos es izmantoju LJ Vanrex X8 #1,2 0,18 mm un spoli Shimano Twin Power 5000.
Par spolēm arī varam turpināt. Jāatceras, ka zivs ir spēcīga un var trāpīties liela izmēra, un arī mazās zivtiņas straumē var labi patīt auklu laukā. Slodze ir ne tikai uz kātu, to izvadot, bet arī uz spoli. It sevišķi, ietinot bez kāta palīdzības, pie zivs izvadīšanas. Nekvalitatīvām spolēm tiek izmantoti lēti sakausējumi, kas salā mēdz lūzt pie slodzes vai arī viegli satraumējas, bet tāpēc vien nav nekādas vajadzības pēc superdārgas spoles, jo sals ir nesaudzīgs pret visām spolēm. Ilgi makšķerēju ar Daiwa Exceler 3000, nekad nepievīla. Izvēloties spoli, pievērsiet uzmanību arī tās rokturim, labi, ja tas ir no metāla. Bieži tieši tie ir, kas lūst salā un neiztur pirmie. Spoles kātiņam (kas stiprinās pie kāta) vēlams, lai tas nav pārāk elastīgs, papildu elastīgums tur nav nepieciešams. Maza budžeta spolēm mēdz būt sliktas kvalitātes smērvielas, kas ātri iznēsājas un kļūst šķidras, un spole sāk grabēt. Tādos gadījumos to labāk aiznest pie meistara, lai smēri nomaina uz kvalitatīvāku, spole būs pateicīga un kalpos ilgāk. Bieži dzirdēts par salos neefektīvām spoles bremzēm. Vai nu tā nepadodas vispār, vai padodas pārlieku brīvi. Tas var notikt ar visām spolēm, jāsaprot, ka spolē viegli tiek iekšā mitrums un tas mēdz sabojāt smērvielu, un pie sala tā pārstāj funkcionēt. Tas var notikt arī vasarā. Pie tādiem “simptomiem” spole jānes uz apkopi. Bremzei jāstrādā pēc iespējas vienmērīgāk. Pasaules čempioni AREA disciplīnā itāļi tam pievērš maksimālu uzmanību, jo, izvadot zivi, spoles bremze strādā patstāvīgi un kaut vai nelieli tās traucējumi, viņuprāt, veido lielu daļu “shodu”. Salmo internetveikalā ir atrodami dažādi Daiwa un Shimano spoles modeļi, kas ir pieejami veikalos ar ātru piegādi.
Lucky John piedāvā četru vai astoņu dzīslu auklas. Cik dzīslu izmantot, viedokļi atšķiras. Es padalīšos ar savu pieredzi. Paspēju izmēģināt Vanrex X4 un X8. Pilnībā nevienas pretenzijas pret tām. Cenas un kvalitātes attiecība ir atbilstoša. Šoreiz pat kvalitāte pārsteidz cenu, it sevišķi par rullīti, kur ir 125 m auklas. Es izvēlos X4, ja nav nepieciešami tāli metieni, nepieciešama papildu abrazivitāte un izturība, apgrūtināti apstākļi, izmēri #1,2 un #1,5. Ja grasos lietot smalkus mānekļus, izmantoju X8, aukla ir gludāka, un metiens ir krietni tālāks, bet zaudēju uz izturību, bet, ja seko tam līdzi, tad nesaskaros ar problēmām, izmēri #1,0 un #1,2. Pavasarī, kad tīrs ūdens un krasti bez ledus, – #0,8. Vienkāršojot X4 dzīslu, ja makšķerēju daudz ar šūpiņiem, ir daudz ledus gar krastiem, X8 dzīslu, ja makšķerēju ar vobleriem un krasti ir tikai nedaudz aizsaluši. Monofilo auklu izmanto ļoti reti, jo tai ir pārāk daudz mīnusu ziemā. Viens no pītās auklas trūkumiem ir tāds, ka tā uzsūc sevī ūdeni un pie mīnus grādiem sasalst, veidojas ledus kārta uz auklas un makšķeres riņķiem. Lai novērstu šo trūkumu, izmanto makšķernieku veikalos nopērkamus/pasūtāmus speciālus silikona sprejus, kas pasargā auklu no ūdens. Kā lietot – dienu pirms makšķerēšanas uzpūš uz spoles kasetes, kur ir aukla, un ļauj tam iesūkties. Jāapstrādā katrs auklas centimetrs. Tautas metode ir iemērkt Johnson’s baby oil visu spoles kaseti ar auklu uz nakti, un tad no rīta to var izmantot. Silikons neizgaro un turas ilgi virsū, eļļa stipri smērēsies. Papildu rūpes par auklu – notinu un nogriežu liekos metrus, kas ir visvairāk pakļauti slodzei un abrazīvai lietošanai.
Lucky John mānekļi lašveidīgo ķeršanai
Lucky John BONNIE BLADE izmēri 03 līdz 05, rotiņš ir vairāk, lai ķertu aktīvas zivis, bet ir reti gadījumi, kad necopi izglābj tieši šis rotiņš. Iesaku arsenālā vienmēr turēt pārīti, lai kādā brīdī dotu tiem iespēju. LJ piedāvā rotiņus ar plašu krāsu izvēli, esmu pārliecināts, ka jebkurš atradīs sev tīkamāko. Piemērots vairāk pavasarī, ķerot jūras foreli, galvenā prasība pret rotiņu – lai to var iemest pietiekami tālu, BONNIE BLADE lido labi.
Lucky John Croco Spoon šūpiņi
pieejami svarā 14 g, 18 g, 22 g un 26 g. Spēle ir laba un lido ļoti tālu. Pats vairāk lietoju 14 g un 18 g. Labi tur straumi un nevirpuļo. Ļoti lēnā straumē nespēlē tik labi. Parasti izmantoju vietās, kur netiek klāt ar vobleru vai ir dziļas bedres. Dziļajās bedrēs šūpiņš tūlītēji sasniedz grunti, un var novadīt gar to. Voblers tādos pašos apstākļos nesasniegs darba dziļumu. Krāsas interesantas, ir arī UV. Man patīk UV krāsojumi.
Lucky John Original sērijas vobleri. Interesanti likās divi modeļi, kas man trūka, tieši vižņlaužņi. Vobleri ar lielām mēlītēm SHAD 80X un SHAD 80XDR, un Magic Sinker. SHAD izmantoju vietās, kur lēna straume, iegrime tiem ir līdz 2,3 m un 3,2 m, patīk, ka voblers ir kompakts – 80 mm. Āķi asi un viegli nelokās. Nav paredzēts tāliem metieniem. Pēc metiena lēnā straumē, kur ir bedre, ietinu pāris reižu, lai voblers ātrāk sasniedz darba dziļumu, un tad, neietinot vai ļoti lēni ietinot, to vadu. Magic Sinker atbilst nosaukumam. Grimst labi, 15 g pie 100 mm izmēra. Paņēmu, lai izmantotu vietās, kur ātras straumes galā ir bedre. Uzņemot ātrumu straumē, tas lēnām grimst, tās beigās bedrē turot stabilu spēli. Tur es redzu voblerīša maksimālo pielietojumu.
Lucky John Bassara. Pārbaudīti vobleri, ķer visas plēsīgās zivis. Modeļi 90F, 90S, 90FPO un 90SPPO. Šogad pie lielā ūdens līmeņa tieši nostrādāja Bassara 90 SPPO. F versiju vairāk izmantoju seklākās vietās ar atstraumēm un kabatām, lido labi. Ļoti lēnās vietās jāietin, lai atdzīvotos spēle.
Lucky John Anira. Neskatoties uz nelielo svaru, voblers lido ļoti labi, ir viegli agresīva spēle, kuru jūt kātā, labi tur straumi, ļoti lēnās vietās jāietin, lai atdzīvotos spēle.
Lucky John Silver Shiner 88. Pieejami grimstoši (S) un suspenderi (SP). Lido visi labi, tur straumi arī. Izmantojams pilnībā visās situācijās – ātrā, lēnā straumē, bedrē. Man ļoti patīk. Izņem no iepakojuma, un gatavs lietošanai. Sinking modeļus izmantoju vairāk ātrākās vietās un vietās, kur vajag ātrāk sasniegt grunti, SP vietās, kur upes straume ir lēnāka.
Ar Lucky John var pilnībā nokomplektēties ar dažāda tipa mānekļiem, lai katrā situācijā ir piemērots māneklis.
Nu atliek tikai parunāt par apģērbu. Tas man ir tikpat svarīgs kā inventārs, kuru lietoju. Un, protams, svarīgi arī apavi. Veicot garus pārgājienus gar upi, tiem jābūt maksimāli ērtiem un drošiem, ūdensnecaurlaidīgiem, katriem laikapstākļiem piemērotiem. Neslikts variants ir auduma brienamais kostīms. Ērts un elpojošs. Mīnuss tādiem – ejot audums trinas, un var ātri parādīties nodiluma pēdas un laist ūdeni. Tas ir vairāk paredzēts pārvietoties pa ūdeni. Nē, neaporēna un gumijas brienamajiem! Kāpēc nest līdzi to svaru? Putu zābaki ir labi līdz brīdim, kad jāiet pa mežu, tad tajos iet var kļūt bīstami, jo salā tos viegli var pārdurt zolē, pietiek pat ar mazu cietāku zariņu, tas iziet cauri zolei un pēdā iekšā. Šeit ir jāmeklē risinājums – putu zābaki ar gumijas zoli, ideālā gadījumā ar dzelžiem zolē. Neslīdēs kājas pa ledu. Šogad pie mainīgajiem laikapstākļiem takas gar upi ir kā slidotavas.
Runājot par apģērbu, tērpties vairākos biezos slāņos nav vajadzības. Makšķerēšana ir diezgan aktīva, un garos pārgājienos lieki uzvilktais džemperis velk pie zemes un pazūd interese turpināt copi. Pirmais solis ir termoveļa, bez tās mugurā nekad, tad velku T-kreklu, kur mitrumam uzsūkties, tad iet viegls, plāns flīss. Esmu labas atsauksmes dzirdējis par termo apakšveļu, būs jāpamēģina. Flīsam pa virsu velku kostīmu. Izmantoju Norfin Rabel PRO, ja laiks laukā ir līdz -5 grādiem un pie zemākas temperatūras, tad izmantoju Norfin Verity LE Blue. Kostīmiem ir dažāda elpotspēja, tās mērvienība tiek norādīta uz apģērba. Parasti ir divas iedaļas, kurām jāpievērš uzmanība – ūdens izturība un elpotspēja. Ko nozīmē kostīma elpotspēja? To noteikt var pēc fiziskām aktivitātēm, piemēram, gājiena uz citu makšķerēšanas punktu, paies laiks, kamēr kostīms atdos lieko mitrumu, kas ir iekšā izveidojies, jums svīstot, jo vairāk svīstam, jo vairāk mitruma kostīmam “jāizelpo”, lielāks skaitlis nozīmēs, ka ātrāk tas to “izelpos”, tātad mazāks diskomforts. Tāpēc arī ir svarīgi lieko apģērbu noģērbt, lai mazāk mitruma krājas iekšpusē.
Dārgais lasītāj, ar šo nelielo inventāra apskatu es vēlējos dalīties ar sevis pārbaudītiem ieteikumiem un ļoti ceru, ka tev tas palīdzēs izvēlēties piemērotus Lucky John produktus, lai pilnvērtīgi izbaudītu ziemas spininga makšķerēšanu!
Matīss Lēnerts
