Kā izdomāji aizbraukt uz Īriju?
Iepazinos ar tagadējo sievu, kura jau dzīvoja Īrijā.
Cik sen jau esi prom no Latvijas?
Piecpadsmit gadus.
Vai sāki copēt arī Latvijā?
Esmu viens no tiem retajiem makšķerniekiem, kuriem nav stāstu par lazdas kātu bērnībā un Ņevas spoli, es pat nezinu, kas tā ir par spoli. Šitie brīnumi man ir gājuši garām – sērkociņi pludiņu vietā un tā tālāk. Varbūt kādas divas reizes esmu pludiņu mētājis Lielupē, vilcis brētliņas un mailītes, bet tas arī viss, jo ne draugi, ne vecāki, ne kaimiņi vispār necopēja.
Kāpēc izdomāji, ka Īrijā vajadzētu sākt makšķerēt?
Sāku dzīvot uz Ziemeļīrijas robežas, kur bija divi privātie ezeri un upīte. Izdomāju, ka aiz gara laika vajadzētu pamēģināt. Nopirku Lidl par pāris eiro pīcku un sāku ar pludiņu. Pēc tam fīderis. Spiningot sāku pēc gada vai diviem, jo likās, ka Īrijā līdaku nav. Pāris reizes mētāju spiningu un secināju, ka nav. Ar pludiņu un fīderīti smuki ķēru līņus, lielus brekšus, pat piedalījos vietējās sacensībās, bet no turienes mani izdzina ārā, jo visi ķēra tādas maziņas zivtiņas, bet es lielas. Īriem likās, ka es kaut ko nepareizi daru un tas nav likumīgi.
Kā pievērsies spiningam?
Nejauši noķēru uz fīderi palielu līdaku. Par brīnumu, pat izdevās to izvilkt, jo fīderim, kā zināms, pavadiņas nav. Izvilku un brīnījos, ka Īrijas ūdeņos dzīvo līdakas. Cīņa bija forša, pēc tam nopirku spinindziņu par desmit eiro. Pat neatceros pirmos māneklīšus, bet pēc laika noķēru pirmo līdaku, tad otru, un kaut kā man tas sāka iepatikties.
Saprotu, ka esi izteikts bigbaita piekritējs. Kā nonāci līdz tam?
Es baigi ilgi copēju ar vobleriem, piedalījos arī sacensībās. Labu laiku skatījos, ka īri daudz velcē, bet izmanto pamatīgus mānekļus. No sākuma man tas izraisīja jautrību, bet lasīju dažādus rakstus un sāku aizdomāties, ka varbūt līdakai gribas lielākus kumosus. Kāpēc līdakai skriet pakaļ mazām mailītēm, ja var noķert riktīgu raudu. Te ir tāda problēma, ka Īrijas copes sabiedrība ar lielām mokām pieņem emigrantus. Pamatojums ir tāds, ka zivis tiek ķertas ēšanai, kas nav likumīgi. Tāpēc ir samērā liela problēma nokļūt apritē, lai viņi ar tevi vispār sāk runāt. Kaut kā izdevās sapazīties, sāku lasīt literatūru par bigbaitiem, skatīties skandināvu un amerikāņu video un pamēģināju. Šobrīd apbrīnoju savu pacietību, jo aptuveni divus mēnešus nebija pat neviena sitiena pa mānekli. Roka sāpēja, jo kāts un spole nebija īpaši labi, aukla mudžinājās, gāja traki. Nezināju arī, cik ātri māneklis jāvada, jo nebija kam pavaicāt. Tad dabūju pirmo zivi, sitiens bija pamatīgs. Tad jau āķis bija lūpā.
Teici, ka jābūt vietējā sabiedrībā. Ko vispār Īrijā drīkst darīt?
Tu vari paturēt vienu līdaku, ne garāku par 50 cm.
Pēc Latvijas mērogiem sanāk, ka Īrijā vari paturēt tikai zemmēra līdaku?
Jā. Par forelēm runājot, man liekas, ka foreli var ņemt no 35 vai 40 cm uz augšu. Divas foreles var paturēt. Ziemā tām ir liegums. Ja mēs paskatāmies to zivju koncentrāciju, salīdzinot ar Latviju, kur likumi ir pilnīgi otrādi, man izskatās, ka šeit ir vairāk lielu līdaku.
Īrijā makšķerē daudz?
Tas ir viens no nacionālajiem sporta veidiem, kas tiek subsidēts.
Latvijā laivu parks ir ļoti augstā līmenī. Kā Īrijā?
Ir parādījušies pāris Finval, pāris Lundi. Situācija šodien Īrijā ir līdzīga kā pirms desmit gadiem Latvijā.
Sacensības bieži notiek?
Ir cilvēki, kas tikai no tā gūst ienākumus. Brauc uz komercsacensībām, kas notiek katras brīvdienas. Katrā nedaudz lielākā miestā ir kāds makšķernieku klubs, kas arī organizē sacensības. Tādu, kurās balvu fonds mērāms pāris tūkstošos, ir ļoti daudz.
Cik pats bieži startē?
Pirms pandēmijas startēju gandrīz visos iespējamajos, tagad biju nolēmis vispār vairs nestartēt, bet nākamo gadu vēl noteikti piedalīsimies vismaz 5–6 ļoti lielos mačos.
Latvijā, kad notiek čempionāts, pirms sacensībām pāris dienas uz ūdens sanāk pavadīt. Kā Īrijā gatavojies mačiem?
Ja esi nolēmis piedalīties, tad jau brauc uz tām ne jau ar domu palikt pēdējam, bet tikt vismaz pieciniekā, desmitniekā. Man ir piepūšamā laiva, esmu ļoti atkarīgs no laika apstākļiem, jo vējā neko nevaru izdarīt. Ja laiks atļauj, mēnesi, trīs nedēļas pirms tam visas brīvās dienas cenšamies pavadīt ezerā, kur notiks mači.
Tev ir gumijas laiva. Cik jaudīgs motors?
20 ZS. Vakar man zvanīja draugs un par ļoti labu ciparu piedāvāja laivu, ko bija ieguvis vienā čempionātā. Zini, tas ir koks ar diviem galiem. Ikdienas copē man pilnīgi pietiek ar savu pūsli. Ja gribas piedalīties nopietnos mačos un arī nodarboties ar gidēšanu, tad ir jāapgreidojas.
Cik metrīgas līdakas esi noķēris?
Pirmspandēmijas gadā pārinieks saskaitīja, ka 58.
Tikai mētājot vai arī velcējot?
Kad esam treniņos un ir radusies neliela saprašana, spoti sazīmēti, dažreiz ar elektromotoru, braucot no viena spota uz otru, dzerot tēju, velcējam.
Kāds tev inventārs?
Uz bigbaitiem esmu liels Gator fans – favorītkāts ir Gator Black Titan 50–180 g, džerkiem izmantoju Gunky Skyard Jerk, mazajiem bigbaitiem 16–18 cm Gunky Skyard Bigbait. No spolēm izvēlos Abu Garcia Revo, Toro, Beast, C4 džerkiem, mazajām gumijām man ir Shimano Trunk. Ciemiņiem nopirku BFT.
Latviešu copmaņu Īrijā ir daudz?
Pilnīgi noteikti, bet viņi savā starpā nekontaktējas.
Ja latvietis no Latvijas vēlas aizbraukt uz Īriju pamakšķerēt, pastāv tāda iespēja? Līdz šim dzirdēts galvenokārt par Zviedrijas un Somijas namiņiem pie ezeriem.
Šeit ir pat veselas pilsētas, kur nodarbojas galvenokārt ar copi. Tās nav pāris mājiņas, tie ir veseli miesti. Copes tūrisms šeit ir ārkārtīgi izplatīts, jo uz šejieni brauc makšķerēt no visas pasaules. Uz ūdens ir satikti japāņi, franči, ārkārtīgi daudz tautību pārstāvji. Aizdomājos, kāpēc šeit gido Gunky, Abu Garcia, CWC. Viņi visi ir šeit. Gidēšana šeit ir ļoti spēcīgs bizness, labiem gidiem pieraksts ir 3–4 mēnešus uz priekšu. Latvijā, cik zinu, vienīgais gids ir Ikomasa kungs un par Holmu dzirdētas labas atsauksmes. Tas laikam ir viss, ko zinu.
Cik dienā izmaksā labs gids Īrijā?
200 eiro. Standarta cena ir 150–200 eiro. Var jau prasīt vairāk, bet vai būs pieprasījums? Esmu dzirdējis, ka Latvija piedāvā transfērus, apģērbus, šeit tā nav. Inventāru šeit iedos, bet pašam jātiek uz ezeru, pašam jābūt apģērbtam.
Kādos ūdeņos copē?
Daudzos, sākot ar ziemeļiem, beidzot ar dienvidiem. Ezeru šeit ir tūkstošiem. Pie daudziem gan nav iespējams piebraukt, tad jālūdz atļauja fermeriem, uz kura zemes ganās lopi, un ja viņš uzskata, ka tu traucēsi, tad nekā. Ir dzirdēts par mūsējiem brāļiem, kas atbrauc, fermeris atļauj piebraukt pie ezera, bet pēc tam trīs dienas vāc atkritumus. Skaidrs, ka otru reizi viņš nebūs tik atsaucīgs.
Vai pats esi kādā klubā?
Jā, esmu kluba DH Angler Club biedrs, un ar to varu lepoties, jo šeit ir prestiži būt kādā makšķernieku klubā, tā vienkārši atbraucot un tādā nokļūt nav iespējams. Ja reiz esi tādā, tad automātiski esi apdrošināts pret negadījumiem uz ūdens, ko nodrošina klubs. Klubs organizē dažādas sacensības, pasākumus, Ziemassvētku balles. Bet ir arī savi likumi. Noteiktās sacensībās drīksti piedalīties tikai kluba apģērbā.
Īrijā visi ūdeņi ir publiski vai arī licencētie?
Gan tādi, gan tādi. Īrijas vidienē licence maksā 45 eiro gadā. Ja pērc dienas licenci, tā maksā 20 eiro. Vēl ir varianti, kas vairāk attiecas uz ezeriem, kur ir ļoti daudz foreļu, tajos jāpērk atsevišķi licence. Tā varētu maksāt 10–15 eiro dienā.
Vai asari Īrijā ir?
Milzīgus neesmu noķēris, bet īri saka, ka esot pat līdz 2 kg. Svēris neesmu, neesmu vēl atļāvies nopirkt svarus. Mērījis gan esmu – 35–38 cm, tādus noķert māku. Foreles ir ļoti lielas.
Vai Īrijā bigbaits ir izplatīts?
Pārsvarā ar to nodarbojas sportisti. Sacensībās ir piecas lielākās zivis, bet gidi katru dienu dzīvo uz ūdens, un tāds jau vienmēr noķers. Ir šeit ļoti specifiski mānekļi, kādi Latvijā nav redzēti, ko ražo paši gidi. Tie ir dārgi un ārkārtīgi dīvaini. Līdzīgi kā peles, kā Savage Gear zutis, bet ar koka galvu un galvai apkārt pūkas. Viens no izcilākajiem gidiem ir polis, kas ilgus gadus dzīvo Īrijā, viņš arī ražo šos mānekļus, kas maksā 50–60 eiro. Man pagaidām ar tiem neķeras, bet drīz braukšu uz copi, gan jau sanāks.
Ciemiņus no Latvijas arī uzņem?
Jā, protams. Droši var mani meklēt rokā, un sarunāsim visu.
Kā Īrijā ir ar slipu kvalitāti?
To ir ārkārtīgi daudz un lieliskas kvalitātes. Dažos vienlaikus mierīgi var slipoties divas un pat trīs laivas. Un, kas vēl interesanti, tad Īrijā nav vajadzības pēc laivu tiesībām. Vienkārši visi domā ar galvu, tieši tāpat nav jāreģistrē ne laiva, ne motori, pat piekabes ne. Piekabei numurs jāuzliek tāds pats kā mašīnai. Ja negribi tērēt 10 eur par numura izgatavošanu, paņem ar marķieri uz balta kartona uzraksti auto numuru, piestiprini pie piekabes un droši dodies uz copi. Tādā ziņā šeit viss ir ārkārtīgi vienkārši.
Oskars Vizbulis
