Kā ziņo portāls liepajniekiem.lv, Zinātniskais institūts BIOR sācis veidot zivīm nepārvaramo šķēršļu topu Latvijas upēs, kopā ar atbildīgajām ministrijām cerot piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus aizsprostu un dambju nojaukšanai.
Sižetā uzrunātais BIOR zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups atzīst: “Ja šis šķērslim nav saimnieciskas nozīmes, tad visbiežāk risinājums, ko grib panākt, ir šķēršļa nojaukšana, jo jebkurš uzbūvētais zivju ceļš nebūs tik labs kā upe bez šķēršļa.” Tiesa gan, pret ideju iebilst vietējie iedzīvotāji. “Mēs arī zinām no somiem, frančiem vai spāņiem, kas arī jauc aizsprostus, ka labā prakse ir pēc iespējas ātrāk iesaistīt vietējos idzīvotājus, ar viņiem runāt atklāti, stāstīt par to, kas notiks,” tā stāsta Pasaules Dabas Fonda Baltijas Jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Lai uzlabotu zivju migrācijas iespējas un līdz ar to dabā palielinātu to krājumus, Eiropas Komisija noteikusi, ka līdz 2030. gadam Eiropā no šķēršļiem jāatbrīvo kopumā 25 000 km upju.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
