Rudens ir laiks, kad savām nārsta vietām tuvojās laši un taimiņi. Uz nārstu kāpjošajām zivīm jāpārvar daudz šķēršļu, pirms tās nonāk līdz savām nārsta vietām. Tīkli, roņi, dažādi šķēršļi upē un arī makšķernieks. Nārsta laikā, kad lasis ar taimiņu ir vismazāk aizsargāts, allaž atrodas kāds, kas tumsas aizsegā traucē šiem senajiem dinozauriem nārsta dejas. Tā nu tas ir noticis gadsimtiem ilgi. Laiki mainās, vide un no tā izrietošās sekas atstāj nospiedumu lašveidīgo zivju pasaulē. Ir Eiropā vietas, kur tiem veicas labāk, un vietas, kur to populācija kļuvusi mazāka. Tikai ievērojot zinātnes ieteikumus, tiek rasti risinājumi labākai šo zivju populācijas aizsardzībai. Mums, makšķerniekiem, lielu soli pretī ir spērusi ES ministriju padome un lēmusi par 2022. gada lašu kvotas ierobežošanu Baltijas jūrā. Ir samazinātas kvotas galvenajā baseinā un atsevišķās vietās jūrā zvejot aizliegts pilnībā, izņemot atpūtas vietas vai atļaujas amatieru makšķerniekiem, kam ir atļauts lomā paturēt vienu mākslīgi pavairotu lasi. Apsveicami, ka jautājums par Baltijas jūras baseina lašu zvejošanu ir nonācis attīstības sākuma stadijā un tas tiek tendēts uz mūsu reģiona lašu populācijas saglabāšanu.
Atgriežos pie Lietuvas. Laša ceļš sākas no Kuršu līča līdz pat Baltkrievijai, vietai, līdz kurai aiziet paši spēcīgākie eksemplāri. Caurmērā vidējais ceļš, kas jānopeld šiem senajiem dinozauriem, ir vairāk nekā 300 km. Pat dažiem spēcīgākajiem eksemplāriem virs 500 km garš kāpiens augšup pa straumi. Lasis ar taimiņu patērē daudz spēka, lai nopeldētu šādu attālumu. Zivs ir diezgan nomocījusies un sagurusi, un parasti tā nārsta vietas sasniedz septembra beigās vai oktobra vidū. No jūras laši sāk migrēt jūnija beigās. Pēc novērojumiem, tie vairāk uzturas Nemunas upē. Tikai jūlija beigās tie sāk celties augšā pa straumi uz Neres upes baseinu. Liela daļa lašu un taimiņu populācijas dodas uz vienu no lielākajām Neres pietekām Žeimenu, kurā tad arī nārsto liela daļa šo karalisko zivju. Žeimenas upe atrodas aptuveni 35 km virs Viļņas. Zivis nāk palielos baros, un tās sevi nodod ar parādīšanos virs ūdens. Tautā sauktie zivs delfīni, kas lēnām atrāda savu muguru ar astes daļu. Šāda zivs uzvedība nodod vietu, kur tā pašlaik atrodas. Ja ir ienācis lielāks jaunu zivju bars, tas visai ātri sevi nodod. Dažreiz pat liekas, ka ūdens vārās. 10–15 kg smagas zivis ūdenī sašūpojas pamatīgi, un tas kļūst ļoti labi redzams. Viļņi un ūdens kustība ir pamanāmi ilgāku laiku.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Daudzi lašu makšķernieki, pirms mest mānekli upē, ūdeni pavēro kādu brīdi pirms spiningošanas vai mušošanas. Agros rītos un vēlos vakaros, kad mierīgs laiks un neviena pie upes nav, lasis ar taimiņu jūtas droši un bieži vien nodod savu atrašanās vietu. Vai nu tas parādās virs ūdens, vai dažreiz, kad nav vēja brāzmu, ir pamanāmi viļņi. Tas nozīmē, ka zivs ir kustībā un, iespējams, aktīva, kas varētu nozīmēt labu iznākumu makšķerniekam. Protams, ne vienmēr notiek kā aprakstīts grāmatās. Dzīvē var gadīties arī citādi.
Ja esat atradis vietu, kur esat viens un apkārt ir klusums, vajag uzmanīgi pienākt pie vietas, lai saprastu, cik tālu atrodas noskatītā zivs. Rudenī nav vajadzīgs vagot upi, līdz rokas nogurušas. Galvenais ir saprast, kāds metiens ir jāizdara, lai iemestais māneklis nonāktu vietā, kur pirms tam izkustējās vai izcēlās zivs. Nevajag mesties ūdenī un par katru cenu ar brienambikšu palīdzību piebrist pēc iespējas tuvāk. Tas zivi var izbaidīt. Tas svarīgi vietā, kurā nav vēja un ir lēna straume. Straujākās vietās šādas kļūdas ir piedodamas. Tās lasi neaizbaidīs. Tomēr vietās, kur ir mēreni lēna vai lēna straume, tas var nostrādāt pretējā virzienā un zivs būs izbiedēta. Tā pārvietosies citā vietā. Pārsvarā gadījumu tā notiek, kad, nonākot pie upes, uzreiz sāk izdarīt metienus. Lašu un taimiņu spiningošana rudenī atšķiras no tās, kas ierasta pavasarī. Zivs uzvedība ir gausāka, un tā ir tramīgāka. Sapinusies aukla, kuras dēļ māneklis ar skaļu plunkšķi iekrīt dažus metrus no jums, un citas kļūdas noved pie vietas maiņas vai pat pārbrauciena uz citu jūsu noskatīto vietu.
Tā kā Lietuvā ir 100 reižu vairāk rudens lašu makšķernieku nekā pie mums, vietu zināšana ir trumpis. Jo vairāk zināmu vietu, jo lielāka iespēja atrast to, kurā ir bijis ilgstošāks miers no makšķerniekiem un kura ir dabūjusi atpūsties. Ja braucat uz nepazīstamu vietu, ieteicams ir paņemt kāda vietējā gida pakalpojumus. Upe ir gara, un gida pakalpojumi ātrāk palīdzēs saprast aptuvenās zivju uzturēšanās vietas un to paradumus. It kā jau lasis tas pats, bet tomēr katrā upē nedaudz mainās tā uzvedība. Zivis ceļas bariem, un vietējie, kuri biežāk atrodas pie upes, zina, kur ir lielāka zivju koncentrācija un kurā rajonā tās uzturas. Jo lielāks zivju bars, jo lielāka konkurence zivju vidū. Tās cīnās par savu vietu. Stiprākie un lielākie eksemplāri ieņem labāko vietu, kur lielāks skābekļa daudzums un kur vieglāk nostāvēt. Vājākie eksemplāri ieņem vietu, kas palikusi, vai dodas citur, kur neviens viņus netraucē. Stiprākais allaž uzvar, tā nu tas dabā iekārtots.
Upe ir skaista ar daudz dažādām vietām. Krāces, lēnāki un dziļāki posmi ar mainīgu straumes stiprumu. Katrs šeit var atrast sev piemērotāko straumes tecējumu. Vienam patīk mierīgāki un dziļāki posmi, otram krāčaināki. Krāčainās vietās nekad nestāvēs liels zivju bars, jo tas fiziski nav iespējams. Krāčainākās vietās nostājas atsevišķas zivis. Dziļākās vietās zivju koncentrācija būs lielāka. Pats izvēlos klusākas un nomaļākas vietas. Vietas, kuras grūtāk sasniedzamas, grūtāk piebraucamas mašīnai. Ne visi ir gatavi noiet pāris kilometrus gar upi, lai sasniegtu galamērķi. Kā likums, šādas vietas ir mazāk pārvietošanās līdzekļu nopresētas. Neskatos un nemēģinu ķert tur, kur ir liela zivju koncentrācija. Labāk izvēlos vietas, kur mazāk zivju un mazāk makšķernieku. Varu vairāk veltīt laiku vietas izpētei un zivs uzvedībai.
Mānekļus izvēlos tādus, kuri, pēc manām domām, būs īstie izvēlētajai vietai. Pirmais metiens vienmēr ir kaut kas īpašs. Daudz zivju ir noķertas tieši pirmajā metienā. Tas ar nosacījumu, ja viss ir salicies perfekti – māneklis kopā ar precīzu metienu. Pēc dažiem metieniem ieturu pauzi un skatos, kas notiek ūdenī. Citreiz zivs sajūt ko nelāgu, un to var noprast pēc kustībām ūdenī. Lašus un taimiņus ķeru kopš bērnības. Pa šiem gadiem makšķernieks jau jūt un redz, kā zivs uzvedas. Var pamanīt un just, vai tā izrāda interesi par kādu no piedāvātajiem mānekļiem vai ir apātiska pret visu, kas notiek apkārt. Šo to jau makšķernieks ar gadiem saprot un iemācās. Man pašam interese nekad nav zudusi, un katru reizi, atrodoties pie upes, uzzinu ko jaunu. Pie upes vienmēr ir skaisti, tā kustas, arī apkārt tai viss ir kustībā. Neķeras zivis, izvelc no mugursomas termosu, padzer tēju un ieskaties dabā. Šo sajūtu dēļ jau vien ir vērts izrauties no ierastās rutīnas un doties dabā. Neres upē ikviens atradīs sev piemērotāko vietu. Citiem varbūt tieši otrādi, jo patīk vietas, kur var satikt kādu citu makšķernieku un papļāpāt, un, ticiet man, tādu vietu tur ir daudz.
Neieslīgstot romantikā, padalīšos ar saviem novērojumiem mānekļu frontē. Neres upe caurmērā ir vidēja dziļuma, ap 1,5–2 metri dziļa ar izņēmumiem, kā jau jebkurā citā ūdenstilpē. Tā ir lielāka par mūsu Gauju. Nav tik ļoti izteikti dziļie vai seklie krasti kā Gaujā, kur viens krasts ir sekls un otrs nedaudz virs ceļa. Tāpēc mānekļus vajadzēs ar labām lidojuma īpašībām. Paskatoties uz vietējiem lietuviešu makšķerniekiem, populārākais vobleris viennozīmīgi būs Tricoroll Timon. Ir sajūta, ka katram spiningotājam vismaz četri dažādu krāsu Timon vobleri atrodas kastītē. Tas nav peļami, jo tam ir labas lidojuma īpašības un skaistas krāsas. Lai kaut nedaudz atšķirtos no vietējiem, Timon vietā kastītē lieku Tiemco Sumari (Sumari 88MR, Sumari 90MD) un vienu, kas iet visdziļāk (Sumari 90Deep). Praktiski šie vobleri lido tikpat tālu kā pieminētie Tricoroll. Gribas jau nedaudz atšķirties. Vēl viens no maniem iemīļotākajiem Zipbaits Khamsin 70SR un 70DR. Krāsas ir standarta, vēlams, lai atrastos gan tumšie toņi, gan spilgtie un gaišie. Šūpiņu svars būtu nepieciešams robežās no 14 līdz 20 gramiem.
Arī ar spininga garumu nevajadzētu pārspīlēt. Krasti ir tīri. Ir maz vietu, kur prasās pēc īpaši gara spininga kāta. Ņemiet to, ar ko jūs ērtāk jūtaties un varat tālāk iemest. Ar pītās auklas diametru arī nevajag pārspīlēt. Zivis ir lielas, bet upe atļauj tai staigāt gar krastu līdzi, veikt izvadīšanu lēnām un prātīgi. 1,2 PE pēc japāņu klasifikācijas ir optimāla, tā labi lido un ir pietiekami izturīga. Galā 20–25 LB biezu fluorkarbona pavadu, izturīgu sakabi, un varam doties medībās.
Vienas dienas lašu spiningošanas licences cena Lietuvā ir 3,10 eiro, un tā ir nopērkama jebkurā Maxima XX vai Maxima XXX veikalā. Upe ir skaista, un ir vērts kaut reizi paciemoties pie mūsu kaimiņiem.
Ne asakas un stipras auklas!!!
Uģis Circenis, eholotes.lv
Skaties! Par monstrīgām līdakām, noslīkušiem spiningiem un uzvarām. “Ķeram lielo” #1 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
