Kopā ar decembri arī mūsu dzimtenē ir pirmie nopietnie mīnusi. Ledus lēnām pārklāj ūdenstilpes. Pirmkārt jau mazos dīķīšus un ezeriņus, un visbeidzot arī lielākas upes ar vidēju straumi. Tiklīdz ledus sasniedz 5 cm biezumu, var doties makšķerēt.
Lielākā daļa makšķernieku ar nepacietību gaida decembri, jo šajā mēnesī daudziem sākas tik iemīļotais copes laiks uz pirmā ledus, solot nesalīdzināmu prieku, interesi un panākumus, tas viss saistīts ar zivju izvilkšanu ar plāno aukliņu. Daži pieredzes bagāti copmaņi izmanto tik tievas aukliņas, kas it kā ņemtas no zirnekļa tīkla.
Tiklīdz ledus apvalks pārklāj ūdenskrātuves virsmu, zivju aktivitāte strauji samazinās. Tas ir saistīts ar pārtikas trūkumu, visu ūdensaugu nogrimšanu lejā, kā arī ar strauju skābekļa līmeņa pazemināšanos ūdenī. Pirmkārt, tas attiecas uz seklajām ūdenstilpēm. Jau pēc dažām dienām zivis pierod pie radušās situācijas un atkal kļūst aktīvas, un turpina meklēt. Ar dažu dienu intervālu zivis barojas, līdz iestājas dziļā ziema un par barību zivis izrāda pavisam minimālu interesi.
Viena no ziemas makšķerēšanas priekšrocībām ir fakts, ka makšķernieks nav ierobežots makšķerēšanas vietas izvēlē, jo, pateicoties ledum, viņš var apstāties jebkurā sev tīkamā vietā, izcirst vai izurbt āliņģus un sākt copēt. Decembra sākumā zivis jāmeklē tajās pašās vietās, kur tās pieteicās atklātā ūdens periodā, jo aļģes un ūdensaugi vēl nav nogrimuši un sākuši pūšanas procesu. Tas nozīmē, ka tur tās var atrast sev barību, dažādus kāpurus, ūdens kukaiņus un citus mazus un sīkus ūdens dzīvnieciņus.
Labākais brīdis makšķerēšanai decembrī ir stabils laiks, kas noturējies vismaz 2–3 diennaktis, vēlams, mierīgs, bez spēcīgiem vējiem un pat saulains. Zivis cenšas palikt tuvāk gultnei, kur ūdens vēl nav atdzisis. Ir vairāki faktori, kas būtiski ietekmē zemūdens iedzīvotāju aktivitāti un attiecīgi to copes:
* krasas laikapstākļu izmaiņas;
* vēja maiņa, īpaši ziemeļu, ziemeļrietumu vai ziemeļaustrumu;
* atmosfēras spiediena izmaiņas, sevišķi, ja tas krītas.
Uz ko ķert
Plēsīgo zivju veiksmīga makšķerēšana decembrī ir ar dažāda izmēra žibuļiem, ar balansieriem un dažādas modifikācijas mormiškām, piemēram, tādām kā velniņi, kaziņa un tā tālāk. Mazmakšķerīti katrs copmanis izvēlas pēc savas gaumes un rocības, jo kāds dod priekšroku dārgiem, no oglekļa šķiedras gatavotiem kātiem ar sala izturīgām spolēm, kas ir ļoti svarīgi, it sevišķi makšķerējot lielā dziļumā, un kāds ir apmierināts ar mājas apstākļos no veca inventāra gatavota kāta, kuram makšķeraukla ir uztīta uz pavisam lētas plastmasas spolītes.
Ziemas makšķerēšanas cienītājus iespējams iedalīt divās grupās: tajos, kas izmanto galvenokārt ziemas pludiņus, un tajos copmaņos, kas izmanto mormiškas. Abu grupu copmaņi galvenokārt izmanto nelielas ziemas makšķerītes – balalaikas (ar korpusā iebūvētu spoli) vai bezspoles kātiņa, uz kura makšķeraukla ir uztīta tieši uz makšķeres korpusa, pareizāk būtu teikt – kājiņām. Ziemas pludiņa makšķeres piederumi ne ar ko daudz neatšķiras no vasaras, jo tāpat tiek izmantots gan pludiņš, gan atsvars. Tomēr ir vairākas visai būtiskas atšķirības, pludiņam (parasti izvēlas neliela izmēra) jābūt pilnībā iegremdētam, lai tas neiesaltu āliņģa ledus kārtiņā, tas nozīmē, ka atsvaram jābūt nedaudz smagākam par pludiņu. Tas parasti tiek piestiprināts sistēmas beigās, bet āķi, kas ir uzsieti pavadiņā, atrodas virs tā.
Mormišku cienītāji – tā ir īpaša copmaņu kategorija, kuri tāpat kā spiningotāji reti kad sēž uz vietas, viņi dod priekšroku aktīvai zivju meklēšanai. Darbošanās ar mormiškām, iespējams, ir vienkāršākais no visiem ziemas makšķerēšanas veidiem.
Tajā ietilpst makšķerīte ar sardziņu, makšķeraukla un pati mormiška. Turklāt mormiškas ir dažādas: svina, volframa, ar ēsmu un bez ēsmas. Uz āķiem var spraust motili, baltos gaļas tārpus, sliekas vai to gabaliņus. Uz bezēsmas mormiškām attiecīgi ēsmu neliek, bet var tās izdaiļot ar dažādiem kembrika gabaliņiem, plastmasas bumbiņām vai krāsainu dziju. Visas šīs dekorācijas bezēsmas mormiškas padara līdzīgas klasiskajām mormenēm. Ja vēl ir atrasta pareizā spēle, tad ir cerības noķert mazaktīvās zivis, kas pludiņa āķim, uz kura uzsprausta ēsma, nepievērš nekādu uzmanību.
Asaru cope
Viena no visbiežāk sastopamajām zivīm ziemas lomā noteikti ir asari. Man šķiet, ka nav tāda makšķernieka, kurš nebūtu izvilcis šo svītraino laupītāju no āliņģa. Copmaņi cenšas asarus piemānīt ar žibuli, balansieri vai mormišku.
Asaris ir bara zivs, kas nozīmē, ka veiksmīga cope ir atkarīga no bara atrašanas. Parasti copmaņi meklē asarus netālu no kāda zemūdens šķēršļa, pie niedru biezokņiem. Āliņģi jāurbj kā šaha dēlītis, sākot no krasta un lēnām virzoties uz ūdenskrātuves centru, – šādi vieglāk noteikt asaru baru un tā atrašanās dziļumu, lielākas iespējas atrast arī bedri, kurā mīt asaru bars.
Asaru makšķerēšanai tiek izmantoti nelieli māneklīši, mormiškas, bļitkas un mazie balansieri. Katram makšķerniekam ir sava copēšanas tehnika, taču tas izriet no tiem pašiem vispārējiem noteikumiem – vājas copes laikā mānekļa spēlei jābūt lēnai un plūstošai, savukārt, kad zivis aktīvas, spēlei jābūt ātrai un enerģiskai. Visbiežāk aktīvas copes laikā makšķernieki izmanto bļitkas un bezēsmas mormiškas, jo aktīva zivs lieliski tver mānekli pat bez tārpiem un uzspraustiem kāpuriem. Tajā pašā laikā makšķernieks netērē laiku kāpuru likšanai uz āķa, dažkārt aukstumā tas var radīt problēmas un diskomfortu. Dažkārt pieredzējuši copmaņi šādos gadījumos lieto āķus ar nozāģētu atskabargu, lai vieglāk būtu noņemt svītraino laupītāju no āķa.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Līdakas decembrī: uz ko un kur
Decembris ir labākais laiks līdaku ķeršanai. Tās joprojām turpina aktīvi baroties un dedzīgi steidzas sakampt visu, kas kustas to redzējumā. Pat laikapstākļu izmaiņas ne vienmēr spēj ietekmēt zobaino sakodienu uz pirmā ledus.
Šis plēsējs jāmeklē tam pazīstamās vietās: piekrastes augu biezokņu tuvumā, starp nogrimušiem kokiem vai to saknēm, vietās, kur mainās dziļums; zemūdens avotu tuvumā vai vietās, kur straume ieplūst ūdenstilpē, pie mākslīgām konstrukcijām, piemēram, piestātnēm.
Visbiežāk līdakas “tusēsies” ap vietām, kur uzkrājas zivju mazuļi, jo tā ir viegli iegūstama maltīte. Ja jums izdodas atrast zivju mazuļu barošanās vietu, tad tajā pašā vietā varat gaidīt arī zobainu plēsēju – visticamāk, tas grozīsies kaut kur tuvumā.
Decembrī līdakas piesakās uz lielākām bļitkām, kā arī uz vidēja un liela izmēra balansieriem, retāk tiek izmantoti balansētāji. Kā dzīvā ēsma tiek izmantotas nelielas karūsiņas, raudiņas, asari, ķīši un citas mazvērtīgās zivtiņas, kas dzīvo šajā ūdenskrātuvē.
Raudu cope
Raudas ir kaprīzas zivis, un to cope decembrī ir diezgan nestabila. Labākā šīs sudraba zivs makšķerēšana būs saulainā, mierīgā laikā, ja nav stipru salu vai atkušņa. Ziemā raudas jācopē piesardzīgi, it kā vēlētos vispirms nogaršot ēsmu.
Raudas jāmeklē vietās, kur ir zemūdens augi vai dūņaina gultne. Pieredzējuši copmaņi ievērojuši, ka visbiežāk raudas mīt tiešā asaru tuvumā. Ja piesakās nelieli asarēni, tad, visticamāk, netālu atrodas arī raudu bars. Atliek tikai iebarot to vietu un izbaudīt lielisko raudu copi. Arī raudām tīk tusēties gar piekrastes malām, nogāzēm un bedrēm. Atcerieties, zivis ne vienmēr dzīvojas gar gultni. Pirms aiziet no iebarotās vietas, jāizmēģina dažādi ūdens slāņi, ir bijuši gadījumi, kad raudas atrodas zem paša ledus.
Ieteicams pievērst īpašu uzmanību arī iebarojamai ēsmai, jo bez tās copes kvalitāte un kvantitāte var krasi samazināties. Kā iebarojamo ēsmu labāk izmantot veikalā pirktos barības maisījumus baltajām zivīm, kas izstrādāti speciāli aukstam ūdenim. Ir liela daļa makšķernieku, kas priekšroku dod pašu gatavotai ēsmai. Šie vīri šādos gadījumos parasti izmanto klijas, maizes drupačas vai cepumus, sajaucot ar dzīviem tārpiem vai kāpuriem. Bieži ēsmai pievieno piena pulveri, lai veidotos duļķains mākonis, kas arī piesaista zivju uzmanību.
Raudas ķeras uz pludiņa mazmakšķerītes vai mormiškas, ir vīri, kas veiksmīgi raudas ķer ar bezēsmas mormišku. Aktīva mormiškas spēle nav nepieciešama, pietiek ar lēnu šūpošanu, tas nozīmē – ik pa laikam lēni pacelt un nolaist sardziņu. Dažkārt teicami panākumi gaidāmi, sitot ar mormišku pa ūdenskrātuves gultni, rodas duļķa mākonis, kas pievilina zivis pie ēsmas. Uz āķa var spraust motili, baltos gaļas tārpus, sliekas, dažreiz nostrādā arī mīklas vai maizes lodīte.
Zandartu ķeršana
Zandarts tāpat kā asaris ir jāmeklē. Pat ja kaut kādā veidā atradīsiet zandartu baru zem ledus, tas nebūt nenozīmē, ka tas ķersies. Bieži vien pasīvo plēsēju nevar savaldzināt pat ar labākajiem un dārgākajiem mānekļiem, kas tikai nozīmē, ka jāgaida, kad zivs kļūs aktīva. Tā noteikti uzturēsies pie zivju takām, bedrēm, vietās, kur upes ieplūst lielākos ezeros un ūdenskrātuvēs, pavisam netālu no mazu zivju bariem.
Zandarti nav vienaldzīgi pret šaurām, garām vertikālajām bļitkām, kad tās dauza pa gultni. Pēdējos gados makšķernieku vidū īpaši populāri ir kļuvuši balansieri un horizontālie Rattlin tipa vizuļi. Darbošanās ar šiem vizuļiem nav sarežģīta, to ātri spēj apgūt pat iesācēji, kuriem makšķerēšanai no ledus ir pavisam minimāla pieredze. Zandarti piesakās arī uz lielajām un smagajām mormiškām, uz kurām ir uzsprausta dzīva vai beigta zivtiņa vai tikai zivs gabaliņš.
Vēdzeļu makšķerēšana
Decembra sākums ir labākais laiks vēdzeļu ķeršanai, jo tām sākas pirmsnārsta aktivitātes, kas atkarībā no laikapstākļiem un temperatūras var ilgt līdz pat janvāra vidum. Laikam jau populārākā ēsma ir zivtiņa vai tās gabaliņš. Vēdzeles tik dziļi ierij ēsmu, ka ir ļoti problemātiski izņemt to no zivs mutes. Divžuburus un trīsžuburus vēdzeļu ķeršanā praktiski neizmanto.
Citi makšķernieki uzskata, ka labākā ēsma vēdzeļu ķeršanai ir dzīvā zivtiņa. Pēc šo copmaņu domām lietderīgāk ir izmantot zivis, kas galvenokārt mīt uz grunts, – tie ir grunduļi un ķīši.
Aktīvās makšķerēšanas cienītāji priekšroku dod visiem mānekļiem, ar kuriem var “sist” pa gultni. Kāds izmanto tos, kurus iespējams nopirkt veikalā, cits, savukārt, izgatavo ar savām rokām mājās vai arī meklē kādu meistaru. Ideāli, ja arī uz šiem āķiem ir uzsprausts zivs gabaliņš. Atcerieties, dauzāmās bļitkas neaizvietojamas ir akmeņainās vietās, dūņainās vietās šādas bļitkas nedarbosies.
Kā rudenī pierunāt līdaku – tehnika, mānekļi, copes vietas. Sarunas laivā #17
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
