Pašā karstākajā vasaras laikā lielākā daļa makšķernieku nevēlas rādīties pie ūdenskrātuvēm, nogaida, kad iestāsies vakars, kad gaisa temperatūra nokritīsies kaut par dažiem grādiem, vai copē vēl pirms rītausmas, kad saule vēl nav sākusi cepināt. Daži copmaņi savas makšķernieka gaitas kompensē naktī, kad citi mostas un brauc uz ūdenskrātuvi, tikmēr cita grupa ļaužu savāc savas mantiņas un dodas uz mājām izgulēties.
Neērtie apstākļi un vājā zivju aktivitāte karstā laikā neattur īstos makšķerniekus. Protams, ideālā gadījumā tiešām labāk pagaidīt, kamēr karstums sāk norimt. Bet ko lai dara tie, kuriem citreiz nav iespēju makšķerēt, vai tie, kas ir īsti makšķerēšanas fani? Ir arī cits risinājums – copēt karstumā! Manuprāt, nepareizs ir uzskats, ka karstajās dienās ir pilnīgi neiespējams noķert zivis. Makšķerniekam ir jāzina zivju paradumi un īpašības, to apmešanās vietas un viss, kas attiecas uz ēsmu, iebarojamo ēsmu un mānekļiem. Pietiek atrast daudzsološu vietu, būt bruņotam ar piemērotu makšķerēšanas inventāru, izmantot svaigas ēsmas un uzticamus mānekļus.
Perspektīvas vietas, makšķerējot karstumā
Copēt jāsāk dziļajās bedrēs, kur šajā laikā ūdens ir vēsāks un tā slāņos slēpjas zivis, daudz zivju. Labāk būtu izmantot fīderi vai gruntenes. Karstajās dienās pie pašas gultnes peldēs brekši, savukārt ālanti turēsies nedaudz augstāk, bet raudas dosies pie bedres malas, kur tās meklēs kādus savus našķus.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Svarīgi! Arī karstā laikā brekši uz 2–3 stundām izpeld seklajos ūdeņos, lai barotos. Ja laimējas atrasties šajā īstajā laikā, varat droši darboties arī krasta tuvumā ar klasisko pludiņa makšķeri.
Jūs varat izmēģināt savu makšķernieka veiksmi netālu no pludmalēm, protams, noteikti nav vērts copēt vietās, kur ir liela atpūtnieku koncentrācija, taču, ja varat atrast platību ar nelielu cilvēku skaitu, varat to droši pievienot daudzsološo vietu sarakstam. Un tas viss tikai tāpēc, ka peldētāji ūdenī saceļ no gultnes daudzus mikroorganismus un bezmugurkaulniekus, kas zivīm rosina apetīti. Vismaz brekšiem noteikti, tāpēc šīs plakanās zivis šādās vietās noteikti ieradīsies. Taču šāda makšķerēšana karstumā ir ļoti apgrūtinoša, jo cilvēki vienā laidā trokšņos un plunčāsies ūdenī, vispirms šādi pievilinot zivis, paceļot barību no gultnes, bet pēc tam arī aizbiedējot zivis. Šeit makšķerniekam ir svarīgi izvēlēties brīdi, kad peldētāji, izšļakstījušies un izdauzījušies ūdenī, dodas uz citu vietu.
Noķerot šo klusuma brīdi, makšķerniekam rodas iespēja noķert pat ievērības cienīgas zivis, bet vēlams, lai tuvumā būtu pēc iespējas mazāk cilvēku. Metieni jāveic nevis tieši tajā vietā, kur nupat cilvēki plunčājās, bet mazliet tālāk, vairāk uz dziļuma pusi. Tad zivis “ganoties” un barojoties ievēros ēsmu un noteikti vēlēsies to pakampt. Taču ņemiet vērā, ka šī makšķerēšanas pieeja ir piemērota tikai no grunts barojošām zivīm.
Nelieli ūdens kritumi un ēnaina apkārtne ir vēl viena perspektīva makšķerēšanas vieta karstajās vasaras dienās. Īpaši labi, ja šeit ir daudz akmeņu, tas var ievērojami palielināt veiksmīgas copes iespējas. Galvenokārt šādās vietās jāizmanto fīderis vai klasiskās gruntenes ar zvaniņu. Papildbarība tur tiek izmantota minimāli, tikai lai pievilinātu zivis. Akmeņainajām vietām karstajā laikā tuvojas tādas zivis kā meža vimbas, ālanti un sapali. Netālu no krasta, ēnainajās vietās, jūs varat labi saķert ruduļus, raudas, karpas, asarus un karūsas. Nevajadzētu izvairīties arī no zemūdens siekstām, jo tur var slēpties līdakas, zandarti, asari, kā arī raudas un brekši.
Kopumā makšķerēšanai karstajās dienās ir neprognozējams loms. Ja esat atradis perspektīvu makšķerēšanas vietu un nolemjat spiningot līdakas, tas nenozīmē, ka šī konkrētā zivs izrādīs interesi par attiecīgo mānekli. Pastāv liela varbūtība noķert arī citus zemūdens iemītniekus, bet var gadīties šajā izbrauciena reizē palikt pavisam tukšā. Tāpēc, ja esat principiāli apņēmies “iziet” uz konkrētu zivi, tad labāk šos impulsus atlikt rīta vai vakara spiningošanai. Pieredze un zināšanas noteikti dos savu artavu arī vasaras karstumā, tomēr, kā jau minēju iepriekš, lomu raksturs paliek neprognozējams un galīgi nestabils.
Makšķerēšana un spiningošana vietās, kur gultni klāj akmeņi, kā arī aizaugušās vietās vienmēr ir sarežģīta, jo pastāv liela iespēja mānekļiem aizķerties un auklai sapīties. Lai samazinātu turpmāko āķu skaita samazināšanos, vēlams būtu pārbaudīt un iepazīt copes vietu. Tas palīdzēs noteikt salīdzinoši līdzenās vietas, šeit arī metīsim savus mānekļus vai ēsmu. Vēl viens svarīgs moments, makšķerējot grūti sasniedzamās vietās, ir pavadiņu izmantošana. Aizķeršanās gadījumā atliek tikai atvadīties no pavadiņas, nevis izmisīgi un nervozi censties atkabināt auklu, laužot visu iespējamo inventāru. Diemžēl esmu redzējis, kā cilvēki savas vainas dēļ salauž labus kātus. Pieredzējuši makšķernieki ņem līdzi vairākas pavadas (ar mazāku testu, ar mazāku izturību) vai pat komplektus, lai negaidītas aizķeršanās gadījumā varētu ātri nomainīt.
Svarīgi! Karstā laikā zivju aktivitāte uzlabojas, uzpūšot nelielam vējam, kas rada kaut nelielus viļņus uz ūdens virsmas. Šādās dienās zivis kļūst aktīvākas un drosmīgāk reaģē uz ēsmu vai mānekļiem.
Makšķerēšana karstajās vasaras dienās. Augusts
Meža vimbas, kuras jūnija un jūlija karstumā bija ļoti grūti noķert, beidzot sākušas aktivizēties. Augustā droši var turpināt eksperimentēt ar ēsmām, kas palīdzēs rosināt apetīti pat paēdušām zivīm. Kā ēsma lieti noderēs maizes lodītes, zirņi, kukurūza un dažāda veida tārpi. Makšķerēšanu karstumā ezeros un upēs apgrūtina aļģu un citu zemūdens augu ziedēšana jeb, kā to vēl sauc, par ūdens ziedēšanu. Makšķerēšanai labāk ir atrast tīras vietas bez šīs veģetācijas, šādās vietās loms vienmēr būs labāks.
Ūdens temperatūra
Ūdens temperatūras lēcienslānis jeb termoklīns ir ūdens slāņi, kuru temperatūra atšķiras. Sevišķi tas izpaužas ūdenstilpēs, kur nav straumes vai tā ir pavisam minimāla. Mierīgā ūdenī karstā laikā ūdens sadalās slāņos ar dažādu temperatūru. Ir zināms, ka termoklīna laikā dažādu sugu zivis dod priekšroku kustībai un peldēšanai dažādos dziļumos. Zivis šajā laikā uzvedas dažādi, piemēram, raudas un ruduļi dod priekšroku uzturēties virsējos ūdens slāņos, savukārt brekši, kuriem patīk vēsāks ūdens, dienas karstumā var “tusēties” gan dziļumā, gan vietās, kur dziļums nepārsniedz trīs metrus. Ļoti svarīgs ir pietiekams skābekļa daudzums, pretējā gadījumā zivis šeit neparādīsies.
Ja ūdenskrātuvei ir pienācīgs dziļums, tad vienlaikus var būt arī vairāki termoklīni, arī zivis šādās vietās ir nevienmērīgi sapeldējušas. Makšķerējot dienas laikā karstumā, ir svarīgi saprast, kādā dziļumā zivis atrodas. Vienkāršākais un uzticamākais veids ir eholote, tā ātri atklās makšķerniekam visus ūdenskrātuves zemūdens noslēpumus un parādīs, kur tagad koncentrējas zivis. Pludiņa makšķerēšanas cienītāji var viegli mainīt copēšanas dziļumu un turpināt makšķerēt daudzsološā vietā. Grunteņu un fīderu cienītājiem būs jāatrod pareizs pavadiņas garums, kas ir piemērots attiecīgajai vietai. Daudzi makšķernieki šādās vietās uz āķa uzsprauž arī putuplasta lodīti, lai kaut nedaudz pieceltu ēsmu no gultnes.
Makšķerēšana karstumā – barība un ēsma
Pieredzējuši makšķernieki uzsver saistību starp ūdens temperatūru un ēsmām. Augstākā ūdens temperatūrā mierīgajām zivīm vēlams piedāvāt augu valsts ēsmas. Karstumā karūsas nebūs vienaldzīgas pret grūbām, maizes lodīti vai no mannas putraimiem gatavotu ēsmu “boltušku”. Rauda dos priekšroku mīklas masai, kas sajaukta ar vaniļu vai koriandru, tāpat raudas neatteiksies no tvaicētiem kviešiem. Breksis nepeldēs garām zirņiem, kukurūzai un mastirkai (parastos dzeltenos zirņus rūpīgi samaļ, līdz izveidojas pulveris, pievieno mannu proporcijā 2:1. Ja ir vēlēšanās, var pievienot arī vistas olas dzeltenumu. Visas šīs sastāvdaļas samīca, līdz iegūst mīkstu putru. Šo ēsmu ļoti iecienījušas arī visas karpu dzimtas zivis). Varat arī eksperimentēt, par ēsmu izmantojot putuplastu, iepriekš nedaudz “iesmaržināt” ar kādu no aromatizētājiem. Galvenais, atcerieties, ka zivju deguni ir jutīgāki, nevajag tās lodītes nogremdēt aromatizētājā, zivis izvairīsies. Lieli karūsu, brekšu, raudu, pliču un karpu īpatņi var iekārot arī lielos, pelēkos zirņus.
Ir svarīgi, lai visi ēsmas un papildbarības elementi būtu svaigi un smaržīgi garšīgi. Iebarojamai ēsmai varat pievienot zirņus vai kādus no graudaugiem. Kad ir lielais karstums, iebarojamai ēsmai rīvmaize, krekeri un citas birstošās vielas jāpievieno ar prātu. Tas saistīts ar to, ka augstajā temperatūrā krekeri un citi mazas frakcijas komponenti ātri saskābst, kas izdala nepatīkamu aromātu un atbaida, nevis pievilina zivis. Lai no tā izvairītos, ieteicams makšķerēšanas laikā, ja vajadzīgs, ar vairākām reizēm pievienot birstošās sastāvdaļas. Zirņi papildbarībā var piesaistīt gandrīz jebkura veida mierīgās zivis. Tāpēc makšķerēšanai karstumā daudzi iesaka izmantot dažādus pārtikas produktus, bet iebarojamās ēsmas pamatā ir jābūt zirņu putrai. Gatavojot to, ir svarīgi, lai tā nepiedegtu, pretējā gadījumā no šādas iebarojamās ēsmas nebūs jēgas, jo zivs jau no tālienes sajūt deguma smaku, un, visticamāk, tā dosies tālāk, līdz nākamajam barības avotam. Šo putru var nedaudz saldināt, pievienojot pāris karošu cukura vai medus. Karstās dienās baltās zivis dod priekšroku saldām iebarojamām ēsmām.
Svarīgi! Citos gadalaikos jau vakarā mājās ir iespējams pilnībā pagatavot iebarojamo ēsmu, savukārt karstajās dienās birstošos produktus barībā vēlams pievienot tikai pie ūdenskrātuves.
Kaspars Dukaļskis iesaka: karpām garšo kukurūza ar medu!
Ja makšķerējot izmantojam grunteni vai pludiņu, tad pirmās piecas iebarojamās ēsmas bumbiņas gatavojam apelsīna lielumā, bet pēc tam ik pēc 20 minūtēm iemetam copes vietā vairākas barības piciņas galda tenisa bumbiņas lielumā. Makšķerējot ar fīdera inventāru, sākotnējo barošanu ieteicams veikt ar 2–3 lielajām barotavām, bet pēc tam izmantot mazās barotavas turpmākajām iebarošanām, kas jāveic ik pēc aptuveni 10 minūtēm, protams, atkarībā no vietas apstākļiem.
Der iegaumēt! Labs veids, kā karstā laikā paildzināt iebarojamās ēsmas derīguma termiņu, ir pievienot tās sastāvam nedaudz ķiploka. Varat izmantot vai nu ķiplokus no dārza dobes, vai veikala plaukta vai izmantot attiecīgu aromatizētāju aerosolu, citi izmanto ķiploku pulveri. Šāda iebarojamā ēsma īpaši patiks karūsām, kurām šī smarža rosina apetīti.
Aprīkojums
Makšķerēšanai piekrastes zonās ir labi piemērots aptuveni 2,7–3 metrus garš pikers jeb vieglais fīderis. Tas ir īpaši noderīgs vietās, kur ir daudz zemūdens ķērāju, akmeņu vai citu zemūdens šķēršļu. Stipri aizaugušās vietās, kurās nav kur pašam apgriezties, šis kāts ir neaizstājams. Darbojas. Makšķerēšanas vieta, kur var copēt ar šādu kātu, ir 10–15 metri. Izmantojam nelielu atsvaru vai vieglo barotavu, kuras svars nepārsniedz 20 gramus. Ņemam 2000. izmēra spoli, uz kuras uztīta makšķeraukla ar diametru aptuveni 0,2 mm, bet pavadiņas diametram jābūt 0,12–0,15, bet garums – attiecīgi 10–15 cm. Šis ir ideāls inventārs makšķerēšanai klusās vietās bez straumes. Raudas, brekši un karūsas karstumā noteikti izrādīs interesi un novērtēs šo inventāru.
Makšķerējot sasniedzamos un attālākos nostūros, labāk izmantot vieglā vai vidējā tipa barotavas 30 līdz 60 g. Optimālais kāta garums ir 3,6 metri. Izvēlamies spoli ar 3000 līdz 4000 bremzes izvietojumu (priekšpusē vai aizmugurē, tam nav nozīmes). Būtu lietderīgi nostiprināt asimetrisku cilpu. Šī cilpa ir neaizstājama, ja sien garāku pavadiņu. Pamata auklas diametrs ir 0,25 mm, var mēģināt makšķerēt, izmantojot arī pīto auklu diametrā no 0,12 līdz 0,16 mm, kuras celtspēja būtu vismaz 6 kg. Āķa izmērs ir atkarīgs no ēsmas, bet tā nr. 10–14.
Pludiņa makšķeres ekipējumam ņem kātu, kura garums ir no trim līdz pieciem metriem. Spoli izraugās 2000–3000, dažreiz pat lieti noder 1500. izmērs. Viss atkarīgs no vietas apstākļiem. Kuru auklu labāk izvēlēties, šeit makšķernieku domas dalās, vieni iesaka parasto, citi – grimstošo, tātad eksperimenti jāveic pašam, bet diametram jābūt no 0,20 līdz 0,25 mm robežās. Vietās, kur nav straumes, var izmantot pludiņus, kuriem ir iegarena forma, neliela antena, stacionāro pludiņu, bet celtspēja aptuveni 2–4 grami.
Makšķerēšanas taktika
Makšķerēšana karstumā ir saistīta ar biežu vietu maiņu un copēšanai izdevīgāko posmu meklēšanu, kur vēl ir samērā aktīvas zivis. Ja izmanto pludiņa makšķeri, tad visperspektīvāk ir sagatavot vairākus piederumu komplektus vienlaikus. Kāpēc? Lai var ātri pārbaudīt dažādus dziļumus. Tas ietaupīs laiku, jo mums interesē, kurā ūdens slānī šobrīd zivis atrodas. Parasti paiet kāds zināms laika sprīdis, pirms zivs pieķeras pie āķa, atklājot to atrašanās daudzsološo dziļumu. Visbiežāk interesi par ēsmu pirmās izrāda karūsas, ruduļi un raudas. Copēšana karstumā pie dažādiem ķērājiem un stāviem krastiem tiek veikta, iemetot visās makšķernieku interesējošās vietās. Apmēram ik pēc 10 minūtēm pa ekipējuma rādiusu tiek veikti metieni, pēc kuru rezultātiem atrodam punktus ar aktīvām zivīm. Šeit ir svarīgi neaizmirst par papildbarību, kas regulāri jāiemet visā makšķerēšanas zonā.
Liela uzmanība jāpievērš piekrastei. Karstajā laikā daudzas zivis par savu klātbūtni paziņo ar skaļām šļakatām un niedru šūpošanos. Šeit vasaras karstumā bieži barojas raudas, pliči un karūsas.
Pieredzējuši makšķernieki apgalvo, ka dienas laikā karpas bieži pulcējas pavisam nelielos bariņos un peld gar krasta līniju. Šādos gadījumos lieti noderēs gara un spēcīga makšķere, kas ļaus veikt ne vien kvalitatīvus un precīzus metienus, bet pēc tam arī izvadīt iespaidīga izmēra zivi. Tāpat ir vērts savu makšķernieka laimi izmēģināt vietās, kur mainās straumes stiprums, bieži vien zivis meklējamas arī tā saucamajās atstraumēs. Šādās vietās ievērojami lielāks ir skābekļa daudzums pat karstā laikā. Tieši tāpēc zivis tur vieglāk pārvarēs siltumu, pareizāk būtu teikt, karstumu. Šādās vietās pirmie par makšķernieka ēsmu interesi izrādīs brekši, pliči un raudas. Šādā laikā ieteicams izmantot fīderus un gruntenes.
Ieteicams izmēģināt spēli ar apetīti rosinošu mānekli, kas varētu uzbudināt plēsīgās zivis. Spēli vajadzētu veikt vai nu ar nelielām pauzēm, vadot mānekli gar pašu gultni, vai arī regulāri ļaujot tam nogrimt un tad atkal pacelt vertikālā plaknē.
Kā saglabāt zivis karstumā
Visefektīvākais veids ir automašīnas ledusskapis. Bet ne katram makšķerniekam tāds ir iegādāts. Tāpēc mēs apsvērsim pieejamākas un izplatītākas metodes, kā vasaras karstumā noķerto lomu uzglabāt ūdenstilpē. Mūsdienās gandrīz katrs otrais makšķernieks izmanto igvātu. Makšķernieka uzdevums ir neļaut noķertajām zivīm aizmigt. Aizmigušās zivis jāiztīra turpat uz vietas, bet zivs vēdera dobums nav jāmazgā, pietiek izslaucīt ar salvetēm.
Ir svarīgi izvēlēties ietilpīgu zivju igvātu, lai tajā esošās zivis nebūtu pārpildītas, bet brīvi peldētu, un vēlams, lai nepieskartos cita citai. Svarīgs ir arī igvāta dziļums. Labs dziļums ļaus zivīm iepeldēt zemākajos vēsā ūdens slāņos.
Svarīgi! Ja kaut viena no zivīm no kopējā loma aizmieg, tā nekavējoties jāizolē no pārējām zivīm un jāpārvieto uz citu vietu.
Protams, igvātam jāatrodas vietā, kur no kokiem krīt apjomīga ēna. Ja plānojat makšķerēt vairākas dienas, jums būtu jāuzbūvē nojume, vēlams, ūdenī. Galvenais, lai nojumes un tīkla uzstādīšanas vietā nebūtu spēcīgas straumes. Var arī novietot igvātu vietā ar aukstu ūdeni. Jā, tādas vietas ir atrodamas arī vasaras karstumā, piemēram, ja paveiksies un izdosies atrast avotu. Var arī izrakt bedri piekrastes zonā, sasniedzot vēsākus ūdeņus. Tas viss labi darbojas ar plēsīgām zivīm. Bet ar miermīlīgām zivīm viss ir nedaudz vienkāršāk. Tādējādi karūsa parasti nav izvēlīga attiecībā uz ūdens temperatūru un var viegli nosēdēt visu dienu igvātā, kas uzstādīts tieši blakus makšķerēšanas vietai.
No modernajiem līdzekļiem šodien bez auto ledusskapjiem populāri ir arī termomaisi un speciālie konteineri ar akumulatoriem, kas iekšpusē uztur vēlamo temperatūru. Sākumā var palīdzēt arī aukstā ūdenī samērcēts kokvilnas vai lina audums. Zivi tajā ietin un saini pārnes un uzglabā tumšā vietā, der atcerēties, ka šī drāna regulāri jāmērcē, lai tā neizžūtu.
Svarīgi! Neievietojiet karpu dzimtas un plēsīgās zivis vienā igvātā!
Ir vēl viens efektīvs, es pat teiktu klasisks veids, kā saglabāt noķertās zivs svaigumu. Krastā izrok aptuveni metru dziļu bedri, tās dibenu noklāj ar zāli un niedrēm, noķerto zivi liek virsū, iepriekš tās ķermeni ietinot svaigā un sulīgā zālē. Tad virsū atkal uzklāj sausu zāli. Šī metode ļauj saglabāt savu lomu svaigu vairākas diennaktis.
Ko svarīgi ņemt līdzi uz copi?
Makšķerēšana karstumā ir īsts pārbaudījums copmanim un viņa ķermenim. Tāpēc pieredzējuši makšķernieki pret vasaras aprīkojumu izturas ļoti atbildīgi. Tas palīdz viņiem ietaupīt spēkus un arī nervus, viņi netērē spēkus cīņai ar karstumu, bet gan loma meklēšanai. Noteikti paņemiet līdzi daudz dzeramā ūdens! Labs papildinājums ir mežrozīšu tēja, tā dos enerģiju. Svarīgs elements ir lietussargs vai, pareizāk būtu jāsaka, saulessargs, kas radīs lielu ēnu. Palīdzēs arī cepure ar nadziņu, kuru periodiski var iemērkt ūdenī un tad uzlikt uz galvas. Ja šo triku ar cepuri dara ik pēc 20 minūtēm, tad makšķerēšana karstumā vairs nešķiet tik nogurdinoša un ekstrēma.
Viens starp lāčiem, aptaisījies, bez rekorda līdakas. Rešetins un Zviedris. Ķeram lielo #41 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
