12.martā dažādos ziņu kanālos parādījās informācija par to, kā tik glābts jūras ērglis ar netipisku uzvedību. Pirmā informācija parādījās “Tiktok” platformas profilā “VisitErgli” Māris Olte dalījās ar video, kā mežā tika atrasts ar svinu saindējies jūras ērglis, kas, iespējams, ir slaveno Durbes ērgļu radinieks. Video putnu glābšanas speciālists skaidro, ka ērglis visticamāk ir saindējies ar svinu. Turos rokās novārgušo putnu, speciālists saka, ka tas ir ļoti novājējis. “Ja putns ir saindējies, tad viņš ir ļoti flegmatisks un arī īpaši nepretojas, paņemot rokās,” skaidro speciālists. Profila VisitErgli veidotājs Māris Olte norādījis, ka iespējams zivju ērglis apēdis āķi ar svinu, proti, putns apēdis zivi kopā ar svešķermeni. Svins kuņģī sāk dalīties, kuņģa skābe dara savu, putns saindējās.
Saskaņā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) ziņām, svina munīcijas un zvejas rīku izmantošana Eiropā joprojām ir plaši izplatīta, neraugoties uz pietiekami labi dokumentētajām bīstamajām īpašībām un kaitīgo ietekmi gan uz savvaļas dzīvniekiem, gan cilvēku veselību. Vidē katru gadu nonāk aptuveni 97 000 tonnu svina — 79 % no sporta šaušanas, 14 % no medībām, un pārējais daudzums — no zvejas darbībām. Ņemot vērā pašreiz izmestos daudzumus un ja netiks veikti turpmāki regulatīvi pasākumi, nākamo 20 gadu laikā vidē nonāks aptuveni divi miljoni tonnu svina. Tiek lēsts, ka ES vismaz 135 miljoniem putnu ir primārās saindēšanās ar svina munīciju risks, 14 miljoni putnu ir pakļauti riskam sekundārās saindēšanās dēļ, norijot svina skrotis vai citu svina munīciju, un septiņi miljoni putnu ir pakļauti riskam, norijot tīklu atsvarus un pievilinātājus (primārā saindēšanās). Svins ir ne tikai bīstams videi; tas ir arī toksisks visu vecumu cilvēkiem un ietekmē dažādus orgānus. Svins var uzkrāties organismā, galvenokārt kaulos, un pakāpeniski atkal nonākt asins plūsmā pat tad, ja saskares ar svinu vairs nav. Šis “mantojuma efekts” var ilgt vairākus mēnešus pēc saskares ar svinu. Jānorāda gan, ka no 2023.gada februāra Eiropas Savienībā ir aizliegts izmantot svina skrošu munīciju mitrāju tuvuām.
Šobrīd ir izstrādāts priekšlikums aizliegt svina izmantošanu arī zvejas rīku izmantošanā: ierobežojuma priekšlikums attiecas arī uz tādu svinu saturošu zvejas rīku laišanu tirgū un izmantošanu, kurus lieto gan atpūtas, gan komerciālai zvejai neatkarīgi no tā, vai tā notiek
saldūdenī (t. i., upēs, ezeros un dīķos), estuārā vai jūras vidē. Turklāt, tā kā tīklu atsvarus var iegādāties no mazumtirgotāja vai tos var tieši izgatavot patērētāji (šis process ir zināms arī kā “liešana mājas apstākļos”), ierosinātā ierobežojuma darbības jomā ietilpst
gan pirkto, gan mājas apstākļos lieto svinu saturošo zvejas rīku izmantošana.
Savukārt šā gada 6.marta ECHA ziņojumā norādīts:
Makšķerēšana
10.Makšķerēšanas svina svērteņu un ēsmu izgatavošana mājas apstākļos: Dokumenta iesniedzējs pieņem, ka izgatavošana mājas apstākļos ir iecienīta nodarbe makšķernieku vidū. Turklāt tiek pieņemts, ka, ja ierobežojums attiektos tikai uz laišanu tirgū, bet nevis uz svina makšķerēšanas rīku izmantošanu, izgatavošana mājas apstākļos kļūtu vēl populārāka. Lūdzu, sniedziet jebkādu pamatojošu informāciju, kas
ECHA komitejām ļautu izvērtēt šos pieņēmumus, piemēram, informāciju par to makšķernieku īpatsvaru, kas izmanto sevis izgatavotus makšķerēšanas svina svērteņus un ēsmu, vai informāciju par mājas apstākļos izgatavoto makšķerēšanas svina svērteņiem un ēsmu īpatsvaru, salīdzinot ar iegādātajiem produktiem.
11.Alternatīvas svina makšķerēšanas rīkiem: Lūdzu, sniedziet informāciju un pamatojošus pierādījumus par bezsvina alternatīvu pieejamību dažādiem svina makšķerēšanas rīku veidiem (t. i., svērteņiem un ēsmai ≤ 50 g un > 50 g, kā arī svina stieplēm). Ja alternatīvu nav, lūdzu, paskaidrojiet, uz kādu analīzi balstās šis secinājums.