Klausies, parasti visiem DJ cope ir kā hobijs papildus darbam, tev sanāk DJ ir kā darbs un makšķerēšana kā hobijs?
Zini, principā man viss ir kopā, es esmu tāds kā emulators. Pamatnodarbošanās man ir mūzika, bet tad ir vēl autosports, komentēju sacensības, makšķerēju, taisu mūziku, tirgoju sporta riepas, strādāju radio un ko tik vēl ne. Patīk, ka viss ir nemitīgā kustībā.
Kurā brīdī saprati, ka mūzika ir tas lauciņš, kuru attīstīt dzīvē? Sāki droši vien ar kaut kādu mazumiņu.
Ar dīdžeja lietām sāku nodarboties, kad man bija 13 gadi. Gāju tad septītajā klasē, un bija viens mūzikas pasākums, kurā čoms spēlēja. Es šim piegāju klāt un teicu: “Hei, iedod man arī pamēģināt!” Un tad tas viss sāka riktīgi iepatikties. Devītajā klasē jau uztaisīju skolas radio, pats sameklēju sponsorus, savilkām visus vadus. Pēc tam iepazinos ar džeku, ko sauca par Trako Mārtiņu, viņš šobrīd ir viens no vecākajiem spēlējošajiem dīdžejiem Latvijā, un tad viņš mani uzaicināja pie sevis darboties radio stacijā Cēsīs – Saules iela. Radio bija arī savs klubs, un tā tas viss arī aizgāja. 15 gadu vecumā principā spēlēju jau klubā.
Un cope tam visam gāja līdztekus vai ar kādiem pārtraukumiem?
Principā makšķerēt sāku jau agrā bērnībā, jo vectēvs bija baigais copmanis. Re, kur mašīnā aizmugurē stāv viņa vecais urbis. Vectēvs uz copi bija pilns adrenalīna, acīmredzot pat pārāk daudz adrenalīna, jo vienā reizē ielūza, viņa draugs gāja viņu glābt, un diemžēl abi šobrīd makšķerē jau citos ūdeņos. Tāpēc vien šim urbim man ir liela vērtība. Bet tā pavisam nopietni es sāku makšķerēt aptuveni 13 gadu vecumā. Mammai bija draugs Dainis, kurš strādāja Zemessardzē. Un tad viņš mani sāka ņemt līdzi uz Gauju. Tad nu tur man bija pirmās sapītās sistēmas, pirmās norautās kārtīgās zivis. Bet sanāca tikt arī pie pirmajām brangajām vimbām. Tad sākām braukt arī laivu nobraucienos no Jāņmuižas līdz Cēsīm. Toreiz atceros, ka man bija iedots bambusa spinings ar inerces spoli. Tad arī noķēru savu pirmo līdaku, kas bija 2,4 kg smaga. Kas tajā brīdī 13 gadus vecam puikam likās vājprāta kosmoss. Kā šodien to visu atceros – iemetu vizuli ārprātīgā straumē, un sekoja baigais belziens pa kātu, tāds, ka knapi noturēju spiningu. Pirksti arī pēc tam bija jēli no inerces spoles, bet ārā dabūju.
Aukla gan jau arī nebija nekāda plānā, ne?
Ui, nu aukla, kā jau tajos laikos pierasts, – dusmīga, droši vismaz 0,50 mm.
Tagad vairāk pa Rīgu copē vai dauzies riņķī?
Tā kā pats esmu no Cēsīm, tad mīļākās vietas man ir Cēsu pusē. Man ir divi labi draugi – Sandris un Aigars, ar viņiem tad kopā arī pamatā laižam kopā uz copi. Ar Aigaru mēs tagad arī pa ledu un Pierīgu esam padzīvojušies. Šis man ir trešais gads, kad arī ar ziemas copi esmu aizrāvies. Sapirkts ir vājprātā daudz loriņu, kuriem vēl mēģinu saprast pielietojumu (smejas).
Ziemā ir kaut kas labs trāpījies?
Pagaidām nekas iespaidīgs. Asarīši jau ķeras, bet tūliņ ir plāns uz vienu Cēsu ezeru aizlaist un tad tur ielikt arī kādu ūdu līdakai.
Tomēr pamatā copēju tikai pa Cēsu pusi. Sirdij tuvākais ezers man noteikti ir Ungura ezers. Patīk arī Alauksts, un pagājušā gadā jaunatklājums bija Sāruma ezers.
Es klausos, ka tu tā kā pa visām copes tehnikām ņemies, vai arī ir kāda, ar kuru vairāk?
Principā laikam sirdij tuvākā ir fīdermakšķerēšana un tieši pēdējos gados. Sākās viss ar spiningošanu un kādu grunteni, ko izmantoju joprojām. Tāpat arī aizbraucam rudenī uz butēm, tagad ziema… nevar jau tā vienkārši mierā nosēdēt. Ko es neesmu ķēris – tie ir sami un zandarti, bet nu arī tie noteikti kaut kad būs dienas kārtībā.
Uz karpu dīķiem nebraukā?
Uz karpām arī esmu bijis. Pagājušajā gadā gan daudz nesanāca, bet pirms tam gan. Braucām Pierīgā uz Kalna Spuļļu dīķiem. Bija man labs skolotājs karpu lietās – Ingus Brūders. Daudz iemācīja un arī ieteica par to, kādu inventāru iegādāties. Man patīk arī karpu cope, tur ir sava burvība, un zivs ir ļoti spēcīga. Lielākā, ko man izdevies izvilkt, ir pieciniece. Bet tajā pašā dīķī mana mazā māsa man ielika kloķi un ar manu kātu noķēra 6,2 kg smagu karpu. Un tā viņai bija tikai otrā karpa dzīvē.
Māsa arī copē?
Jā, viņa tiek pie visa mana inventāra, kuru vairāk neizmantoju. Un mācās apgūt visu šo lietu. Protams, pirms viņai ļāva kāds iemest ezerā fīdera sistēmu, viņai bija kārtīgi jāpatrenējas pļavā un vismaz reizes 30 jātrāpa aptuveni vienā vietā. Bet iemācījās, un viss kārtībā. Lielā debija fīderī viņai beidzās ar kilogramīgu breksi, kas vienlaikus bija arī kāta salaušanas pasākums. Barotava ieķērās starp akmeņiem, bērns, nezinādams, ko darīt, spēcīgi cirta, kāts uz pusēm, bet breksi izvilka.
Māsa vēl jauna?
Māsai ir 16, bet mācās, dabā būt patīk, kā visiem mūsu ģimenē. Tāpēc arī vasarā cenšos viņu maksimāli izraut no mājas, lai viņai būtu saturīgāka izklaide nekā sēdēšana mājās pie datora.
Gan jau ar savām mūzikas štellēm sanāk riktīgi pa ārzemēm izbraukāties. Copēt arī tādos braucienos sanāk?
Diezgan pulka ir apbraukāts. Skaitījis neesmu, bet kādās 15 valstīs ir sanācis uzspēlēt.
Kad brauc, tad makšķeres arī ņem līdzi?
Zini, nesanāk. Jo parasti spēlēšana ārzemēs ir lidosta–klubs–viesnīca–lidosta. Un brīva laika nav daudz. Bijām ar tēti Vladikaukāzā, spēlēju tur vienā klubā, un tajā reizē ar mums kompānijā bija arī bokseris Murats Gasijevs. Tad mēs tur braukājām pa kalniem un redzējām dažādas smukas upes, bet starp pazīstamiem nebija neviena makšķernieka, tāpēc es pārāk virsū neplijos. 2020. gada janvārī sanāca būt Ēģiptē, tur ķērām zivis no jahtas tūrisma brauciena ietvaros – pavisam vienkārši – svins + āķis + aukla. Man gan draugs dzīvo Zviedrijā un regulāri aicina ciemos, bet kaut kā līdz šim nav sanācis.
Tad ārzemēs vispār nav sanācis copēt?
Ja Igaunija skaitās, biju ciemos pie kāda drauga, tur mēs aizbraucām uz vienu ezeru ar fīderi pasēdēt. Kaut kādus brekšus arī noķērām. Bet, manuprāt, Latvijā ir pietiekami daudz ūdeņu, kuros copēt, lai nav jādzenas nekur tālu. Kaut tā pati Alūksne – daudz asaru, līdakas. Ja man gribētos kādu nosacītu makšķernieku paradīzi, tad es drīzāk brauktu uz turieni. Un arī tie Igaunijas kolhozi nepatīk. Nedod Dievs, vēl sanāks klope par āliņģiem, kas man vispār liekas absurdi.
Ir kāds piedzīvojums, ko atcerēties?
Jā, mums ir viena tāda slepena lielo brekšu vietiņa. Mēs zinām, kur viņi tuvāk krastam nāk baroties. Tur mums vairākas kuriozas situācijas bijušas. Viena no tām: naktī guļam teltī un dzirdam, ka kārtīgi nozvana makšķeres zvaniņš. Bet tad apklust. Nu štrunts ar viņu, guļam tālāk. No rīta pamostamies, izlienam no telts, bet vienas makšķeres nav. Sākam pētīt ūdeni un pamanām, ka metrus 100 no krasta makšķere peld pa virsu. Lecam laivā, braucam pakaļ. Protams, viss bija aprauts, bet vismaz makšķeri dabūjām atpakaļ.
Oho, tad kaut kāda ar gaisu pilnā, ka nenoslīka.
Acīmredzot laba makšķere, kurai ūdens iekšā netika. Un labi, ka tā. Gan makšķere, gan spole nebija no lētajām.
Un no citiem piedzīvojumiem, uz fīderi sēžot, regulāri trāpās līdakas. Tajā konkrētajā vietā vien esam trīs līdakas izvilkuši un kādas četras ne.
Tajā vietā dziļums liels, ka tā brekši nāk?
Tur jau tā lieta, ka ne. Tur ir labi ja metra dziļums. Bet tā ir izteikta brekšu nakts copes vieta. Zinām, ka viņi tur vienkārši nāk.
Līņi tur netrāpās.
Divus tur esam izvilkuši, un tādi smuki ap 1,3 kg svarā.
Zušu tur nav?
Tie gan nav redzēti. Un karpas arī ne.
Inventārā daudz ieguldi?
Varētu teikt, ka diezgan. Pa pašiem augstajiem plauktiem neraujos, bet virs vidējā cenšos turēties, lai ir arī prieks ar inventāru strādāt. Laikam kādi septiņi kāti ir nopirkti, ko izmantoju, – ir gan spinings, gan fīderi, gan karpai kaut kas, lai ir pa bišķim visam un varu braukt tur, kur gribas un ir ar ko makšķerēt. Un man ir arī sadarbība ar vienu makšķerēšanas inventāra veikalu tīklu, tā ka ir iespēja kaut ko patestēt un iegūt to, kas patīk.
Uz dzīvo necopē?
Ik pa brīdim, kad copējam ar fīderi, mēdzam iemest vienu makšķeri arī uz dzīvo, bet lielākoties rezultāti nav bijuši, laikam viena divniece ir trāpījusies. Bet tas ir tikai tā – bonusā. Ja atļauto rīku skaitu nepārsniedzam, tad iemetam. Tā nopietni uz dzīvo neesmu gan gājis.
Zivis paturi vai pārsvarā laid vaļā?
Kā kuru reizi. Es esmu sev uzstādījis, ka, ja būs breksis virs 2 kg, tad es viņu laidīšu vaļā, karpas arī lielākas par 2–3 kg neņemšu. Jo ko tu darīsi ar tādu 5 kg karpu, ja dzīvo kopā ar mīļoto. Arī līdaku virs 3 kg nepaturēšu, lai labāk nārsto un rada pēcnācējus.
Bet tā jau zivis ēdat?
Jā, ēdam, zivis garšo. Vakar kā reiz mīļotā uztaisīja breksi. Rudenī bijām saķēruši brekšus un vimbas, lai ziemā var ar kādu zivtiņu pamieloties.
Pavasarī šauj uz vimbām?
Jā, pagājušajā pavasarī, kad sākās kovids, tad darīt nebija ko, paņēmām tēta kemperi un laidām dabā. Kāda starpība, vai sēdi mājās vai kaut kur pie dabas. Tad divas nedēļas vienkārši nodzīvojāmies kemperī. Naktī gan bija ap nulli, bet tāpat forši. Pacopējām, kaut ko saķērām, bet galvenais jau bija vienkārši būt pie ūdens.
Bieži mēģini izrauties pie ūdeņiem?
Pēdējais gads noteikti bija rekords šajā ziņā. Ar labāko draugu un mīļoto ļoti, ļoti daudz braukājām pa ezeriem, vienīgi jūrā sanāca mazāk laika. Tomēr reizi nedēļā noteikti mēģinu izrauties. Un, tā kā pagājušajā gadā māksliniekiem vispār nebija ko darīt, tad arī, pa Cēsīm dzīvojoties, sākām nodarboties ar vistu un zivju kūpināšanu. Starp citu, aprīlī atsāksim to darīt. Un Cēsīs tuvākais ezers man ir 10 minūšu attālumā, tā ka tur sanāca izskriet ļoti bieži. Vispār man patīk aizbraukt ar mašīnu uz vismaz vienu nakti, lai bez stresa vari samest makšķeres, ir laiks paeksperimentēt ar barībām, ēsmām.
Kā vispār tagad mūzikas jomā kaut kas sāk kustēt?
Ir daudzas iestrādes, daudzi zvana un prasa par vasaru, jo ir cerības, ka viss sakustēsies. Tāpat arī šobrīd cenšos palīdzēt paziņām ar reklāmām, izmantojot savas aktiera prasmes un savus sociālos tīklus. Briest vairāki online pasākumi, kas šobrīd ir visur aktuāli. Bet nu klubā es pēdējo reizi laikam uzstājos oktobrī, kas liekas šausmīgi sen. Cenšos uz vietas nesēdēt, tāpēc tagad sāku mācīties spēlēt bungas. Un gribas mācēt maksimāli vairāk, lai neesi cilvēks parastais. Un forši, ka pēc tam bērniem varēs palīdzēt, ja kādam gribēsies būt mūzikas, autosporta, radio darba sfērā, tad es varēšu palīdzēt ar to, ko esmu iemācījies.
Kā atjaunināt Lowrance programmatūru, saglabāt punktus un veikt sistēmas restartu
