Lašu un taimiņu spiningošana nav tikai Gaujas, Salacas vai Ventas padarīšana. Lielās upes ir skaistas un resursu bagātas. Toties tā sauktais šarms tām nav tik spēcīgs kā mazajām upēm, kur viss mazs un kompakts.
Skaistās krāces pieejamas no visām vietām, it visur ar mānekli var tikt klāt. Lielajās upēs bieži vien nav iespējams tikt pie vajadzīgā metiena attāluma, kur to traucē krasts vai kādi citi šķēršļi. Šo daudzo faktoru dēļ pa reizei izbraucu uz mazajām upēm. Ir gadījies, ka vajag arī kārtīgi pavingrot, jo mazajās ir daudz vairāk dažādu pārvaramu šķēršļu nekā lielajās māsās. Bebru alas, krūmi, koki, arī tie, kas iegāzušies upītē un apdraud jūsu mānekļu kastes. Ar apdraud domāju to, ka, atgriežoties mājās, tās var būt daudz tukšākas nekā no rīta, kad devāties uz upi. Tā pati foreļošana – tikai pašas foreles sauc par taimiņiem un tie ir nedaudz lielāki. Pa kādai retākai reizei trāpās arī kāds lasis. To skaits ir neliels uz taimiņu fona un lomos trāpās daudz retāk. Upes ir mazas, un to resurss nav tik liels. Tas atkarīgs arī no ūdens daudzuma, kāds ir tajā brīdī, kad tajā uz nārstu nāk iekšā taimiņi un laši. Pēdējais ir vēl jutīgāks. Ja upē ir zems ūdens līmenis cauru rudeni, tas var arī neienākt uz nārstu. Ne tikai ūdens līmenis iespaido zivju daudzumu, bet arī pašas upes īpašības. Ir mazas upes, kur lašveidīgās zivis uzturas līdz pat pavasarim. Tajās zivis jūtas komfortabli un tik ātri nemigrē atpakaļ uz jūru. Bet ir tādas, kurās ienāk samērā daudz nārstojošo zivju, bet pēc nārsta uzreiz pamet upi. Iespējams, ka upe ir par seklu un zivīm nepietiek vietas, kur tām slēpties un uzturēties līdz pavasarim. Salīdzinājumam varētu minēt Svētupi un Līgatnes upīti. Līgatnes upītē uz nārstu ienāk pietiekami daudz, pat ļoti daudz nārstojošo taimiņu, toties pēc nārsta lielākā daļa no tiem migrē atpakaļ uz Gauju. Tikai reti eksemplāri upītē uzturas ilgāku laiku. Toties Svētupē taimiņš uzturas visu sezonu, un bieži vien tas ir sastopams vēl maija otrajā pusē.
Abas upes lieluma ziņā atšķiras, kaut arī abas pieskaitāmas mazajām upēm. Svētupe ir Salacas upes baseina daļa, Līgatnes upīte – Gaujas baseina. Šādu upju ir daudz, kurās migrē nārstojošās zivis, un katra no tām ir ar savu dvēseli un atšķiras viena no otras.
Ko likt galā
Šis jautājums vienmēr bijis aktuāls. Citreiz vieglāk ir ieteikt, ar ko nevajadzētu ķert. Ļoti reti vai gandrīz nemaz nelietoju šūpiņus, kad dodos pārgājienā gar mazajām upēm. Īsti neredzu jēgu šim māneklim. Mazo upju platums reti pārsniedz 10 metrus un tāls metiens nav nepieciešams. Tāpēc šim māneklim pielietojumu neredzu. Vairāk izmantoju voblerus un vecos labos aizmirstos rotiņus. Rotiņš noteikti ir no mānekļiem, kas reizēm parāda brīnumus. Skaidrs, ka izmēram nevajadzētu būt mazākam par trešo numuru pēc Mepps klasifikācijas. Ieteiktu izmantot platās lapiņas Aglia formas, jo tie rada lielāku vibrāciju un pēc pieredzes labāk strādā. Nav ne vainas arī garā tipa long lapiņām, bet man labākas šķiet platās formas.
Par vobleriem ir cits stāsts. Ir svarīgi saprast, kurā brīdī un kādos laika apstākļos dodaties uz upi – ziemā vai pavasarī, kad ledus jau izgājis. Ja mazās upes ieskauj ledus malas, ir vieglāk un efektīvāk izmantot mānekļus, kuri ātri ieņem darba dziļumu. Tas nepieciešams gadījumos, kad upei no abām pusēm ir ledus un samazinās trajektorija, pār kuru vadāt mānekli. Dažreiz ir vaļā 3–4 metrus gari upes posmi. Un šādās situācijās nepieciešams, lai māneklis pēc iespējas ātrāk ieņem savu darba pozīciju. Izmantojot mānekli ar seklu iegrimi, vobleris nebūs paspējis ieņemt vajadzīgo dziļumu, kad tas būs jāvelk ārā. Šādos brīžos labi noder Tackle House Bistream Jointed FDJ85, Zipbaits Khamsin 70DR, Tiemco Sumari 90Deep. Tiem, kam žēl japānīšus mētāt, ir variants, kas ir daudz pieejamāks. Ražotāja Vivingra koka voblerīši ir sevi pierādījuši un iemantojuši lielu popularitāti makšķernieku vidū. Pieejami dažādos izmēros, iegrimēs un daudz dažādās krāsās.
Cits stāsts, ka upe ir brīva un metienu var izmest lielā attālumā lejpus pa straumi. Talkā nāk visu veidu mailes tipa mānekļi. Bieži palu ūdeņu dēļ straume ir stipra. Šādos apstākļos ieteiktu kastītē paņemt līdzi kādu grimstošu vobleri. Tas labāk turēsies straumē, un to neizpūtīs no tās ārā kā tāda paša modeļa peldošo versiju. Mānekļa izmēri būtiski neatšķiras no tiem, kurus izmantojam tajā pašā Gaujā vai Salacā. Jā, upe mazāka, bet zivis tās pašas. Ķerot ar mazākiem mānekļiem, būs daudz grūtāk novadīt vietās, kur uzturas taimiņš. Upē ir daudz lielāks ūdens līmenis, salīdzinot to ar vasaru.
Esmu daudz dzirdējis no makšķerniekiem par auklas diametru, ko izmantot mazajās upēs. Daudzi izvēlas tievāka diametra auklas nekā tās, kuras paredzētas lielajām upēm. Es apgalvotu pretēji. Mazajās upēs ir daudz vairāk ķērāju, un bieži vien, velkot zivi, to vajag paforsēt un stiprāk pieturēt, lai tā neielīstu kādā no čakārņiem. Metiena attālumam mazajās upēs nozīmes nav, tas vienkārši ir smieklīgs. Tāpēc es izvēlos izmantot resnāka diametra. Resnāka aukla noteikti izglābs kādu mānekli, kurš nonācis nepatīkamā situācijā ar plānāku auklu. Brīdī, kad pieķersies kas lielāks un būs jāpietur, lai zivs kaut kur neielīstu. Tad jūs novērtēsiet to, ka uz spoles uztīta resnāka diametra aukla.
Spininga izvēle ir katra makškernieka individuāls jautājums. Vienam patīk garāki, vienam īsāki, kam cietāks, kam mīkstāks. Ar īsāku spiningu būs daudz vieglāk pārvietoties gar upi. Jāatceras, ka krasti ir aizauguši. Ir vietas, kur ļoti grūti piekļūt krastam, un ar īsāku spiningu tas būs izdarāms daudz vieglāk. Bet, skatoties no otras puses, brīžos, kad upes malas klāj ledus, garāks spinings būs daudz parocīgāks, lai noturētu mānekli uz vietas un izvilktu to ārā no ūdens. Tāpēc manā rīcībā ir vairāki spiningi. Tad, kad ledus klāj upes krastus, izmantoju garāku spiningu līdz pat 3,2 m, toties pavasarī ļoti komfortabli var spiningot ar spiningu, kura garums nepārsniedz 2,6 m.
Ieteiktu pārāk biezi neģērbties. Staigājot gar mazajām upēm, fiziskā slodze ir daudz lielāka, pat bieži vien ar akrobātiskiem trikiem. Ģērbjamies silti un ērti. Brienambikses ir bonuss. Tās jūs pasargās no slapjām kājām un var paglābt no slapjas peldes, pēc kuras būsiet sauss un varēsiet turpināt makšķerēt. Tāpat arī vietas, kur ar zābakiem klāt netiekat, nebūs vairs nekāds šķērslis.
Dodies dabā! Ne asakas!