Mācība man pašam – nebūt tik skeptiskam pret jaunām lietām un modes tendencēm makšķerēšanas pasaulē. Kad pirmo reizi dzirdēju par nanodžigu jeb mormišingu un to, kā tas viss strādā, padomāju… nebūs! Ķert mazas zivis, nu kam tas interesē. Bet, kad iespiež rokā un palūdz patestēt kātiņu un spolīti, tajās reizēs rezultāts un iespaidi mēdz pārsteigt pat visskeptiskāk noskaņotos.
Parunāsim par pašu procesu un pieskarsimies tehniskiem jautājumiem. Sāksim ar jautrāko. Ņemu sievu, sievasmāti, meitu, un dodamies uz interesantu vietu – dambīti, kurš iestiepjas Liepājas ezerā. Mani pēdējā laikā pārņem amerikāniskais copes stils, kurā pavisam droši iekļaujas ģimene. Iesaku! Salieku mazo, smalko komplektiņu, un prāts pretojas, lai gan sajūtas rokā ir pārsteidzošas, jo tās varētu raksturot šādi – gandrīz neko nejūtu, vieglums pārsteidz. Uzsienu ziemas volframa mormišku, galā lieku mākslīgo motili, un seko pirmie metieni. Metiena tehnikai ir jāpiešaujas. Uz raksta tapšanas brīdi jau esmu pamēģinājis vairākus nano kātus, un tiem kā jau visiem spiningiem ir dažādas akcijas. Ja viss komplekts ir labi sakomplektēts ar attiecīgā izmēra spoli un auklu, tad pēc dažiem metieniem jau esi tēmā. Ieteikums – nemest asi, bet līgani un ar lielāku vēzienu, māneklis aizlidos tālāk.
Vienā no izspēlēm jūtu smagumu, un kāts saliecas. Cīņa pamatīga, un rodas cerība uz laba izmēra asari, bet rezultāts vēl labāks – mana pirmā mežene. Nav liela, bet bremzīte dzied, un kāts strādā. Šeit es paskatos uz rokas esošo smalko uzparikti un sāku smaidīt. Piemeklēju nedaudz smagāku galvu un sāku darboties pārliecinošāk. Asari, pliči, sīkie breksēni, vīķes, raudas. Ķeras visas zivis. Un neatkarīgi no izmēra katra no tām sniedz emocijas. Āķis lūpā? 100%!
Nākamajā vakarā nolemju nostiprināt savas sajūtas. Uzlecu uz moča, ziemas makšķerīšu čehols uz pleca, bez liekām smagām somām un kastēm. Kompakti. Trīs stundu laikā (!) tieku pie aptuveni simts zivīm – dažādu sugu, dažādu izmēru. Ekskluzīvs loms arī neizpaliek – pirmo reizi mūžā redzu un noķeru kazi. Sanāk satikt vietējo takzini. Papļāpājam un paķeram asarīti. Novērojums – mormišings būtiski zaudē asaru klasikai, ja kritērijs ir laba izmēra asari, bet skaita ziņā – vienos vārtos uzvar nano.
Kad laika nav, bet gribas daudz zivju! Nano džigs un nano asaris! Video bloga #26 epizode
Nākamajā rītā atkal esmu klāt, šoreiz gan paķeru līdzi arī dropšota kātiņu, bet jāsaka gan, ka tā arī to nepielietoju, jo rokā atkal ieslīd mans jaunais komplekts. Šajā rītā ir netipiski daudz copmaņu pie ūdens. Kurš mērķē uz līdaku, kurš meklē asari. Cik ar aci sanāk vērot, tad lomi nekādi, lai gan es sūdzēties nevaru – man ķeras raiti un trāpās arī pannas izmēra ašuki. Rezumējot varu teikt, ka es pilnībā mainīju domas par šo smalko brīnumu. Un es kā vairākums mūsdienu cilvēku ikdienā saskaros ar laika trūkumu, bet, ja pilnībā piesātinātai pilsētvides copei pietiek ar divām vai trim stundām, turklāt noķerto zivju daudzums un daudzveidība ir milzīga, tad droši varu apgalvot, ka šādas copes sesijas beigās es esmu saņēmis nepieciešamo uzlādi un emocijas.
Un turpinājumā ekipējuma nianses. Šeit uzreiz pasteigšos ar vēl vienu šī copes veida lielākajiem bonusiem – viss ir tik kompakts, ka nav vajadzīga pat somiņa. Kāta spole rokā, un pārējo var sabāzt kabatās. Pēc mantu kaudzes, kuru nācās krāmēt ārā no mašīnas fīdera sesijai, šeit ir sajūta, ka copē kails.
Spininga kāts. Esmu padarbojies ar Lucky John sortimenta kātu Nano Energy 1,5 un Basara Faktor, kurš nākamgad būs sortimentā. Kā jau minēju, katram pēc apstākļiem un prasībām gribas ātrākas vai lēnākas akcijas kātu. Kopumā gan var teikt, ka nano kātiem aptuvenie parametri ir 1,80 m garums, tests līdz 2,5 g (var būt arī 1,5 g), un tie ir vidējas, lēnas akcijas. Sākumā sajūtas tiešām ir interesantas, un pēc bigbait kāta turēšanas rokā šāds kāts šķiet visai smieklīgs. Ja metieni neizdodas, tad noteikti der pievērst uzmanību tehnikai. Lēnām un plūdeni, nevis asi un jaudīgi.
Spole. Ir patīkami atgriezties pie mazā izmēra spolēm. Manās rokās nonāca testa spole Lucky John Vanrex Micro Game, kura nākamgad parādīsies pārdošanā. Kopumā šī spole kopā ar smalkajiem kātiem rada supervieglu komplektu. Un tas viss, pateicoties spoles izmēram – 800. Salīdzinājumam es esmu padarbojies arī ar 2500. izmēra spoli. Jāsaka, ka metiena attālums ir līdzīgs, bet svara starpība ir jūtama. Vai derēs mikrodžiga populārākais izmērs 2000? Ja gribas izmēģināt nano tehniku, tad šis izmērs derēs un būs labs. Mums pierastā 1000. izmēra spole būs labākā izvēle.
Auklas. No foreļu sporta sacensībām esmu pieradis un jūtu, ka monofilā aukla signalizē par zivs klātbūtni, un piecirtiena brīdi izmantoju precīzi. Monofilās auklas priekšrocība arī nano tehnikā ir lielāku zivju rāvienu amortizēšana, un nav nepieciešamības lietot fluorokarbona pavadas. Izmērs 0,10–0,14 mm. Veikalos iesaku pievērst uzmanību ziemas auklām – 30 m garums būs pietiekams, laba cena. Noteikti šajā tehnikā ir vieta arī pītajai auklai, daudziem makšķerniekiem pītās auklas jutība ir kritiski svarīgs faktors. Iesaku paskatīties Lucky John Vanrex Micro Game #0,15 izmēru. Nepieciešams sabalansēt tehniskos uzdevumus – ļauj kātam un atregulētai spolei dzēst arī trofejas izmēra zivju rāvienus. Ar 0,10 mm auklu 800 g breksim nebija nekādu iespēju uzvarēt.
Āķi. Šeit gan var izpausties. Ir vairākas iespējas mormiškas uztaisīt pašam. Man no foreļu laikiem ir palikušas volframa bumbiņas, kuras var uzlīmēt uz mazajiem āķiem. Vēl viena opcija ir ņemt palīgā plakanknaibles, pludiņu svina komplektu, likt to uz āķa un sakniebt. Āķis gatavs! Šādā veidā var salikt dažādu svaru āķus, kurus var mainīt pēc vajadzības. Es atradu pielietojumu savām vecajām svina ziemas mormiškām. Biežāk lietotie svari ir 0,5–1,5 g. Bezvējš, nav straumes, nav nepieciešams tāls metiens, tad izvēlamies vieglāku galvu, savukārt nepatīkami apstākļi un vajadzība tālāk iemest prasa smagāku galvu. Ar āķu izmēru noteikti nevajag pārspīlēt, jo mērķa zivis nebūs trofejas izmērs.
Mānekļi. Nekļūdīga izvēle – Lucky John mākslīgais motilis. Šo tārpiņa imitāciju ēd gan plēsējs, gan baltā zivs. Optimālais mānekļa izmērs būs ap vienu collu. Testa vajadzībām pilnībā var iztikt ar savām esošajām asaru gumijām, kuras var saīsināt. Krāsa, forma un citi parametri ir ticības jautājums. Pēc maniem novērojumiem varu teikt, ka māneklim šajā tehnikā ir mazāka nozīme nekā klasiskajā asaru vai līdaku copē. Mazs māneklis ir pielīdzināms saulespuķu sēklai vai riekstiņam, kuru vienmēr var apēst, arī pēc pamatīgas pusdienu karbonādes. Ar zivīm ir līdzīgi – kārumiņu iemest mutē gribas vienmēr.
Izspēles tehnika. Iemet, pagremdē un sāc tirināt. Viss! Ar kātu veicu dropšota līdzīgu kustināšanu. Tāds klasisks džigs gan nesanāks, jo vieglās galviņas grimst ilgāk, nekā gribas. Kopumā ar mānekli var darboties arī pusūdenī, zivs paskries pretī. Lielos dziļumos darboties nebūs produktīvi, bet zāļu maliņas, sēklīši, dīķīši un mazās upes ir īstās vietas.