Facebooj grupā Makšķerniekiem / Рыбакам publicēta bilde ar dīvaina izskata zivi, kas izskatās diezgan eksotiski. Ieraksta autors jautā, kas tas ir.
Kā izrādās, tas ir jūras bullītis. Makšķerniekiem jūras krastā reti trāpās, ķerot butes, jo tas ir sastopams dziļākos ūdeņos. Ķerot mencas no laivas, trāpās diezgan bieži.
Kā izrādās, bildē ir redzams jūras bullītis, ko parasti jauc ar jūras grunduļiem, bet tā iegājies, ka tautā tos sauc arī par bullīšiem. Tie ir mazliet biežāk sastopami. Tādēļ neliels to apraksts.
Raivo Skrastiņš:
“Bullīši ir pārsteidzošas zivis, kuras pēdējā laikā arvien biežāk neliek mieru makšķernieku prātiem. Patiešām, šī ir diezgan interesanta un garšīga zivs, kuru novērtē katrs tūrists, katrs makšķernieks. Tajā pašā laikā daži makšķernieki uzskata, ka ir daudz citu zivju veidu, kas ir populārāki, un tam tie izrāda ievērojami lielāku pretestību. Lai vai kā, bet šoreiz par bullīšiem, kurus arī dēvē par apaļajiem jūras grunduļiem. Manuprāt, par jūras grunduļiem šīs zivtiņas sauc tādēļ, ka tās ietilpst pie jūras grunduļu dzimtas. Jūras grunduļu dzimtā ir apvienotas aptuveni 1200 zivju sugas. Tautā šīs ievestās zivtiņas sauc vienkārši par bullīšiem, es arī turpināšu tās dēvēt par bullīšiem.
Bullīši ir starspuru zivis, kas, iespējams, pie mums ieceļojušas no Ukrainas un Krievijas. Pirmo reizi viņas tika sen atpakaļ atrastas Azovas jūrā. Tiek uzskatīts, ka tieši no turienes ir radusies šo zivtiņu vēsture. Lai arī eksotiskās sugas tiešām ir daudzas un krāsainas, bet makšķernieku vidū tās neizraisa nekādu interesi, jo, kā jau minēju, tad manā akvārijā tolaik dzīvoja apmēram 1–1,5 cm gari īpatņi, reti kurš izauga lielāks.
Izskats un īpašības
Pēc ārējām pazīmēm bullīši nekādā ziņā nepieder pie pievilcīgajām zivīm. Bet tajā pašā laikā tai ir vairākas svarīgas atšķirīgas iezīmes, kas palīdz to nesajaukt ar citām zivīm:
no apakšas spuras saaugušas kopā tā, ka izveidojas tāds kā piesūceknis. Ar to palīdzību bullīši viegli piesūcas jeb pareizāk būtu teikt – piestiprinās – pie akmeņiem un citām virsmām;
tiem ir liela mute ar lielām un gaļīgām lūpām;
bullīši ir visdažādākajās krāsās un dažkārt pat rada patiesu izbrīnu par krāsu daudzveidību, taču pēc iepriekšējiem parametriem to tomēr var noteikt.
Pats bullītis ir nedaudz dzeltenīgs ar tumšiem nenoteiktas formas plankumiem. Tajā pašā laikā tagad ir tik daudz sugu, ka nav iespējams vispārēji izcelt kādu krāsu. Atkarībā no attiecīgās zivs veida atšķiras arī tās parametri. Garumā tas var būt no dažiem centimetriem līdz pat pusmetram. Svars arī svārstās no 30 gramiem līdz 1,5 kg. Pie mums parasti piesakās apmēram 15–20 cm gari īpatņi, vismaz es neesmu Latvijā lielākus redzējis.
Kur mīt bullīši?
Patiesībā tiem patīk siltie ūdeņi. Īpaši aukstos klimatiskajos apstākļos šīs zivis dzīvot un izdzīvot nevar. Melnā un Azovas jūra ir galvenās vietas, kur šīs zivis ir sastopamas patiesi ievērojamos daudzumos, tās iecienījušas arī Kaspijas jūru un Vidusjūru. Diemžēl jeb par laimi, ievērojami mazākā skaitā bullīši sastopami Baltijas jūrā.
Pēdējā laikā atrodamas dažādas ziņas par bullīšiem, bet nu skaidrs ir viens: tie pie mums ir lieliski aklimatizējušies un noķert Daugavā nesagādā lielas problēmas. Bullīši pieder pie grunts zivju kategorijas. Tie ir mazkustīgi, kas priekšroku dod palikt pēc iespējas tuvāk krastam un tikai pie grunts. Pie labiem un teicamiem lomiem esam tikuši Daugavā pie Bolderājas.
Bullīši pēc dabas ir nesteidzīgas zivis, kuras uzskata, ka praktiski viss, kas tām dzīvē ir nepieciešams, ir sameklējams krasta tuvumā, iespējams, tāpēc tām nav raksturīgas sezonālās migrācijas, kā arī aktīvas kustības. Iestājoties stipram salam un ūdenim atdziestot, zivis attālinās no krasta un sameklē sev ziemas mājvietu dziļumā.
Interesants fakts:
Bullīšiem tīk gruntī veidot alas. Parasti bullīši dod priekšroku izrakt bedrīti, kurā ielien 1–2 zivtiņas. Bet ir brīži, kad šādā bedrītē ielien vairāki īpatņi.
Sajūtot ko nelāgu, bullīši ielien turpat starp akmeņiem vai ielien paša izraktajā bedrītē jeb alā, bet, kad apkārtne nomierinās, zivtiņas atkal izlien no savas slēptuves.”