Sarežģīts laiks visiem. Tas viss daļā cilvēku izraisa daudz negatīvas emocijas, un, ja nenolaiž tvaiku, tad tajā visā var diezgan pamatīgi apmaldīties… Man pašam palīdz cope – jo vairāk, jo labāk, jo ilgāk, jo labāk. Ja esmu bijis copē kaut tagad oficiāli atļauto laiku no 5 līdz 20, tad rudenīgais gaiss, ūdens un pats copes process galvā visu sakārto ļoti labi un tuvākās divas trīs dienas visu apkārt notiekošo varu uztvert ar smaidu un pilnīgu mieru, bet tad atkal sāk kņudēt kaut kur iekšā un saprotu, ka atkal laiks doties uz copi.
Par plēsēju copi raksta daudzi, par sporta copi arī, bet ikdienas pliču, raudu un breksēnu cope brīžiem paliek novārtā, un nevajag teikt, ka īstie veči tādas zivis neķer. Katrs ķer tās zivis, kuru cope viņam nes vislielāko prieku, – vienam tās ir tikai plēsīgās zivis, citam tikai baltās zivis, bet man un daudziem tūkstošiem citu copmaņu lielos vilcienos ir vienalga, ko ķert, galvenais – būt copē. Neslēpšu, ka tieši baltās zivis un pludiņš ir manai sirdij vistīkamākā cope. Šajā rakstā īsi pārskriešu pāri tam, ko un kur tad mēs varam ķert novembrī, laikā, kad nereti Alūksnes pusē jau parādās pirmais ledus. Laikā, kad vienā Latvijas malā ir +10, otrā pat -10 grādi. Laikā, kad tev mašīnā ir gan verga un ziemas štrumu kaste, gan fīderi, bolonēze un barības spaiņi. Un tikai vakarā pirms copes, skatoties uz laika prognozi, saproti, kurā virzienā uz kādu copi dosies… Foršs laiks, esmu no tiem retajiem, kuriem novembris un bezledus decembris ir viens no mīļākajiem copes laikiem. Kā jau vienmēr, esmu dīvainais…
Ko ķeram?
Tātad novembra baltās zivis ir rauda (nereti arī 500–700+ gramus smagas), vimba, baltais sapals (līdz gramiem 250–300 atsevišķās vietās), plicis, pusauga breksēni (līdz gramiem 500–600). Retās vietās arī normāli brekši, sapali, jūras apendicītos un dažu upju līčos arī pa kādai karūsai, turklāt tieši šajā laikā tādas zivis kā raudas un karūsas, kuras vasarā, izmantojot ēšanai, bieži vien garšo pēc ūdenszālēm, jo pamatā ar tām arī barojas, tagad ir jau attīrījušās un ļoti labi izmantojamas arī ēšanai. Turklāt rudenī, pirms ziemas, visas zivis ir īpaši taukainas (veselīgi taukainas) un gardas. Šajā laikā, arī vadoties no laika apstākļiem, labākā cope var sanākt upēs, upju uzpludinājumos – tur, kur ir kaut kāda ūdens kustība. Nelielos, slēgtos ezeros un dīķos bieži vien daļēji iemigušas un neaktīvas var būt ne tikai mierīgās zivis, bet arī plēsēji, tādēļ, ja vien ir tāda iespēja, tad labāk copei izvēlēties tieši upes. Upēs šajā laikā praktiski visas zivis ir savākušās noteiktās vietās, tā saucamajās ziemošanas bedrēs, bet ne vienmēr tās ir izteiktas bedres. Tikpat labi tie var būt mierīgi, lēni, vidēji dziļi upes līkumi, salu tuvumā esoši vai zem tiltu balstu padziļinājumi, bet šādas vietas parasti jau ir zināmas copmaņiem gadu desmitiem, ja ne simtiem, tāpēc vislabāk pirms copes aprunāties ar vietējiem copmaņiem copes forumos. Jā, vairākums neko neteiks un šifrēsies, bet gan jau kāds iedos arī kādu konkrētāku norādi, lielākoties copmaņi jau tomēr ir normāli veči. Fīderis vai pludiņš – tas atkarīgs gan no jūsu paradumiem un mācēšanām\gribēšanām, gan no ūdens līmeņa un straumes. Ir tāda zināma likumsakarība, ka, ja ārā ir auksts, tad zivis arī kļūst mazāk aktīvas. Tad pat sapalam īsti nepatīk straume, bet, tikko nakts ir bez sala un dienā gaisa temperatūra turas stabili plusos, tā arī zivis kļūst jūtami aktīvākas. Tad ir gan rauda, gan baltais sapals, un sapals iziet straumē vai turas uz atstraumes robežas.
Ēdienkarti veidojot
Ēsmu izvēle šim laikam ir mazāka nekā vasarā, bet braukt uz copi tikai ar viena veida ēsmu ir diezgan riskanti, es savās copēs šajā laikā zivīm piedāvāju šādu ēdienkarti:
Raudas: 1. vieta – vārītas grūbas (vāru tieši 60 minūtes un tad atstāju ievilkties līdz rītam, tad sanāk tieši tas, kas man patīk, – termosā taisot, man īsti nepatīk. 2. vieta – mušu kāpuri, turklāt reizēm izteikti strādā 1–3 lielie baltie tārpi, citu reizi tikai mazie krāsainie pinki un lielos neņem. 3. vieta – motilis – tā ir rudens\ziemas copes klasika.
Baltais sapals: 1. vieta – mušu kāpuri, biežāk 3–5 pinki, 2. vieta motilis (parasti zivis smalkākas, bet vairāk), 3. vieta – grūba, 4. vieta kukurūza (ir vietas, kur visas iepriekšminētās ēsmas ēd auslejas, bet uz kukurūzu var ķert smukus baltos sapalus).
Plicis: 1. vieta – mušu kāpuri, 2. vieta – motilis.
Breksēni un brekši: 1. vieta motilis (šajā laikā bez motiļa nemaz nebraucu ķert šīs zivis).
Sapals: 1. vieta – mušu kāpuri (tieši lielie baltie un pa 5–7+ uz āķa), 2. vietā kukurūza (tas gan tīri pludiņmakšķerei, uz nekustīgu kukurūzu rezultāti daudz sliktāki), 3. vieta – naktstārps, 4. vieta – maza vardīte (ja var vēl atrast piekrastes zālēs).
Karūsa: 1. vieta – mannas mīkla ar stipru ķiploku aromātu (krieviski saukta par boltušku, Yotube ir daudz recepšu, kā to gatavot), 2. vieta – vārītas grūbas.
Lielākais novembra un vispār vēla rudens\ziemas sākuma copes pluss ir tas, ka, ja tu atrodi zivis, tad viņu tur ir daudz, jo zivis ir savākušās ziemošanai lielos baros un tev vajag tikai atrast pareizo atslēdziņu, un tavs loms būs 10–20 vai pat vairāk kilogramu skaistu zivju. Vai tās paturēt visas vai atlasīt ēšanai daļu smukākās un pārējās palaist vaļā, jau ir cits jautājums, tas mums katram pašam sevī ir jāsaprot. It kā jau baltajām zivīm Makšķerēšanas noteikumos svara ierobežojumu nav, bet… Tas noteikti nenozīmē, ka vienmēr visas noķertās zivis ir jāpatur, es pats palaižu vaļā vai atdodu mazāk veiksmīgiem copes kolēģiem upmalā 99,5% savu lomu. Man patīk ķert un noteikti nav plāna nogalināt pēc iespējas vairāk zivju, BET man noteikti nekas nav pret zivju ēšanu un ja redzu, ka copes kolēģis grib, bet nevar noķert zivi ēšanai, tad ļoti labprāt atdodu savu lomu viņam.
Nazim laivā jābūt pēc likuma! Anri Anaņins. “Ķeram lielo!” #23 epizode
Lai rudens cope nebūtu par iemeslu tam, ka mēs noķeram ne tikai zivis, bet arī kādu slimību, noteikti vajag laicīgi padomāt par attiecīgu apģērbu un man pašam pēdējos gados ļoti aktuālu lietu – labu termosu, jo tieši vēlā rudens\ziemas copē no krasta vai laivas mēs esam vismazkustīgākie. Tieši šis laiks ir pats lielākais pārbaudījums mūsu apģērbam, apaviem un veselībai. Ziemā varam paieties pa ledu, izurbt kādus āliņģus vai ielīst teltī un būs siltāk, bet, sēžot upmalā vai laivā ar motoru, kustēties īpaši nesanāk. Ar apģērbu ir tā, ka vismaz 90% visa ziemas copes apģērba tiek ražots Ķīnā, kas pats par sevi ir pavisam normāli, bet… gada laikā transporta izmaksas no Ķīnas ir izaugušas vairāk nekā 10 reizes. Arī visās rūpnīcās pasūtījumu izpilde gaida rindā, jo, sākoties kovidam, lielajā Ķīnā bija apturēta visa ražošana, un tas radīja līdz šim raiti ritošajā pasaules dzīves ritmā daudzu lietu deficītu. Tādēļ praktiski visās jomās, kur prece vai kādas detaļas nāk no Austrumiem, ir sākusies cenu celšanās un ir novērojams zināms preču vai detaļu deficīts. Arī makšķerēšanas joma nav izņēmums. Šo visu rakstu, jo visus mūs šoruden\šoziem gaida diezgan pamatīgs cenu kāpums, un copes jomā īpaši tas būs jūtams lielajām precēm, tādām kā apģērbi, apavi, ziemas teltis un ledus urbji. Par šo visu varam, protams, cepties un iet protestu gājienos, bet nekas no tā nemainīsies, tajā pašā laikā varam ātri uztaisīt mazo inventarizāciju savā inventārā, salikt prioritātes un paskatīties, kas tad ir visvajadzīgākais šai copes sezonai. Ja vien nedzenaties pēc sezonas jaunumiem un galvenais ir labs un silts apģērbs, tad varu jums pačukstēt dažas iespējas, kā tikt pie kārotā un izbēgt no nenovēršamā cenu kāpuma.
Apģērbs – Latvijā ir viens liels copes apģērbu ražotājs Norfin un vairāki lielu Eiropas zīmolu pārstāvji, visiem ir noliktavu atlikumi, modeļi, kas iet ārā no sortimenta, pēdējie (parasti lielie un mazie) izmēri, un galu galā pašreiz ir ļoti ierobežotas tirdzniecības iespējas. Tādēļ, ja jums ir ieplānota copes apģērba iegāde, tad paskatieties Latvijas lielāko tirgotāju mājaslapas un sociālo tīklu profilus internetā, tur ir daudz acij tīkamas informācijas. Kā konkrētu piemēru varu minēt Norfin, jo pats izvietoju šo informāciju Facebook un citos sociālajos tīklos, – virknei ziemas un vissezonas kostīmu ir 40–60% atlaides, jo veikaliem vienkārši vajag atbrīvot plauktus jaunajām kolekcijām. Protams, dienā, kad raksts top, akcijas piedāvājums ir ļoti plašs, bet, kad jūs lasīsiet šīs rindas, iespējams, šis tas jau būs beidzies, bet… zinot, ka uz mēnesi tiek ierobežota visu veikalu, izņemot internetu, darbība, tad tie, kas meklēs, noteikti atradīs to, ko meklē. Tas ir tieši tāpat kā jebkurā dzīves jomā: šodien vari modīgo lietu nopirkt par 1000 eiro, pēc gada jau par 500. Ja neesi nozares eksperts un viedokļu līderis, tad pēc būtības tev vienalga, vai tas kostīms ražots pirms gada vai vakar, galvenais, ka tas ir smuks, silts un pilda savu uzdevumu.
Apavi – copei rudenī\ziemā\agrā pavasarī daudzi no mums izmanto tā saucamos putiniekus jeb vieglos EVA materiāla zābakus ar silto zeķi iekšpusē, Latvijā pamatā nopērkami ir Polijā, Ķīnā ražotie EVA zābaki (modeļu ir ļoti daudz). Kopumā, skatoties uz šiem zābakiem, tos var sadalīt tā: Polijā ražotie būs lētāki, bet to lielākā problēma ir plānais ieliktnis, nu nemāk vai negrib (vadoties no tirgus pieprasījuma) poļi ražot biezus siltos ieliktņus. Tādēļ šos zābakus vairāk var ieteikt rudens\pavasara, pat vasaras copei, bet ziemā prasīsies tajos vilkt vai nu biezākas\siltākas zeķes, vai likt kādu ķīmisko sildītāju aukstajās dienās.
Ledus urbji – te brīnumu nav, metāla cenas pacēlās visā pasaulē, tā ka visur ledus urbju cenas ceļas par aptuveni 30–40%, plus vēl Ķīnā ražotajiem nāk klāt arī transporta izmaksu pieaugums. Izvēle varētu būt Skandināvijā ražotie ledus urbji Mora (Zviedrija) un Heinola (Somija), bet šie urbji jau sākotnēji ir stipri dārgāki par Ukrainā un Ķīnā ražotajiem, plus vēl tas, ka Heinola savu ražotni ir aizvēruši un šī zīmola urbji ir palikuši vairs pavisam nedaudz Salmo veikalos (labā ziņa, ka tiem urbjiem, kas ir palikuši, un arī urbju rezerves galvām un citām detaļām ir 50% atlaide). Ko tad darīt copmanim, kuram vajag urbi? No kvalitātes\cenas attiecības es ieteiktu skatīties uz Ukrainā ražotajiem urbjiem, jā, tie arī būs dārgāki, bet tieši šajās valstīs ir vislielākais pieprasījums un lielākais ledus urbju tirgus. Attiecīgi tieši šajās valstīs ražotie urbji būs noslīpētākie kvalitātē, un, vadoties pēc tā, ka dzīves līmenis šajās valstīs ir puslīdz vienāds vai nedaudz zemāks kā Latvijā, tad arī cenas pat dārgajiem, specifiskajiem urbju modeļiem būs vairāk saprotamas\pieņemamas Latvijas vidējam copmanim.
Viens ir skaidrs, ja meklējat sev labu urbi, tad dariet līdzīgi kā ar apģērbiem – vispirms paskatieties, pajautājiet tirgotājiem, vai viņiem nav kādas akcijas vai speciālie piedāvājumi urbjiem. Domāju, ka tas, kurš grib pārdot, vienmēr var kaut ko sarunāt ar to, kas grib nopirkt.