No 24.oktobra ir sākusies nēģu iezīmēšana. Valsts zinātniskais institūts BIOR pētnieki vēlas noskaidrot, kur un kā nēģi peld nārsta migrācijas laikā, kā sadalās pa upēm un cik liela migrējošās populācijas daļa tiek nozvejota.
Zvejnieki, kuriem sanāk noķert vai kā citādi sastapt iezīmētu nēģi, tiek lūgti, sūtiet informāciju ar iezīmētā nēģa zīmītes Nr. un sastapšanās aprakstu (vieta, laiks un apstākļi) atsūtiet uz negi@bior.lv.
Latvija ir viena no retajām valstīm, kur notiek nēģu nozveja, bet tajā pašā laikā nēģis visā Eiropā ir aizsargājama suga, tāpēc jau otro gadu vides zinātniskā institūta BIOR pētnieki pārliecinās par nēģu spēju atjaunoties neatkarīgi no nozvejas, citādāk Eiropas centrālās institūcijas var liegt nēģu nozveju tā aizsargājamā statusa dēļ, tā vēstīts raidījumā “900 sekundes”. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nēģus zvejo. Šādi pētījumi pārliecina Eiropas institūcijas, ka zvejniecība joprojām ir iespējama. Latvijā nēģus kā delikatesi zvejo 17 upēs. Matemātiski precīzo “Lamprey” metodi nēģu nārsta pētniecībai Latvijā lieto vien otro gadu. Tāpēc šis būs pirmais gads, kad būs iespējama salīdzināšana ar iepriekšējā gada rezultātiem.
Facebook profilā Zivju pētnieka piedzīvojumi norādīts, ka: “Sākam nēģu iezīmēšanas maratonu. Tas vajadzīgs lai labāk saprastu, kur un kā nēģi peld nārsta migrācijas laikā, kā sadalās pa upēm un cik liela migrējošās populācijas daļa tiek nozvejota. Savukārt plašākas zināšanas vajadzīgas, lai kādu dienu neattaptos pie sasistas siles un izsīkušiem resursiem. Es saprotu gan, ka tas galvenokārt attiecas uz profesionāliem zvejniekiem, bet nu maz kas – varbūt tirgū nopērkas, vārnai no mutes izkrīt vai maliķu rīkos ieraugās.”
Upes nēģis (Lampetra fluviatilis) ir anadroma apaļmutnieku suga, kas jūrā dzīvo 1-3 gadus, tad dodas nārstot upēs. Latvijas teritorijā sastopams visās lielākajās Baltijas jūrā un Rīgas līcī ietekošajās upēs. Galvenās nēģu nārsta upes ir Salaca, Gauja, Irbe un Venta un to pietekas.
Raksts publicēts, sadarbībā ar Zivju fondu!