Elvijs Meisters
Pēdējā laikā saņemam visai daudz jautājumu par to, kādus voblerus izvēlēties – oriģinālizstrādājumus vai tomēr labāk kopijas, kas maksā 2–3 reizes lētāk? Mana atbilde ir viennozīmīga – oriģinālu. Šajā rakstā apskatīsim visus par un pret, un, cerams, mana pieredze noderēs arī jaunajiem spiningošanas censoņiem un ietaupīs liekus tēriņus un laiku. Tāpat centīšos atspēkot makšķernieku sabiedrībā iestagnējušās dogmas ar loģiskiem, pamatotiem argumentiem, ko bieži nevar izdarīt interneta vidē.
Personīgā pieredze
Kad iesāku savas spiningotāja gaitas, sāku spiningot ar šūpiņiem un rotiņiem. Gaužām vienkārši tāds bija tā laika piedāvājums un man pieejamais mānekļu resurss. Taču pāris gadu laikā sāku nopietnāk pievērsties tieši vobleriem. Un pieredze, spiningojot ar šī tipa mānekļiem, man ir uzkrājusies visai liela. Kad parādījās pirmās iespējas, sāku pasūtīt dažādus Ķīnā ražotus voblerus. Parasti to cena bija smieklīga, taču uzreiz bija pamanāms, ka āķu kvalitāte ir zem katras kritikas. Nākamā nepilnība bija nevienāda spēle. Attiecīgi no pieciem vobleriem katrs spēlēja pa savam un arī ūdenī uzvedās dažādi. Piemēram, ja visiem pieciem bija jābūt peldošiem, tad uzpeldēja labi ja divi; divi bija lēni grimstoši un viens vienkārši uzsūca ūdeni korpusā. Šis fakts mani galīgi neuzrunāja, un sāku pāriet uz augstā gala kopijām, kuras arī šobrīd ir nostiprinājušas savas pozīcijas Latvijas makšķernieku tirgū. Pamatā savas cenas dēļ. Šeit stāsts ir nedaudz citāds. Lielākoties vobleri dara to, kas tiem jādara: peldošie peld, suspending ir neitrāli peldoši utt. Galvenais mīnuss ir āķu kvalitāte un voblera spēles atšķirība no oriģināla. Kādēļ tā – varēsiet lasīt tālāk rakstā. Un tad pienāca mans Japānā ražoto vobleru laiks, un tas turpinās jau vairākus gadus. Es varu pilnīgi droši apgalvot, ka brāķa procents oriģinālajiem vobleriem būs ļoti minimāls, lai neteiktu, ka to vispār nav. Un mana pieredze rāda, ka labāk viens oriģināls nekā divas labā gala kopijas un pilnīgi noteikti labāk nekā 20 lētās Ķīnas kopijas.
Galvenās atšķirības
Pirmā lieta, ko parasti pamanām uzreiz, sākot spiningot, ir metiena attālums. Oriģinālie, Japānā ražotie vobleri vienmēr lidos ievērojami tālāk. Kas ir īpaši svarīgi, ķerot lašveidīgas zivis, kur metiena attālums nosaka – izdosies vai neizdosies aizsniegt zivs atrašanās vietu. Taču, spiningojot arī citus plēsējus, metiena attālumam ir liela nozīme. Jo vairāk laika jūsu māneklis pavada ūdenī, jo lielāka iespēja izprovocēt copi. Protams, ir arī citi faktori, kas nosaka, cik rezultatīva būs konkrētā makšķerēšanas reize, bet Japāņu vobleriem, kuriem ir iebūvēta tālmetiena sistēma, tā tiek izstrādāta īpašos institūtos, un ražotājs tam velta ne mazums pūļu. Ir ražotāji, kuriem šīs sistēmas darbojas ar magnēta palīdzību; ir sistēmas, kuras darbojas ar metāla cilindra vai vienkāršākajos gadījumos ar vienas vai divu metāla bumbiņu palīdzību. Šeit es īpaši gribētu izcelt Megabass LBO tālmetiena sistēmu, kas ievērojami uzlaboja mānekļu metiena attālumu, tajos ievietojot īpašu metāla cilindru. Jāpiemin arī visiem labi zināmā un pārbaudītā Zip Baits Mag Drive sistēma, kas sastāv no metāla stieples, pa kuru slīd volframa cilindrs. Diemžēl kopijās šādas inovācijas atrast nav iespējams, un, lai samazinātu izmaksas, ražotāji izvēlas labākajā gadījumā ievietot māneklī kustīgu metāla bumbu. Mums kā patērētājiem ir jāsaprot, ka šādu sistēmu izstrāde ir ļoti laikietilpīgs un dārgs process. Bet vobleris nesastāv tikai no tālmetiena sistēmas. Tam nav tikai tālu jālido, bet arī jāspēlē, turklāt stabili un vienādi. Vēl es arī gribētu izcelt krāsu katalogu. Japāņiem ir savas oriģinālās krāsas, kuras man šķiet daudz pievilcīgākas par Ķīnas spilgtajiem un, manuprāt, ne tik gaumīgajiem pakaļdarinājumiem. Tāpat pēdējos gados daudzi japāņu ražotāji ir sākuši izlaist jaunas krāsas tieši Baltijas valstīm un Krievijai. Piemēram, Jackall Bros ražotāja Dragon Fruit Mat Tiger krāsojums tika īpaši izgatavots mūsu reģionam, un tikai pēc tam, kad bija pierādījis savu rezultativitāti, tas parādījās arī citos reģionālajos katalogos. Šobrīd gan šo krāsu ir jau sakopējuši visi, kam nav slinkums. Jāmin arī, ka ne visām kopijām krāsa turas uz mānekļa. Ir redzēti gadījumi, kur nekvalitatīva krāsojuma dēļ tas pēc pāris copes reizēm nolobās. Nākamā, ne mazāk svarīgā lieta ir spēles stabilitāte. Tas attiecas gan uz to, kā vobleris tur vai netur straumi, kā arī kopijām parasti lielākā problēma ir vienāda mānekļu kvalitāte. Parasti sanāk tā, ka viena partija ir normāla, spēle ir laba u.tml., taču, nopērkot tā paša ražotāja un modeļa mānekli pēc kāda laika, tas spēlē citādi, kas tieši ietekmē rezultativitāti. Pērkot oriģinālu japāņu ražojumu, mēs maksājam arī par izcilu kvalitātes kontroli, turpretī ražotāji, kuri nodarbojas ar formu kopēšanu, ekonomē uz visu, tostarp kvalitātes kontroli. Taču vēl jāsaprot, ka oriģināls vobleris un kopija ir divas pilnīgi dažādas lietas. Spēle šiem abiem nekad nebūs vienāda, jo kaut vai iepriekš minētā tālmetiena sistēmas atšķirība mainīs voblera spēli. Vēl viena būtiska lieta, kas nodod kopijas, ir to svars. Kā piemērs OSP Rudra, SP versija, tās svars ir 20,0 g, turpretī Kosadaka Flash 130 SP (tās kopija) svars 20,6 g, Tsu Yoki Chance 130 SP (kopija) svars 21,5 g, Bearking Rudra 130 SP (kopija) svars 21 g. Ja jums šķiet, ka 1,5 g svars neko nemaina, pamēģiniet kādam sev zināmam voblerim nomainīt aizmugurējo āķi ar izmēru lielāku. Ir vobleri, kuru spēli šādi var nogalināt pilnībā; ir tādi, kuriem spēles amplitūda ievērojami samazināsies, un citi ļoti būtiski mainīs savu pozīciju ūdenī. It kā sīkums, bet nav sīkums. Kopijām no oriģināliem arī bieži atšķirsies darba dziļums. Kā piemērs – slavenais Jackall Timon. Nesen manās rokās nonāca it kā kvalitatīva kopija, pie upes veicu nelielu salīdzinājumu – protams, kopija lidoja ievērojami sliktāk. Bet nākamais pārsteigums bija darba dziļums. Vietā, kur oriģināls grunti neķer, kopija uzreiz ierakās akmeņos. Atšķirība darba dziļumā bija ap 20–30 cm, kas it kā ir nieks, taču rezultātā kopiju turpat arī norāvu, savukārt oriģināls smuki gāja pāri visiem ķērājiem.
Tāpat gribētu atzīmēt arī slaveno Zip Baits Orbit 80sp un 110sp mānekli. Šis, kurš, manuprāt, ir visvieglāk tvičojamais, rezultatīvākais māneklis, spiningojot asari un līdaku, ir arī viens no visvairāk kopētajiem mānekļiem, ar kuru esmu saskāries. Lai cik šī mānekļa kopijas nebūtu gājušas caur manām rokām, neviena no tām pat tuvu nespēlē tā kā oriģināls – daudz plašāk ar mazāku ūdens pretestību. Turklāt lielākā daļa kopiju nemaz nav neitrāli peldošas, lielākoties tās ir lēni grimstošas. Ar ko tas būtu izskaidrojams, man ir grūti pateikt, bet oriģinālā ir kas īpašs. Un, lai kā arī censtos, to nokopēt nevienam vēl nav izdevies.
Un mans lielākais pret pakaļdarinātiem vobleriem ir furnitūras kvalitāte! Pirmkārt, japāņu vobleri lielākoties ir paredzēti sālsūdenim un nemēdz rūsēt, bet lētās Ķīnas kopijas ar šādām ekstrām nav apveltītas. Parasti sarūsē cilpas, kur tiek stiprināti āķi, gredzeni, vai pat paši āķi. Nākamais ir sliktā āķu kvalitāte. Tie ātri zaudē asumu un bieži ir daudz mīkstāki par normāliem Japānā ražotiem āķiem. Tas nozīmē, ka vai nu savu trofejzivi neizdosies nemaz piecirst, vai vēl muļķīgāk – zivs izvadīšanas laikā āķis nolūzīs vai atlieksies, kas beigsies ar kārtējo stāstu par zaudētu personīgo rekordu. Šādus stāstus dzirdu daudz biežāk, nekā gribētos, it īpaši tagad, kad sākusies lašveidīgo zivju ķeršanas sezona. Protams, varam tirgoties tālāk un teikt, ka āķus un gredzenus var nomainīt, tikai tad neaizmirstam šos izdevumus pieskaitīt voblera cenai.
Vienīgais arguments, kas runā par labu, lai iegādātos pakaļdarinājumus, ir to salīdzinoši zemā cena. Taču te atkal jautājums, vai 10 eiro cenas starpība uz kopējām inventāra, apģērba, elektronikas utt. izmaksām, ko tērējam copei, ir tik būtiski, lai zaudētu savu mūža zivi? Bieži šo argumentu lieto tieši lašveidīgo zivju ķērāji, jo sanākot noraut daudz mānekļu. Labprāt ietaupītu jūsu laiku un līdzekļus, problēma ir spiningošanas tehnikā, nevis mānekļos. Ja spiningojat nepazīstamās vietās, sāciet spiningot ar seklākiem vobleriem. Pirmkārt, aktīva zivs tāpat pacelsies pretī māneklim, otrkārt, samazinās iespēja mānekli noraut kādā uz grunts gulošā ķērājā. Ja ir pārliecība, ka zivs ir piespiedusies gruntij un līdzi neceļas, varat sākt vietu apstrādāt ar nedaudz dziļāku vobleri. Protams, dažreiz gadās mānekli aizķert, bet, pareizi izvēloties vobleri, tas notiek salīdzinoši reti. Vairāk gan par spiningošanas tehniku straumē kādā no nākamajiem rakstiem pastāstīs Latvijas lašu spiningošanas guru Uģis Circenis. Bet, ja jums copes reizē nākas apraut vairāk par 3–4 mānekļiem, tad iesaku pārdomāt, ko darāt nepareizi. Arguments par kopējo copei atvēlēto budžetu, protams, ir spēcīgs arguments un katrs savam hobijam izvēlamies tērēt tik daudz, cik varam, taču, ja budžets neļauj iegādāties oriģinālos japāņu voblerus, tad iesaku apskatīt alternatīvas, kas nav kopijas. Piemēram, firmas Pontoon 21 voblerus. Tie ir salīdzinoši lētāki oriģināli, taču ļoti veiksmīgi ķer dažādu veidu plēsējus un manā vobleru reitingā atrodas nedaudz zem japāņu vobleriem, taču pilnīgi noteikti virs jebkurām kopijām.
Vēl gribētu pieminēt arī cilvēcisko faktoru. Lielās kompānijas iegulda miljonus mānekļu izstrādē, domā par metiena attālumu, labu furnitūru, stabilu voblera spēli, tā balansu metienā utt., izdara milzu darbu, lai cope mums sagādātu patiesu baudu. Un tad ir mazākas kompānijas, kuras vienkārši nokopē voblera formu un pārdod to divreiz lētāk, jo nav jāiegulda darbs izstrādē un pētījumos. Kuru biznesa modeli atbalstāt jūs? Es viennozīmīgi novērtēju cilvēku ieguldīto darbu, pieredzi un zināšanas vairāk nekā nelielu cenas starpību. Vēl viens aspekts: izvēloties lielo brendu ražojumus, jūs ieguldāt savus līdzekļus jaunu mānekļu izstrādē. Kā piemēru varu minēt, padomājiet, cik daudz rezultatīvas mānekļu formas ir izstrādājis Megabass, Zip Baits, Jackall un Smith un cik daudz oriģinālu, rezultatīvu formu ir radījusi Akara, Kosadaka, TsuYoki, Bearking u.tml. ražotāji? Jo vairāk kopiju tiek pirktas, jo lēnāk notiek mānekļu evolūcija. Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu ir atbilde arī uz jautājumu, kas ir labāks – oriģināls vai kopija.
Lai gan zinu, ka par šo rakstu saņemšu daudz kritikas un būs daļa spiningotāju, kas stāstīs man, ka kopijas ir tādas pašas un tiek ražotas tajā pašā rūpnīcā un citas muļķības, es ieteiktu atvērt vienu oriģinālu vobleri un vienu kopiju – ticiet man, jūs redzēsiet atšķirību. Cieniet sevi un zivis, ko ķerat, izvēlieties oriģinālu, īstu, profesionāli radītu mānekli. Copēt vajag ar baudu. Es domāju, ka šogad pie sarunas par plēsēju ķeršanu ar vobleri atgriezīsimies ne vienu reizi vien. Tad arī smalkāk pastāstīšu par tviču un taktiku, ko izmantot nepazīstamās vietās, lai neaprautu savus oriģinālos mānekļus.
Tiekamies pie ūdeņiem un steidzam izbaudīt reto iespēju paķert plēsēju no ledus!
