Jānis Senzjuks
Sveiciens visiem fīdera un vēl īpašāks sveiciens brekšu mīļotājiem! Laikam nekad nebeigšu priecāties un rakstīt par aizraujošo brekšu copi. Jau neatceros, cik ilgi esmu piesējies fīderim un breksim, un katru reizi nebeidzu brīnīties par brekšu neprognozējamību, šī reize nebija izņēmums. Tā! Ar ko lai sāk? Centīšos pa maziem etapiem pastāstīt par to, kas mani pārsteidza šajā reizē.
Maija vidū tiku pie labiem brekšu lomiem. Ar visu to, ka jau sākas brekšu nārsts un tautās valda pieņēmums, ka vairošanās prieki brekša muti aizver, bet veiksmīgā (gribas domāt, ka arī prasme) kārtā man sanāca tikt pie 68 kg loma, kas necopes periodā nemaz nav slikti. Tālāk sekoja dažas neveiksmīgas sesijas, kas sasaucās ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem – pērkons, zibens, lietus. Tālākos izbraucienos nereti sanāk aplauzties tāpēc, ka atbraucot konstatē, ka ne tikai vietu skaits ir ierobežots, bet gan vietu nav vispār. Spītība atmaksājas. Un esmu pie ezera, vieta brīva. Beidzot! Smieklīgi, bet tas padara mani aizdomīgu… varbūt zivju nav, tās neņem, būs lietusgāze. Atslēdzu smadzenes un sāku darboties, jo nav labākas metodes, lai noskaidrotu – ķeras vai ne, kā vien mērkt iekšā makšķeri un pašam visu saprast.
Ir maija pēdējā diena, kura naktī pārslēgsies uz vasaras pirmo dienu. Ezerā zivis nārsto, un, pēc vietējo stāstiem un atskaitēm, tās neķeras. Atbraucu vēlu vakarā pēc darba. Kā jau ierasts, sāku ar barību. Es tā saku un daru vienmēr, bet šoreiz īpaši uzsvēršu, ka plāns ir ļoti daudz barot, lai zivis pienāk no ezera tālākajiem nostūriem. Barošu tā, lai zem ūdens veidojas piramīda, kuras spice ir virs ūdens. Un, ja nebūs breksis, tad atvilināšu karpu vai karūsu.
Starta iebarošanā dodu 30 lielās iebarojamās barotavas. Astoņi litri barības kā nebijuši. Metu pirmo makšķeri, dodos taisīt nākamo porciju barības un gatavoju nākamo kātu. Izvēle krīt uz 3,90 m Feeder Concept Tournamet River 100, un otra ir 3,30 m Feeder Concept Silwer Water. Otru barības porciju ar nolūku uzjaucu pavisam citā sastāvā un daudz smaržīgāku, piesātinātu ar aromātiem, lai zivīm būtu lielāka interese līst klāt pie barotavas un sagatavotās ēsmas. Pirmā stunda paiet. Kontā viens ķīsis. Otra stunda. Klusums. Rit trešā stunda. Breksis pieklauvē un ļoti labi sāk ēst sliekas, kuras es graizīju un kopā ar barību devu katrā barotavā. Interesanti, bet breksis, kā izrādījās, vēl nebija iznārstojis, pareizāk sakot – bija procesā. Salauzu savā galvā iestagnējušu stereotipu, jo, visu izdarot pareizi, ar palielu daudzumu barības zivis atnāk uz iebaroto punktu un ķeras. Aktivitāte ir ar uzplūdiem, brīžam netieku galā ar diviem kātiem, brīžiem aktivitāte noplok. Kā izsecinu copes laikā, tas var būt saistīts ar karpu pienākšanu. Karpas breksi padzen malā. Nakts laikā tieku pie četrām karpiņām, svarā līdz 2 kg, un vienas mega karpas, kas veiksmīgi pamūk, nedodot daudz iespēju pacīnīties. Sākoties rītam, zivis pamaina savu ēstgribu. Lielu kumosu vairs negrib. Trīs sliekas un vienu balto kādā brīdī nomainu uz motili. Lieta atkal aiziet. Pat karpa vairāk grib ēst motili nekā slieku. Atkal pārsteiguma moments.
Kopējais loms sanāca ap 40 kg brekšu un karpu. Pavadīta ļoti produktīva, atklāsmju pilna copes sesija pie burvīga ezera. Makšķerēju 40 m distances robežā. Visas copes bija superjaudīgas un nedeva nekādu iespēju aizgulēties, jo pretējā gadījumā makšķeres liktenis būtu ezera dūņas. Barības sastāvā Sensas Bremes, Sensas Riviera Bremes, Sensas Feeder un Sensas Carpes. Ja kādreiz nezināt, ko izvēlēties veiksmīgam barības sastāvam, tad iepriekšminētās barības strādā jebkurā kombinācijā, tās var jaukt savā starpā pēc sirds patikas.
Un nu jau ir pienācis laiks, kad daba smaržo, ziedu aromāts nonācis līdz ūdenim, un nevajag bīties no aromatizatoru pievienošanas barībai. Šeit man palīgā nāk Sensas Aromix sērijas atraktanti, kuri padara jau tā smaržīgo barību vēl saldāku un lipīgāku, tas savukārt neļauj barībai mutuļot un lielāks daudzums koncentrējas tieši uz grunts, tādā veidā nepievilinot sīkzivi.
Ja jāatklāj vietas izvēles iespējas, tad konkrētajā ezerā ir gana dziļš – līdz 4,5 metriem. Manis izvēlētajā vietā dziļums bija aptuveni divi metri. Breksis aktīvi nārsto, nārsta laikā zivis pieturas tur, kur ir siltāks ūdens. Ezera seklais gals ir vairāk uzsilis, un zivis koncentrējas tur. Šogad sapratu, ko un kā breksim jādod un jāstrādā, lai arī nārsta laikā tiktu pie forša loma.
Ja brekšu piedzīvojumi patīk arī tev, tad ļoti iespējams – drīz tiksimies pie ūdeņiem! Nekautrējies un droši jautā pēc padoma, padalies ar iespaidiem! No šādām sarunām iegūst abi, domas un pieejas var būt dažādas, tāpēc noteikti nevajag baidīties un pamēģini kaut ko no manis rakstītā. Bet es domās jau pārkārtojos uz jūras breksi. Kas tas ir? Ko tas ēd? Šo info un copes sīkumus atklāšu nākamajā rakstā. Mans mērķis šajā sezonā būs trofeja, un jūtu, ka tikšu pāri 4 kg robežai. Jāpārsit savs personīgais rekords, kurš šobrīd ir nedaudz zem četriem kilogramiem.
Tiekamies pie ūdeņiem! Braucam copēt breksi!
Mērķis līdaka. Kā to sakaitināt laikā, kad tā neķeras. Video bloga #27 epizode
Lasi aktuālo ŽURNĀLA LIELAIS LOMS numuru!
