Latvijā populārākā vieta makšķerniekiem noteikti ir Pierīga. Tad nu šoreiz sīkāk par tās iespējām.
Man, kā arī daudziem citiem makšķerniekiem, vairākums copes reižu norit Rīgas ūdeņos. Tāpēc šie ūdeņi ir mīļi, neskatoties uz industriālo apkārtni, un arī visvairāk iepazīti. Rīgas ūdeņos ir jāņem vērā dažādi ierobežojumi, ostas teritorijas noteikumi, dabas liegumi un vēl daži nerakstītie likumi. Bet par šo sīkāk pastāstīšu raksta otrajā daļā. Sākšu ar saviem kopējiem novērojumiem par Rīgas ūdeņiem un tad par katru no tiem atsevišķi.
Cope Pierīgā
Daži novērojumi, kas attiecas uz visiem Rīgas ūdeņiem
Rīgas ūdeņi ir ļoti atkarīgi no jūras, un tajos diezgan stipri var svārstīties ūdens līmenis. Kad vēji pūš no jūras, ūdens līmenis kāpj augšā; kad vēji pūš uz jūru, tad ūdens līmenis krīt lejā. Protams, sava ietekme uz šo ir arī HES, bet tā nav tik izteikta. Kas attiecas uz copi, tad labāk ir, ja ūdens līmenis kāpj augšā. Pie krītoša ūdens līmeņa cope ir sliktāka, sevišķi pie strauji krītoša ūdens līmeņa. Labākā lieta savienojumam ar jūru ir tāda, ka Rīgas ūdeņos nāk iekšā zivis no jūras. Ja tā nebūtu, tad, ņemot vērā lielo makšķernieku presingu Rīgas ūdeņos un arī zvejniecību, kas te notiek, ar zivju daudzumu būtu krietni bēdīgāk. Piemēram, Daugavā un arī Ķīšezerā nav nekāds brīnums, ja trāpās bute uz grunteni vai kāda cita jūras zivs. Neskatoties uz ierastajiem vimbu bariem un zandartiem, kas nāk iekšā no jūras, ienāk arī līdakas, karūsas, brekši, asari un daudzas citas zivis. Makšķerniekus pārsvarā interesē asari, zandarti un vimbas. Pēdējās nāk iekšā rudenī (arī pavasarī), un visu rudeni ir iespēja tās noķert, var pat trāpīt uz ļoti rezultatīvu vimbu copi. Vimbas ķeras arī ziemā no ledus un pavasarī. Par labāko laiku vimbu copei es minētu vēlo rudeni un pavasari, ja uz ūdeņiem vēl ir ledus. Tad viņas ņem gana labi. Labākās vietas vimbu copei ir Daugava, Sarkandaugava, Buļļupe un Audupe. Asaru bari nāk iekšā regulāri, un tos var meklēt visu gadu un visos Rīgas ūdeņos. No jūras ienākušie asari atšķiras ar to, ka ir gaišāki, tiem nav tik izteikts kupris un tie pārsvarā uzturas gana lielos baros. Labākais laiks asaru copei ir augusts-septembris. Tad tos var ķert uz visu un izvēlēties to copes metodi, kas sirdij tuvāka. Tajā laikā asari labprāt ņem uz vobleriem un rotiņiem, tos var ķert džigā un dropšotā, un tas ir īstais laiks izmēģināt dažādus jaunus mānekļus un copes tehnikas. Zandartus drīkst ķert no 1. jūnija, un ap to laiku jau arī saskrien pirmie zandarti no jūras. Tie parasti ir palieli bari ar zemmēra zandartiem, starp kuriem var noķert pa kādam mēram. Jūnija pirmajā pusē zandarti ir meklējami tuvāk jūrai, bet pēc vasaras saulgriežiem tie parasti jau ir sanākuši arī ezeros. Tuvāk rudenim upē nāk iekšā jauni zandartu bari un no ezeriem iet ārā liela daļa zandartu, kas bija ienākuši jūnijā. Tāpēc rudenī parasti visi zandartu meklē Daugavā, Sarkandaugavā un tuvāk jūrai. Ezeros arī paliek zandarti, bet mazāk. Toties ezerā ir lielāka iespēja tikt pie trofejas zandarta, kas gan parasti būs vietējais eksemplārs, nevis jūrnieks. Arvien biežāk Rīgas ūdeņos iepeld arī roņi. Un kur redzams tas negausis, tur meklēt nav ko. Zivis no tām vietām uzreiz pazūd.
Ķīšezers
Populārākā un zināmākā vieta no Rīgas ūdeņiem. Ezerā arī pazūd tā industriālā sajūta un var izbaudīt dabas romantiku. Par Ķīšezeru esmu rakstījis gana daudz, un arī oktobra žurnālā bija raksts par to, tāpēc te pieminēšu pavisam īsi. Maijā ezers ir gana pateicīgs līdaku spiningošanai, neskatoties uz to, ka Ķīšezers nav līdaku ezers. Asaru cope sezonas sākumā ir pašvaka, toties var trāpīties labi eksemplāri. Jūnijā jau var nopietnāk pievērsties asaru meklēšanai ezerā, joprojām vēl var ķert līdakas un var sākt meklēt zandartus. Bet pa īstam ezers atdzīvojas jūlijā. Jūlijs, augusts un septembris ir labākais laiks copei Ķīšezerā. Tad ir sanākuši zandarti un asari, arī līdakas var pameklēt gan pie ierastajām zālēm, gan pie kantēm. Tad viss notiek. Tas ir arī īstais laiks pasēdēt ezerā ar pludiņu ar dzīvo ēsmu un izbaudīt lieliskos vasaras vakarus. Vēlā rudenī ezers pateicīgs velcēšanai un bieži vien velcētāji tiek pie trofejas izmēra zivīm. Ziemā no ledus lielais pārsvars ezerā meklē asarus. Bet pēdējos gados ir saradies arī gana liels zandartu copes no ledus fanu pulks. Asarus var meklēt pa visu ezeru, bet zandartus ziemā parasti ķer bedrēs un pie bedrēm – uz to kantēm.
Juglas ezers
Tā kā agrāk Juglas ezerā bija spēkā dabas liegums, tad no manas puses šis ezers ir diezgan maz pārbaudīts. Bet copējis tajā esmu gan agrāk ar piepūšamo laivu uz airīšiem, gan tagad, kad drīkst tur iebraukt ar motoru. Man Juglas ezers ir tīri līdaku ezers, lai gan tur netrūkst arī smuku zandartu, un tie, kas ir atkoduši ezeru, ķer tur arī smukus asarus. Ezers ir sekls, bet tam ir vairākas gana dziļas bedres. Pirmajā gadā, kad noņēma liegumu un ezerā varēja iebraukt jau maijā un ar motoru, tad bigbaita cienītāji tika pie ļoti labiem līdaku lomiem. Nu jau līdakas ir adaptējušās jaunajiem spēles noteikumiem un tās noķert ir arvien grūtāk. Kā runā Live tehnoloģiju lietotāji, tad, iemetot mānekli pie monitorā redzamas lielas līdakas, tā vienkārši apgriežas un aizpeld projām. Bet, lai vai kā, ezers ļoti interesants. Es tur parasti braucu uz līdaku copi ar ierastā izmēra mānekļiem un mēģinu ķert ierastā izmēra līdakas. Ezers pateicīgs copei uz tviču un arī ar silikona mānekļiem. Sezonas sākumā strādā arī man tik iemīļotais rotiņš, un, atceroties agrākās copes reizes, esmu tur līdakas noķēris arī uz šūpiņiem. Zandartus Juglas ezerā neesmu mēģinājis ķert, uz dzīvo neesmu tur makšķerējis, un arī ziemā mana pieredze tur ir gaužām niecīga. No ledus tur esmu makšķerējis vien divas reizes un neko ievērības cienīgu neatklāju, jo noķēru vien dažus asarīšus.
Video. Sarunas laivā #1 epizode. Kā atrasts veiksmīgas copes atslēgu?
Juglas un Baltezera kanāli
Lieliskas asaru copes vietas. Asariem tur patīk cauru gadu, un tos tur var meklēt jebkurā laikā, kad vien tas ir atļauts. Arī gruntsmakšķerniekiem pateicīgas copes vietas un trāpās gana labi lomi, jo caur kanāliem visu laiku notiek zivju migrācija. Esmu kanālos noķēris arī dažus zandartus un līdakas, tomēr man tās copes vietas asociējas tikai un vienīgi ar asaru copi. Ziemā tuvāk Juglas ezeram reizēm ieskrien arī stinšu bari. Tad makšķernieku uz ledus tur ir gandrīz tikpat, cik stinšu zem ledus. Bet, lai vai kā – ļoti labas vietas, kur meklēt asarus!
Sarkandaugava
Sarkandaugavā īstā dzīvība sākas jūnija otrajā pusē. Tad te regulāri ir noķerami asari un zandarti, trāpās līdakas. Maijā Sarkandaugavā ir liegums, bet tad arī tur īsti nekā nav. Toties, sākot no jūnija otrās puses, tā ir ļoti laba vieta, kur ķert. Un līdz pat lediem. Un, ja ir ledus, tad viss turpinās. No ledus var tikt pie labiem brekšu un vimbu lomiem. Kas mērķē uz asari un zandartu, tad arī tos var rezultatīvi ķert no ledus Sarkandaugavā.
Daugavā lielākoties viss tas pats, kas Sarkandaugavā, bet tikai daudz lielākos plašumos. Jārēķinās ar dzīvāku satiksmi uz ūdens. Pateicīgas vietas, kur meklēt asarus un zandartus. Sezonas sākumā labākās būs vietas, kas tuvāk jūrai. Ir arī līdaku vietas Daugavā. Interesants ir Rīgas centrs. Gan no vizuālā viedokļa, kad copē pašā Rīgas centrā, gan arī zivju tur netrūkst.
Buļļupe
Īstenībā pamaz pētīta no manas puses, bet tā ir vieta, kuru vajag pamatīgāk izpētīt. Pats vairāk esmu copējis Vakarbuļļu un Rītabuļļu galā, kas vairs nav Rīgas ūdeņi. Bet tur ir izdevies atrast labas līdaku vietas un arī uztrāpīt uz labu asaru copi. Tuvāk Daugavai esmu uztrāpījis uz labām asaru copēm, bet tomēr Buļļupe ir tāds ne līdz galam izpētīts reģions. Tam noteikti būs jāpievēršas, jo šī upe tomēr savieno Daugavu ar Lielupi un zivis noteikti pa to migrē. Zinu, ka labus lomus noķer arī krasta copmaņi ar gruntenēm.
Mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Viennozīmīgi pusaudžu gadu mīļākā ūdenstilpe. Pēdējos gados gan stipri pamainījusies uz slikto pusi, bet tāpat tie ūdeņi man ir ļoti mīļi. Īsti gan nesaprotu, kas tur ir noticis ar līdakām, bet vairs galīgi tik raiti tur neķeras kā agrāk. Bet līdaku vietas skaistas. Tuvāk Audupes pusei ir bijuši labi zandartu lomi. Arī asaru copes Vecdaugavā ir bijušas daudz un labas. Ļoti skaistas vietas, kur pasēdēt ar pludiņu no laivas. Vai nu uz dzīvo, vai uz līņiem un karūsām. Ir viena liela bedre pašā sākumā, un ir arī vairākas lokālas bedres gan lielajā posmā, gan Vecdaugavas attekās. Jāņem vērā, ka tur nedrīkst ķert, izmantojot svinu, un daudzās vietās lielu sezonas daļu nedrīkst atrasties vispār. Visādi citādi vieta, kas der jebkura veida copei. Bet iesaku iepazīties ar Vecdaugavas dabas lieguma likumu, lai nav liekas domstarpības. Ziemā var uztrāpīt uz labiem asaru lomiem, un tuvāk pavasarim, ja ledus ir labs, Audupes pusē var tikt pie labiem vimbu lomiem.
Video. Apskats. Kādus mānekļus izvēlēties, lai sacensībās gūtu labus rezultātus?
Rīgas līcis
Cik tālu līcis attiecas pie Rīgas, tad tā ir īstā vieta, kur pavasarī paķert reņģes. Vasarā var doties arī asaru meklējumos, bet labāk to darīt Saulkrastu/Zvejniekciema pusē. Tur asaru cope biežāk ir rezultatīva. Lai gan ir bijušas reizes, kad netālu no nogrimušā betona kuģa vraka, kas ir netālu no mola, esmu ticis pie laba asaru loma. Turklāt no mola var ķert gandrīz visas zivis, gandrīz visu gadu. Jāņem tikai vērā, ka no mola nedrīkst makšķerēt uz Daugavas pusi. Tikai uz jūras pusi. Ir vīri, kas tur bieži copē un ir piešāvušies tādai copei, un tiem lomos netrūkst ne smuku asaru, ne lielu brekšu. Un tas viss ir pēc reņģu laika.
Sausā Daugava un Baltezeri
Sausā Daugava un abi Baltezeri vairs nav Rīgas ūdeņos, tomēr tajos var iebraukt no Rīgas ūdeņiem, tāpēc pavisam īsi par šiem. Sausajā Daugavā nevajag braukt iekšā, ja ir nokrities ūdens līmenis. Tā tikai var apskādēt laivu un dzenskrūvi motoram. Ir viens posms, kuram nevar tikt garām pie zemā ūdens līmeņa. Vienīgi izkāpjot un pārstumjot laivu. Tas posms ir salīdzinoši netālu no Daugavas. Bet pati ūdenstilpe ir smuka. Skaistas līdaku vietas un ir trāpījušies arī labi asaru lomi. Copes un necopes Sausajā Daugavā diezgan stipri ietekmē HES darbība. Baltezeros savukārt ir biežāk sanācis makšķerēt ziemā no ledus. Interesantāks ir Mazais Baltezers, bet ziemā no ledus tieši lielajā Baltezerā ir sanācis noķert smukākus asarus. Abi interesanti ezeri, kur ir gan līdaku vietas, gan asaru vietas, un tur var tikt arī pie skaistiem zandartu lomiem, bet tad tur jābrauc biežāk un labāk jāiepazīst tie ezeri. Pagaidām esmu tur rets viesis.
Makšķerējot un atpūšoties Rīgas ūdeņos, ir jāņem vērā:
Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi
Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos
Noteiktu ūdenstilpju Dabas lieguma noteikumi, kā to paredz makšķerēšanas noteikumu punkts – 4. Makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos nosaka šie noteikumi, kā arī attiecīgo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti.
Rīgas Brīvostas likums
Tātad, makšķerējot Rīgas ūdeņos, jāņem vērā, ka:
Nedrīkst enkuroties un makšķerēt apzīmētos kuģu ceļos.
No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts makšķerēt no laivas iekšējos ūdeņos, aizliegta cope kanālos un caurtecēs un aizliegts makšķerēt uz ēsmas zivtiņām.
Aizliegts makšķerēt tuvāk par 50 m no zvejnieku tīkliem un murdiem.
Ierobežojumi Daugavā
Daugavā visu gadu ir liegums makšķerēt 700 metru posmā lejup pa straumi no Rīgas HES aizsprosta un Daugavas grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas. Daugavā ir liegums makšķerēt no 1. līdz 31. maijam no moliem un no tās ietekas Rīgas līcī 6,5 kilometru posmā augšup pret straumi līdz augstsprieguma pārvadam Rīgas pilsētas teritorijā. Vēl Daugavā ir ātruma ierobežojums centrā starp Vanšu tiltu un dzelzceļa tiltu, tur ātruma ierobežojums ir 14 km/h (8 mezgli).
Ierobežojumi Buļļupē
Galvenais Buļļupes ierobežojums ir tas, ka ir aizliegts tajā makšķerēt no 1. līdz 31. maijam.
Vēl Buļļupē ir ātruma ierobežojumi.
Daugavas–Buļļupes rajonā – 14 km/h (8 mezgli)
Lielupes–Buļļupes rajonā – 18 km/h (10 mezgli)
Ierobežojumi Loču kanālā
Aizliegts tajā makšķerēt no 1. līdz 31. maijam. Spēkā arī Daugavas–Buļļupes ātruma ierobežojums – 14 km/h (8 mezgli).
Ierobežojumi Vecdaugavā
Vecdaugavā ir spēkā likums – Dabas lieguma “Vecdaugava” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Galvenais, kas jāzina, tur iebraucot – nedrīkst makšķerēt ar svina atsvariem un pārvietoties ārpus iezīmētajiem kuģu ceļiem, ja motora jauda pārsniedz 3,7 kW. Pa kuģu ceļiem drīkst pārvietoties, ievērojot ātruma ierobežojumu līdz 5 km/h. Vecdaugavā ir zonas, kurās vispār nedrīkst atrasties no 15. marta līdz 1. jūlijam.
Ierobežojumi Sarkandaugavā
Aizliegts visā tās garumā makšķerēt no 1. līdz 31. maijam.
Ierobežojumi Mīlgrāvja kanālā
Aizliegts makšķerēt no 1. marta līdz 30. aprīlim. Ir ātruma ierobežojums, kas sākas nedaudz pirms Mīlgrāvja tilta un beidzas Ķīšezerā, aiz Sniķera salas. Ātruma ierobežojums ir 18 km/h (10 mezgli).
Ierobežojumi Ķīšezerā
Jāņem vērā, ka ir likums – Dabas lieguma “Jaunciems” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Ir trīs lieguma teritorijas, kurās ir vispārēji liegumi un sezonas liegumi no 15. marta līdz 1. jūnijam. Pēc 1. jūnija ir liegums tajās teritorijās pārvietoties ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem (tajā skaitā upju pasažieru un atpūtas kuģiem), kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda pārsniedz 3,7 kW (izņemot pārvietošanos Juglas upes posmā pa šo noteikumu 1. pielikumā norādīto pasažieru kuģu ceļu un izņemot valsts un pašvaldības institūciju amatpersonas, kuras pilda dienesta pienākumus).
Ir ātruma ierobežojums pie Mīlgrāvja kanāla – 18 km/h (10 mezgli), ātruma ierobežojums Pils kaktā 5 km/h un Juglas kanālos – 14 km/h (8 mezgli).
Ierobežojumi Juglas un Baltezera kanālos
Braucot pa kanālu no Juglas ezera vai no Ķīšezera, ir ātruma ierobežojums – 14 km/h (8 mezgli), kanālos ir liegums makšķerēt no 1. marta līdz 30. aprīlim un kanālā, kas savieno Lielo un Mazo Baltezeru, ir ātruma ierobežojums 9 km/h (5 mezgli).
Nerakstītie noteikumi
Tā kā cope Rīgā bieži vien sanāk, atrodoties netālu vairākiem makšķerniekiem vienlaikus, tad jāņem vērā vispārējās pieklājības un cieņas normas. Nevajag braukt un iet pārāk tuvu klāt, nevajag iespraukties gar makšķernieku un krasta līniju, sevišķi, ja metieni tiek izpildīti tajā virzienā. Sevis un citu drošības labad jālieto apgaismes līdzekļi, kad makšķerēšana notiek pa tumsu. Te nevajag iekrist arī otrā galējībā un apžilbināt citus ar prožektoru. Bet redzamai gaismai ir noteikti jābūt. Un atceramies, ka mēs bieži vien makšķerējam ostas teritorijā, un tur ir spēkā arī rakstīti likumi. Nekādā gadījumā nedrīkst traucēt ostas transportam un kuģiem. Turklāt kuģu ceļos liegums makšķerēt ir noteikts arī Makšķerēšanas noteikumos. Īsāk sakot, vajag pret visiem izturēties ar cieņu un nedarīt tā, kā negribētos, lai pret pašu izturas. Nobraukt gar cita copmaņa laivu pilnā gaitā nav labais stils.
Kuriozs atgadījums pēcvārda vietā
Kā jau minēju, tad Rīgā cope bieži vien notiek tādos apstākļos, kad daudz makšķernieki ir tuvu viens otram. Tad, lūk, par vienu šādu reizi klīst runas par kādu kuriozu atgadījumu. Vai tas ir patiess, es nemācēšu pateikt, bet izklausās gana reāli. Tātad zandartu cope, tepat visiem zināmajā vietā. Cope švaka, nevienam nekas neķeras. Te kādam copmanim paņem kaut kas liels. Pie kam tik liels, ka to nevar dabūt augšā no grunts. Makšķere saliekusies, spoles bremze kauc, bet trofeju var pacelt vien mazu gabaliņu virs grunts, un tā atkal nospiež mānekli pie grunts. Apkārt sastājas daudz ziņkārīgo laivas, visi pārliecināti, ka copmanis cīnās ar lielu samu. Cik ilga bija cīņa, es precīzi nezinu, bet gana ilgi un beidzās ar norautu mānekli. Copmanis nobēdājies pēc tāda iznākuma un aizbraucis prom. Bet kādi citi copmaņi arī izdomājuši pamainīt vietu un, izceļot savu enkuru, pamanījuši enkura striķī to norauto mānekli…
Tas copmanis droši vien joprojām uzskata, ka bija cīnījies ar trofejas izmēra samu, bet patiesībā viņš kādu laiku bija nodarbojies ar enkura pacelšanu virs grunts blakus makšķerniekiem. Tāpēc cope nekad nav garlaicīga, tajā vienmēr ir kādi piedzīvojumi!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
