Nopirkt nepieciešamo inventāru un labākos mānekļus vairs nav problēma, jo tas viss ir pieejams pie mums tepat, Latvijā. Bet ar to nepietiek, lai tiktu pie loma. Šoreiz par pareizas vietas izvēli.
Lašu cope upēc
Mūsdienu makšķerēšanas pasaulē daudz tiek runāts par lašveidīgo zivju spiningošanu. Lielākais vairākums informācijas ir par mānekļiem un citām lietām, kuras izmanto šo zivju ķeršanai. Daudz dažādu video sociālajos tīklos. Nu jau katram viedtālrunim ir kvalitatīva kamera, ar kuru var uzņemt salīdzinoši labas kvalitātes foto un video. Skaidrs, ka ikvienam makšķerniekam gribas palielīties ar saviem lomiem. Vieni to dara bez nolūka, vienkārši padalās ar savām emocijām un skaistajām bildēm. Citi reklamē mānekļus un dažādus makšķerēšanas piederumus. Un tā arī šī informācija lielā ātrumā izplūst saziņas līdzekļu kanālos.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Par mānekļiem ir daudz runāts. Tieši tos acīgākie makšķernieki atpazīst bildēs vai video, kas pārplūdinājuši sociālos tīklus. Tieši tāpat ir ar spiningiem un pārējiem aksesuāriem, kuri paredzēti lašu un taimiņu spiningošanai. Noslēpumu vairs nav. Viss ir kā uz delnas, un, kā jau kārtīgam hobija cienītājam pieklājas, makšķernieks izanalizē visu līdz pēdējam sīkumam. Tāpat kā informācija par lomu vietām – kur ledus pakustējies, kurā upē labāk ķeras, – ļoti ātri izplatās caur klusajiem tālruņiem. Tā makšķernieku grupa, kura biežāk dodas uz upi pēc fotogrāfijām, atpazīst vietas, kur makšķernieks nobildējies ar lomu.
Šoreiz vairāk pastāstīšu, kā izvēlēties vietu, kurā varētu atrasties aktīvā zivs un to būtu vieglāk izprovocēt uz ņēmienu. Pie mums, kamēr neesam līdz galam sakārtojuši upes infrastruktūru un pārējās lietas, kas saistītas ar upju kontroli, licencētā lašu un taimiņu sezona sākas 1. janvārī un beidzas 1. maijā. Tie ir pilni četri mēneši. Ir gadījies arī īpašo dabas apstākļu dēļ pāris mēnešu izlaist. Tas gan vairākus gadus mūs nav skāris, bet kādreiz tā bija normāla parādība, ka ziemas bija bargas un upes aizsala pilnībā. Bargajai ziemai sekoja atkusnis. Tikai tad, ja tas bija pakāpenisks, tad kādu nedēļu varēja spiningot. Ūdens tik ātri necēlās un nepalika momentā duļķains. Ja atkusnis atnāca ar lietu un siltu temperatūru, kura naktīs nenokritās zem nulles, plūdi bija neizbēgami. Plūdu laikā makšķerēšana bija jāatliek uz nenoteiktu laiku. Nenoteiktais laiks mēdza dažreiz ievilkties ilgi, un tad spiningošanai atlika vien pāris nedēļu. Pēc plūdiem bieži vien strauji iestājās silts laiks, un zivis ātri migrēja atpakaļ uz jūru.
Kā laimēt copes kostīmu 578 eiro vērtībā? Pirmie iespaidu par galveno balvu. Video bloga epizode #10
Klimata pārmaiņas ir ietekmējušas ne tikai mūs, bet visu pasauli. Kaut kur to jūt vairāk, vietām – mazāk. Pie mums klimata maiņa ir pietiekami izteikta. Ir bijušas ziemas, kad ledus uz upēm nav bijis vispār. Otrs no faktoriem, kas ietekmē ūdens līmeņa un krāsas svārstības, ir nokrišņu daudzums. Ir labi, kad to nav vai tie ir minimāli. Zeme ziemā sevišķi daudz mitruma neuzsūc, un liekais ūdens daudzums nonāk atpakaļ upē. Tad sāk celties ūdens līmenis un ūdens sāk duļķoties. Viegls duļķis copei nedaudz kaitē, toties lielā duļķī tikt pie loma vairs nav nekādu izredžu. Un atkal jāgaida ūdens līmeņa stabilizēšanās. Dažreiz paveicas un var paspēt aizbraukt uz kādu no mazajām upēm. Kad lielajās upēs Gaujā, Ventā un Salacā ūdens līmenis ir augsts un duļķains, ir mazās, kurās ūdens var būt tīri spiningojams.
Ja sākām runāt par duļķi un augstu ūdens līmeni, ir upes, kur tas noskrien visai ātri, un ir tādas, kurās pali turas daudz ilgāk. Ir jāņem vērā upes garums, vieta, no kuras tā iztek, un apvidus, caur kurieni tā tek. Viena no upēm, kura daudz ātrāk par pārējām atgūst sākotnējo veidolu, ir Salaca. Tā ir 91 km gara, caurmērā akmeņaina un klinšaina upe. Tā nav smilšaina, un tai nav daudz mālainu krastu, kuri saduļķo ūdeni.
Pretstats ir Gauja un Venta. Ir bijuši gadi, kad ūdens noskaidrojās jau īsi pirms pavasara beigām. Tas nozīmē, ka cerība tikt pie loma ir gaužām niecīga. Daba dara savu. Tomēr vienmēr ir kāda alternatīva. Un tās ir mazās upītes. Tajās vienmēr ūdens noskrien ātrāk, un tās iztīrās daudz ātrāk par savām lielajām māsām.
Īsumā sekojam līdzi ūdens svārstībām interneta vietnē Meteo.lv. Ja gaidāma ūdens līmeņa krišanās, tad pēc pāris dienām varam doties upes virzienā. Jāpēta, kā un cik intensīvi stabiņš lēkā. Ja tas lēnām kāpj uz augšu, vēl nākamajā dienā uz copi varam paspēt un nekas kritisks nav gaidāms. Ja stabiņš dienas laikā uzlec par 15–30 cm, tad copi varam atlikt uz nenoteiktu laiku. Par ūdens svārstībām, cerams, nelielu skaidrību esmu ieviesis.
Abonē žurnālu LIELAIS LOMS + PIELIKUMS!
Atgriezīsimies pie paša svarīgākā un apspriežamākā jautājuma – kad un kurā vietā atrodas zivis.
Prakse ne vienmēr sakrīt ar teoriju. Toties kaut kāda loģika zivīs ir. Mainoties laika apstākļiem, mainās zivju uzturēšanās vietas. Līdz ar to mainās ūdens temperatūra, ūdens līmenis upē un pat mēnesis, kurā mēs dodamies tās meklēt.
Janvāris–februāris. Sāksim visu rindas kārtībā. Janvāris un februāris formāli ir laiks, kad sākas lašu un taimiņu spiningošanas sezona. Šajā laikā parasti upē ir zema temperatūra un zivis ir salīdzinoši mazkustīgas. Ir svarīgi saprast, kur tās atrodas, lai precīzāk varētu novadīt mānekli zivju redzeslaukā. Šajā periodā zivis izvēlas uzturēties dziļākās vietās, kur ir lēnāka straume. Protams, vienmēr ir izņēmumi. Tomēr lielākā daļa zivju būs vietās ar lēnu straumi. Šajā laikā lašveidīgās zivis reti sekos līdzi māneklim vai celsies augšā no lielāka dziļuma. Šī iemesla dēļ vajadzētu izvēlēties mānekļus ar lielāku iegrimi. Daudz retāk jūs sastapsieties ar zivīm krācēs vai straujtecēs. Ļoti komfortabli tās jūtas klinšu tuvumā, upes līkumos un vietās ar lēnu vai mērenu straumi. Tāpēc jāizvēlas mānekļi ar lielāku iegrimi un labu spēli. Neitrāli peldošiem vai peldoša tipa mānekļiem tā ir daudz izteiktāka. Grimstošos un lēni grimstošos atstāsim uz vēlāku laiku. Spiningojot janvārī, esam lēni, nav vajadzīgas ātras mānekļa kustības, vārdu sakot – jo lēnāk, jo labāk. Lēna un kūtra zivs ātri vadītam māneklim pakaļ neskries.
Otra svarīga lieta ir mānekļa krāsa. Šeit katrs makšķernieks var izpausties, kā vēlas, ja vien viņš ievēro nosacījumu izmantot spilgtās krāsas. Jo tā spilgtāka un labāk pamanāma, jo labāk. Līdzīgi ir ar mānekļa lielumu. Nevajadzētu pārspīlēt ar maziem izmēriem. 5–7 cm lielus mānekļus atstāsim uz vēlāku laiku. Ieteiktu izmantot nedaudz lielākus – no 8 līdz 11 cm garus. Liels un spilgts māneklis zivij izraisīs lielāku agresiju tam uzbrukt. Nosaukšu dažus ražotājus, lai saprastu, par ko ir runa, – Jackson rogos 105, Vivingra 80 FLD, 85 FLD, Smith Cherry Blood 90D, Tiemco Sumari 90D, DUO Deep Feat 90D, Tackle House Bitstream 95 un daudzi citi ražotāji.
Marts–aprīlis. Nevaru noliegt – šie ir mani mīļākie lašveidīgo zivju copes mēneši. Dienas paliek garākas, tieši tāpat kā pavadītās stundas pie ūdens. Paliek izteiktāki rīta un vakara zivju aktivitātes brīži. Marts ir mēnesis, no kura var sagaidīt visādus brīnumus. Daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem. Daba sāk aktīvi mosties. Čivina apkārt putniņi, parādās pavasara dzīvība. Tieši tāpat šķiet zivīm. Arī tās kļūst aktīvākas. Kāpjot ūdens temperatūrai, tās sāk pārvietoties uz straujākām vietām. Tās vairs neuzturas tikai dziļajos līčos ar lēnu straumi, tās pārvietojas uz vietām, kur straume stiprāka. Upes augštecēs zivis sāk spiesties tuvāk krācēm. Cik nav bijis gadījumu, kad, makšķerējot dziļās vietās ar lēnu plūdumu, nav ne copes. Bet, tiklīdz sāc tuvoties krācēm, tā momentā izjūtama zivju aktivitāte. Aprīļa beigās, kad ūdens uzsilis līdz 12–14 grādiem, tas jūtams īpaši.
Ļoti laba vietas izvēle ir upes sašaurinājumi. Šādās vietās straumes spiediens ir lielāks. Krāces un stāvi krasti ar iekritušiem kokiem, galvenais, lai tajā vietā ir laba plūduma straume. Pie šādiem stāvkrastiem īpaši taimiņam patīk uzturēties. Upe visu laiku jāvēro. Ūdenim krītoties, straume maina savu spēku, un tur, kur ķērās iepriekšējā nedēļas nogalē, nākamajā varam nepiedzīvot nevienu copi. Tāpēc vienmēr esmu teicis, ka tikai tas makšķernieks, kas spēj ieskatīties upē, reti izpaliks bez loma.
Mānekļus izvēlamies atbilstoši ūdens, kas reti pavasarī ir dzidrs, saduļķojumam. Šeit palīgā nāks spilgtās krāsas ar spilgta sudraba vai zelta sāniem. Ļoti labi strādā spīdīgi šūpiņi. Šajā laikā upē bieži sastopams spožais taimiņš, kurš upē no jūras iepeld panašķoties ar tās gardumiem. Šīm zivīm īpaši patīk spožās krāsas, it sevišķi, ja tuvumā atrodas stinšu nārsts vai citas sīkzivis.
Vērojam upi, mācāmies to pazīt un izbaudām mūsu hobiju!
Meklē Latvijas Mediji e-veikalā vai preses tirdzniecības vietās
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
