Ja tā godīgi, bija nedaudz par īsu, pietrūka mazliet laika uz ledus un mazliet vēsa parāta. Čempionāts no organizatoriskas puses bija ļoti sarežģīts lielā attāluma dēļ un daudz nezināmā, kas mūs tur sagaidīja. Komanda potenciāli bija laba, vienīgais trūkums, bija pieredzes trūkums.
Tikai trīs sportisti bija iepriekš izgājuši laukumā PČ. Godīgi sakot, mums LV nemaz nav arī tik plašs rezervistu soliņš. Grozies kā gribi, arī nākamgad un aiznākamgad būs samērā jauna komanda. Veco dinozauru šajā sportā paliek aizvien mazāk. Zināms jaunu izlases kandidātu potenciāls LČ ir, galvenais, lai čaļiem ledus paliek sirdīs.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Mongoļi ir ļoti viesmīlīga tauta, smaidīgi un atsaucīgi, lepni par savu zemi. Šis bija viņu pirmais tāda līmeņa pasākums, līdz ar to bija par ko panervozēt, bija novirzes no ierastā protokola, bet tas mūsu startu īpaši neietekmēja.
Sacensību arēna – Ugi ezers ir ļoti skaists un zivīm bagāts, pat ļoti bagāts. Visneizprotamākā lieta čempionātā bija sektoru izvietojums. Tik bagātā ezerā, divi ar pusi sektori bija ar maz vai ļoti, ļoti maz zivīm. Varbūt organizatori gribēja dažādot sacensību apstākļus, tas viņiem izdevās. Sportistus šī dažādība pavisam neiepriecināja, īpaši ja ledus ir 1,4 metrus biezs un jācīnās par aiziešanu no nulles.
Vērojot sāncenšus treniņos bija skaidrs, ka gandrīz visām komandām ir labas iespējas pacīnīties par godalgām. Galveno favorītu statusā tomēr bija Ukrainas, Lietuvas un Mongolijas vienības, viņi uz Ugi ledus bija pavadījuši daudz vairāk laikā kā pārējās vienības. Galvenais sacensību mērķis bija prāvās raudas. Labam rezultātam vajadzēja uzsēsties virsū to lielākai koncentrācijai un spēt tās noturēt 3 h zem āliņģa. Lai nezaudētu tempu, vajadzēja precīzi piemeklēt mānekļa izmēru un iebarošanas taktiku. Katra mazākā kļūda tempa vilkšanā šajā ezerā maksāja ļoti daudz. Arī nāves sektoriem bija sava īpatnība, katrā no tiem bija nelielas potenciālās raudu koncentrācijas vietas, par kurām bija jācīnās par katru cenu. Mums pat izdevās aizņemt labas vietas, bet sacensībās raudas tajos sektoros atslēdzās pilnībā. Atlikušais laukums nāves sektoros bija retu asaru ganības, to meklējumos bija krietni jāstrādā ar urbi. Nenoliedzamas priekšrocības asaru medības deva iebarošana ar sānpeldēm, tās labi pievilināja retos asarus. Mums neizdevās tikt pie tiem mazajiem zvēriem. Tās arsenālā bija tikai četrām vienībām, kurām arī bija būtiskas priekšrocības nāves sektoros.
Mēs nedaudz kļūdījāmies jau Latvijā, domājot, ka treniņu un sacensību laikā būs krietns sals, paņēmām 130 mm urbjus, lai nevelk āliņģus tik ātri ciet. Sals nebija tik stiprs. Lielākā daļa komandu izmantoja 110 mm urbjus, ar tiem 1,4 metrus biezo ledu bija urbt daudz vieglāk un ātrāk, bet šī kļūda mūsu komandu daudz neietekmēja.
Tik tāliem braucieniem tomēr jāplāno nedaudz ilgāks laiks sagatavošanās procesam uz vietas. Tas gan nozīmē arī lielākas izmaksas, bet tas ir nepieciešams, lai ātrāk varētu adoptēties un paplašināt treniņu programmu.
Mūs noteikti ietekmēja laika atšķirība par 6 stundām, kā arī notikumu vieta bija aptuveni 1500 m virs jūras līmeņa, kas nav kritiski, bet arī pie tā ir jāpierod.
Aukstais un sausais gaiss uz elpošanu atstāja savu iespaidu, čaļi pēc pirmajām dienām tā bišķiņ pieklepoja. Komandas darba grafiks bija ļoti blīvs, daudz laika tika patērēts braucieniem uz un no ezera, aptuveni 2 h katrā virzienā. Komanda strādāja kā vienots mehānisms, katram bija savi uzdevumi, kuri bez ierunām tika pildīti. Bieži vien sagatavošanās nākamajai dienai beidzās tikai ap vieniem naktī. Katru rītu cēlāmies uzreiz pēc sešiem. Varēja just, ka uz sacensību dienām bija sakrājies nogurums, līdz ar to pēdējā treniņā darbojāmies mazliet atvieglotā režīmā.
Kā jau minēju, mums pietrūka laika. Nepaspējām līdz galam iztestēt visus iebarojamā variantus, tam mums bija tikai divas dienas. Arī ar iebarojamā prezentāciju viss līdz galam nebija skaidrs. Varbūt brīžiem nedaudz tika pārspīlēts ar mānekļa izmēru. Liels dandālis lielā dziļumā grima daudz ātrāk, bet to agresīvi ņēma tikai aktīva zivs. Kaprīza zivs jau ne pārāk atsaucās uz dandāli, to vajadzēja ilgāk izspēlēt, lai izprovocētu zivi. Pietika tikai nedaudz samazināt mānekļa izmēru, kurš grima gandrīz tik pat ātri kā dandālis, bet to ņēma jau grimstošu.
Nepaspējām uztaisīt kārtīgu maču sava starpā, lai labāk saprastu, kā darbojas dažādas barības un tās devas, kā arī pilnībā piedzīt optimālo mānekļa izmēru. Visas šīs sīkās nianses sacensību 3 h bija ļoti nozīmīgas, neliela kļūda maksāja ne tikai gramus, bet kilogramus. Ar sektoru izpēti tikām galā diezgan labi, plānotie starta iegājieni bija daudz maz precīzi. Pieredzes trūkuma dēļ sanāca patērēt laiku liekām kustībām sektorā, tas maksāja daudz. Atskatoties uz pēdējiem PČ, jāsecina, ka ātrvilkšanas sacensībās mums ir ko pilnveidot. LČ pēdējos gados ātrvilkšnana īsti nesanāk, mums sanāk vairāk skraidīšana, lasīšana.
Pēc pirmās dienas izdevās aizķerties medaļu joslā, bet no sekotājiem nebijām tālu prom. Otrajā dienā vajadzēt nostartēt ar tādu pat rezultātu, lai tiktu pie medaļām, salasījām par 10,5 punktiem vairāk. Tā var viegli gadīties šādās sprinta sacensībās. Pārmetumu čaļiem nav nekādu, visi darīja iespējami labāko, blieza uz visiem .
Gribās pateikt čaļiem lielu PALDIES par ieguldīto laiku un līdzekļiem, lielo pašatdevi. Tiesām nebija viegli.
Apsveicam Lietuvas izlasi, tiešām fenomenāls sniegums abās dienās.
Individuālais pjedestāls arī viss viņiem:
1. Arūnas Koska – 2 punkti(33,6 kg), viņam arī PČ rekords 18,8 kg 3 stundās !
2. Artūras Skvirba – 3 punkti(3.090kg), abas dienas tukšajos sektoros atrada vis vairāk zivju!
3. Leonas Mindaugas 4 punkti(22.724kg).
Ne velti viņus lidostā sagaidīja kā varoņus!
ASV izlase šoreiz pārsteidza, izcīnot 🥈sudraba medaļu. Ļoti pragmātisks un precīzs darbs, malači! Acīmredzot treniņu pie mums bija gājuši par labu. Ukrainas izlase nebija īsti apmierināta ar bronzas medaļām, viņi bija ieguldījuši viss lielāko darbu sagatavošanās procesā. Zināmu iemeslu dēļ viņiem nav iekšējā čempionāta un ne visi varēja pievienoties izlasei. Apsveicam ar medaļu tik grūtā čempionātā.
Jāuzteic mūsu mongoļu gidi ANDUUD CLUB ar mūsu senu draugu Bagaa Batsaikhan, bez viņiem mums būtu ļoti sarežģīti.
Viņi mūs sirsnīgi uzņēma, nodrošinot visu nepieciešamo mūsu ceļojumam.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
