Pēc vairāku gadu pārtraukuma šogad izdevās izrauties uz trīs dienu copi Somijā. Kopā ar Mārtiņu Balodi devāmies filmēt interesantu copes filmu par līdaku spiningošanu un gūt jaunu pieredzi Skandināvijas ūdeņos. Šoreiz stāsts nav par fantastisku copi, kad ķeras uz visa, bet gan par sarežģītu copi un spēju pielāgoties dažādiem apstākļiem un ūdenstilpes specifikai. Tādēļ padalos ar saviem iespaidiem un atziņām, ko guvām. Iespējams, jums tas noderēs, spiningojot tuvākos vai tālākos ūdeņos.
Vieta, uz kuru devāmies, man iepriekš nebija pazīstama. Skaidrs bija tikai tas, ka spiningosim salīdzinoši lielā jūras līcī, kas pēc uzbūves atgādina ezeru. Dziļumi būs ļoti dažādi, jo līcī ir atrodami gan lieli 2–3 m dziļi plato ar zālēm, dažādas dziļuma izmaiņas, gan padziļinājumi līdz pat 15 m. Līdz ar to līdzi ņemu no visa kā pa bišķim. Bruņojos ar trīs spiningiem: Big Bait komplektu – Gator Explorer – 140 g ar Abu Garcia Revo Beast 41HS; vidēji smago komplektu tvičam, smagam džigam u.tml. – Zetrix Avalanche 702MH ar Daiwa Certate LT 4000; un vidēji vieglo Zetrix Avalanche 782ML kopā ar Daiwa Certate LT 3000. Attiecīgi mānekļi, sākot ar mazām un lielām gumijām, vobleriem no 70 līdz 130 mm utt. Pirms došanās norunājam, ka uzsvaru liksim tieši uz līdakām, un trešdienas pēcpusdienā startējam no Rīgas. Pēc vairāku stundu brauciena līdz Tallinai, uz prāmja un vēl 1,5 h brauciena līdz galamērķim, esam galā trešdienas naktī. Tā kā ceturtdien paredzēta gara diena, dodamies pie miera.
Pirmā copes diena
07.30 paēdam brokastis un bez liekas kavēšanās dodamies uz ūdens. Ielaižam laivu un sākam līdaku meklēšanu jau ierastās, klasiskās vietās. Seklā līcī, kur dziļums ir ap 2–3 m. Vietām atrodami lokāli vertikālo ūdenszāļu pleķi, virs kuriem paliek apmēram 1 m brīva ūdens. Vieta liekas ideāla, ūdens tempratūra ir ap 10 grādiem, un pirmās sajūtas ir daudzsološas. Diemžēl pirmie laidieni pa seklumu ar Big Bait neko nedod. Nesajūtam ne copes, ne redzam kādas sekotājas. Tādēļ lēnām virzāmies pa kanti uz leju. Iebraukuši apmēram 5 m dziļumā, eholotē pamanām asaru baru. Es ātri pārslēdzos uz mazāku mānekli un pierunāju dažus necila izmēra asarīšus. Nekas tāds, ar ko būtu jālepojas, bet pirmās zivis laivā. Lēnām virzāmies pa kanti uz leju, un 8 m dziļumā atceros par mānekļiem, kurus gribēju notestēt – Tiemco Fat Pepper krenkus. Pirmais metiens, un sajūtu zandartam raksturīgo copi. Zandartiņš gan nav liels, ap 40 cm, bet uz ML spininga to vilkt ir pietiekami patīkami. Pamētājuši pāris minūtes, nolemjam meklēt jaunas vietas. Mērķa zivs šoreiz tomēr ir cita. Dodamies uz vietu ar ļoti interesantu reljefu – lēzena kants no 2 m uz 10 m, bet 7 m dziļumā atrodas apmēram 2 m augsta zemūdens klints, ap kuru eholotē redzami ļoti lieli ēsmas zivtiņu bari. Kamēr vēroju ekrānu, Mārtiņam pirmajā metienā cope. Ātri raidu savu krenku tajā pašā virzienā, un ir – neliela, bet sparīga, apmēram 60 cm gara līdaciņa. Otrais metiens, un ir! Nedaudz mazāka, bet tāpat skaista līdaka. Nolemjam vietu tālāk nemocīt un tur atgriezties ar operatoru, lai varam uztaisīt skaistas bildes un video. Operators mums pievienosies pēc pusdienām, un pārējo laiku veltām līdzīgām vietām un sajūtam dažas copes, un pierunājam pāris līdaciņas. Pēcpusdiena gan ir daudz lēnāka – pāris copes, pāris mazas līdakas, trāpās arī daži asari, bet ne lielāki par 400 g. Šādi arī diena beidzas un garastāvoklis divējāds – cope šeit ir forša, daba skaista, kompānija jautra, laiks ideāls – nedaudz vējains un apmācies, bet, no otras puses – zivis it kā ir, bet ne tā, kā biju cerējis. Tomēr copi esam sapratuši – līdakas uzturas 5–8 m dziļumā pie kantēm. Liekam lielākas cerības uz nākamo dienu un laicīgi dodamies pie miera.
Otrā copes diena
Šoreiz uz ūdens esam vēl laicīgāk, jo laivu pa nakti novietojām pie viesnīcai piederošās piestātnes. Ātri paēdam brokastis un dodamies copē. Šoreiz meklējumus uzreiz sākam pa dziļajām kantēm un copes seko cita citai. Līdakas sākumā nav ļoti lielas, bet atsaucas ātri. Skaidrs ir tas, ka ļoti labi strādā krenki. Zivis izdodas noķert gan uz Tiemco Fat pepper, Pepper Magnum, Pepper Three un Critter Tackle Daikichi Standart. Interesanta situācija izveidojas, kad spiningojam ap trīs salu kompleksu. Uz lēzenās kants, apmēram 5 m dziļumā, vadot Tiemco Fat pepper, dabūju labu copi. Uzreiz ir skaidrs, ka šī līdaka ir lielāka par iepriekšējām, un jāatzīst, ka somu līdakas ir daudz spēcīgākas par tām, ko ķeram šeit Latvijā. Tā kā otrā diena noritēja dziļo un vidēji dziļo krenku zīmē, tad īsumā jāapskata vadīšanas tehnika un citi sīkumi par to, kā ķeru ar krenkiem. Parasti izvēlos ne īpaši cietu, ideālā variantā fast akcijas spiningu, taču tam ir jābūt pietiekami jaudīgam, lai varētu izpildīt spēcīgus metienus un savaldīt zivis. Auklas diametram nav īpašas nozīmes, bet priekšroku dodu PE 1,2 auklai. Nevajadzētu aizrauties ar ļoti plānām vai biezām auklām. Pavadiņas lietoju tikai titāna, ar testu apmēram 18–20 lb un 20–30 cm garumā. Mānekļa vadīšanai arī ir savas nianses. Pēc iekrišanas ūdenī veicu 6–10 spoles apgriezienus, lai vobleris uzņemtu vajadzīgo darba dziļumu. Ja spēli sāksiet uzreiz, māneklis ies daudz seklāk. Kad tas uzņēmis darba dziļumu, sāku to vadīt ar vienmērīgiem, līganiem kāta vēzieniem, apmēram 70 cm – 1 m amplitūdā. Tad, izmantojot spoli, savācu lieko auklu un turpinu. Šāda animācija sanāk kā stop&go, ko var animēt arī ar spoles palīdzību, bet, darot šīs kustības ar spiningu, varam variēt ar mānekļa ātrumu un rāviena asumu. Darot to pašu ar spoli, variācijas ir daudz mazākas. Ļauju māneklim uzskriet un ieturu nelielu pauzi. Tās laikā māneklis lēnām uzpeldēs un ļaus plēsējam izšķirties par uzbrukumu. Variējot ar rāvienu garumu un paužu ilgumu, var pielāgoties plēsēja aktivitātei. Vēl viena vadīšanas metode, kas šajā dienā izrādījās īpaši efektīva, bija mānekļa uzsišana pa grunti. Iesaucām šo par apgriezto džigu. Ļauju krenkam uzņemt darba dziļumu un, kad tas pieskaras gruntij, ieturu pauzi, ļaujot tam uzpeldēt. Tad atkal ar līganu kāta vēzienu iespēlēju mānekli, līdz tas atsitas pret grunti. Ar šādu vadīšanas metodi izdevās tikt pie skaistām 82, 85 un 95 cm garām līdakām. Dienu pavadām, pārvietojoties pa dažādām kantēm dziļumā no 5 līdz 8 m. Katrā vietā uz krenku zivs atsaucas ātri.
Pamīšus trāpās līdaciņas un asari. Dienai ejot, nolemjam pārbaudīt trīs salas, kas veido interesantas reljefa izmaiņas salīdzinoši nelielā attālumā. Pārvietojamies pa kanti uz augšu un leju, pārbaudot dažādus dziļumus. Periodiski mainu savu spiningošanas tehniku no krenkiem uz dziļo tviču ar Deps Balisong Longbill vai Duo Realis 100DR, taču rezultāts neseko. Jau esot kants daļā, uzlieku Tiemco Pepper Magnum un 5 m dziļumā IR laba cope! Skaidrs, ka līdaka ir lielāka par iepriekšējām, un pēc neilga brīža ieceļam laivā 82 cm skaistuli. Burtiski pēc neliela attāluma seko vēl viena smaga cope, un 85 cm līdaka ir laivā. Garastāvoklis ir ļoti labs, zivis ķeras, un ir ticība, ka esam atraduši atslēdziņu vietējām zivīm. Daudz kustamies un seklumos atrodam mazās līdakas. Mārtiņam ir vairākas tukšās copes uz Big Bait, taču uz mazo Critter Tackle Daikichi Standart krenku copes realizējas uzreiz. Līdaciņas nav lielas, un ir skaidrs, ka šīs ir vaininieces pie tukšajām copēm uz lielo gumiju. Pēc rokenrola zālēs nolemjam pārvietoties uz dziļu kanti pie vienas no salām. Dienas iepriekšējā pieredze liek domāt, ka šeit visam ir jābūt labi, un pēc pāris metieniem man ir ļoti laba cope. Uzreiz ir skaidrs, ka zivs ir liela. Līdz laivai to izdodas atvilkt ātri, bet tad sākas interesantā daļa. Pirmo reizi ieraugot zivi, liekas, ka tai jābūt virs metra, un atrādījusies tā dodas prom no laivas. Paņemot apmēram 10 m auklas no gandrīz aizgriezta Daiwa Certate 4000, sajūtas atgādina lašu copi Salacā. Vēlreiz pievelku līdaku pie laivas, un tagad seko pastaiga gar abiem laivas motoriem, no priekšējā līdz aizmugurējam, un veiksmīgi izdodas izvairīties no aizķeršanās. Ar trešo reizi izdodas līdaku noguldīt, un Mārtiņš meistarīgi iesmeļ līdaku uztveramajā tīkliņā. Izmērot līdaka izrādās uz 95 cm. Tā uz MH klases spininga ir liela zivs. Pēc tam kad adrenalīns noskrējies, pietuvojamies salai ar domu paķert asarus, kas uzturas uz akmeņainajām kantēm. Es pārslēdzos uz džigu, taču Mārtiņš uzliek Duo Tide VIB un tiek pie labas copes. Šoreiz mana kārta vingrot ar uztveramo, un pēc cīņas laivā iesmeļam 92 cm līdaku! Diena izdevusies par visiem 100%. Slīdot gar kanti, izdodas notestēt arī Tiemco silikona mānekļus, un 3,5 collu garais vēzis asariem iet pie sirds. Cope seko copei, taču izmērs nav ļoti liels, bet tīri sportiski ir prieks paķert arī citas sugas plēsējus. Kad esam nogājuši visu kanti, pašā tās galā sākas seklums. Mārtiņš ātri pārslēdzas uz Big Bait un pēc tukšās copes norāda man virzienu, ko pārbaudīt. Es uzreiz tur raidu Duo Realis 120Sp, un ir! Līdaka gan nav tik liela kā iepriekšējās, bet prieks tāpat. Pārbraucot no punkta uz punktu, piestājam vietā ar asu kanti un dziļumu ap 10 m. Eholote rāda interesantu bildi, un nolemjam to pārbaudīt. Šoreiz es ar krenku, Mārtiņš ar vibu, un operators Eduards uzliek Tiemco Riot Blade spintail tipa mānekli. Cope seko otrajā metienā, un jau sākumā liekas, ka Eduardam būs pieķēries zandarts. Pie laivas ieraugām skaistu zandartu, kuru tā arī neizmērījām, bet izmērs bija fotogrāfēšanas vērts. Piestājam vēl pāris vietās un nolemjam šo dienu beigt uz augstas nots, plēsēju full-house ir sasniegts.
Trešā diena
Jau no rīta saprotam, ka savus mērķus esam sasnieguši. Līdakas atradām un paķērām. Šajā dienā nolemjam pārbaudīt ejošās vietas ar džiga tehniku. Mani personīgi māc ziņkāre, kāda būs atšķirība starp krenkiem un mīkstajiem mānekļiem. Turklāt ir cerība, ka uz silikona zandarti būs atsaucīgāki. Sākam copēt un visai ātri saprotam, ka copju ir stipri mazāk. Ir vietas, kur izdodas uzkacināt asarus. Tie ir gana aktīvi, un, ja nesajūtu copes, tad tie barā seko māneklim gandrīz līdz pašai laivai. Daudz eksperimentējam ar mānekļu krāsām un formām, taču pie jēdzīga rezultāta tā arī netiekam. Zandarts no ķeršanās atsakās, asarus var noķert tur, kur tie ir, un ik pa laikam izvelkam pa līdaciņai, taču ar izmēru nevar lepoties. Mārtiņam gan izdodas pierunāt vienu smuku zandartu, bet to cope Somijā ir jocīga. Parasti, atrodot to koncentrāciju, seko 1–2 copes un bars kaut kur aizvirzās. Tad, pamainot pozīciju, atkal seko dažas vājas copes, un viss. Laiks nepielūdzami ātri rit, un tuvojamies brīdim, kad nāksies pamest šos interesantos ūdeņus un doties atpakaļ uz Latviju. Pēdējā vietā, kur enkurojamies, eholote rāda ļoti interesantu bildi. Abiem ar Mārtiņu ir divas ļoti spēcīgas copes. Pēc tam iestājas klusums. Nedaudz pamainām vietu, un Mārtiņam laba cope, spinings ripā, bet pēc neilga laika aukla atslābst – zivs norāvās. Taču interesanti, ka cope atkal uz cieto mānekli – DUO Vib. Copes pierimst, un mēs nolemjam mest mieru. Izvelkam laivu, sakrāmējamies ceļam un, braucot mājupceļā, iesmejam, ka mēģināt ķert zandartus Somijā laikā, kad Rīgā to var darīt ievērojami efektīvāk, ir bijusi asprātīga ideja, bet – nepamēģināsi, neuzzināsi.
Šādi braucieni man liek lepoties ar savām karjeras izvēlēm, jo iespēja izrauties uz trīs dienu copi Somijā, paķert skaistas zivis, izbaudīt ziemeļu dabu un arī daudz ko iemācīties par copi nemaz nesanāk tik bieži.
Braucienā iezīmējās ļoti interesanti fakti:
– Vietās, kur zivis ir zem makšķernieku presinga, bieži jāmeklē atslēdziņa, kā viņas paņemt. Šajā gadījumā krenki un vibi, kas nav populāri, lielākajai daļai makšķernieku nesa vislabākos augļus.
– Copē ir jābūt gataviem pielāgoties – ja būtu ietiepīgi mētājuši Big Bait pa zālēm un zāļu malām, visticamākais, nebūtu dabūjuši tik labus rezultātus.
– Ar diegiem nav aršana! Precīzāk, ķerot līdakas, PE 06 aukla ir stipri par plānu.
– Eksperimentiem būt – nevajag baidīties izmēģināt jaunas lietas, jo tieši šādā veidā varam izdarīt secinājumus par to, kas notiek zem ūdens un kā zivis uzvedas.
Brauciet uz Skandināviju, ķeriet lielas zivis, izbaudiet skaisto dabu. Un atcerieties – nav vajadzīgs pārvest mājās pakas ar saldētām līdaku filejām u.tml. Baudiet un cieniet dabu kā Latvijā, tā arī tālākos ūdeņos! Ja jūs ieinteresēja šis stāsts, tad žurnāla iznākšanas brīdī varēsiet noskatīties arī īsu filmiņu par to, kā mums gāja, youtube.com – eholotes.lv kanālā, kur uzskatāmi parādīšu, kā vadīt krenkus, ar ko copējām, un daudzas citas detaļas, kuras šajā rakstā, iespējams, neiekļāvu!