Mani sauc Ginta, man ir 33 gadi, un no bērna kājas ar makšķerēšanu esmu uz tu. Neatceros pašu, pašu pirmo reizi, kad mans tētis Jānis mani paņēma līdzi uz gruntsmakšķerēšanu, bet cik ļoti man patika process! Putras vārīšana mājās, īstais zvaigznīšu makaronu izmērs, gatavošanās, sapakošanās, slieku rakšana un vērot, cik profesionāli tas izskatās no malas. Atceros, kā tētis pagāja maliņā un atļāva piecirst, kad liksies, kad ir īstais laiks. Nedaudz baiļu un tad lielie prieki, ja trāpīju. Nākot mājās no sākumskolas, bieži bija tā, ka atnāc mājās, taisies nomazgāties, bet vanna pilna ar zivīm – citas dzīvajai ēsmai nākamajai dienai, citas vakariņām, bet ar iespēju pirms tam katru nopētīt, pieskarties un atšķirt. Ziemā viņš bieži devās bļitkot, kādu reizi aizdevos līdzi, bet man uz ledus īsti nepatika, tā nedrošības sajūta nebija tik feina kā vasarā, esot laivā vai no sauszemes cītīgi vērojot zvaniņus.
Atceros, ka man sākumskolā bija jāstāv klases priekšā un jāstāsta, ar ko nodarbojas mani vecāki. Lepni teicu, ka mamma ir finansiste, bet tētis ir šoferis un ķer ļurbas, noteikti daudzi nemaz nesaprata, par ko ir stāsts…
Copēs piedalījās arī mana mamma Iveta, un tā vienmēr bija mūsu ģimenes atpūta. Viņa atceras, ka, nākot no skolas, pirmais teikums bija: “Es neēdīšu to zivju buljonu!”
Esmu liela dabas cienītāja, vasaras joprojām pavadu bez apaviem un pa mežiem un Daugavmalu. Spāres, taureņi, lakstīgalas, telts, paštaisīti loki, uzpīti vainagi, meža zemenītes, ugunskurs un putnu dziesmas dod pilnīgu mieru.
Sākumā ar draudzeni Ilutu devāmies uz vietējo graviņu ar pludiņmakšķerēm. Toreiz dziedāju popgrupā un manā dzimšanas dienā mani grupas biedri man uzdāvināja pirmo pludiņmakšķeri, es jutos tik lepna, ka man ir sava. Mēs dienām ilgi varējām skatīties, kā pludiņš noraustās, neiztikām arī bez padomiem no blakus sēdošajiem onkulīšiem – kā labāk būtu kas jādara, un nesām mājās mazās zivtiņas kaķiem, vēlāk nopirku savu pirmo pusprofesionālo spininga makšķeri. Tad sāku māneklīšus pirkt un krāt vairāk, nekā meitenes tad pirka auskarus. Divritenis, mugursoma, makšķere rokā un vienatnē prom uz kādu foršu Daugavas līcīti, nereti ar visu telti un ugunskurā gatavotām vakariņām.
Gāja laiks, un ceļi aizveda uz Norvēģiju, tur tā cope likās pavisam citādāka. Jūra, spinings, galā garneles, un aiziet – paltusi (kuri, manuprāt, joprojām liekas ir visgaršīgākās zivis Norvēģijā), mencas un vienā reizē pat aizķerta maza haizivs. To gan es pētīju ilgi un dikti, pirms palaidu vaļā.
Atgriežoties atpakaļ dzimtenē, sapratu, ka tomēr tā bērnības gruntsmakšķerēšana ir visvairāk pie sirds. Tā pirms sešiem gadiem ar nu jau vīru Rolandu sākām makšķerēt Daugavas augšpusē. Mēģinām to piekopt joprojām plus mīnus katru nedēļas nogali, kad ir vasara un siltums. Nakts copes ir riktīgi foršas! Esam aizlaidušies pat no kāzām, lai uz nakti saķertu naktstārpus, un ir viegli, ja otrs cilvēks ir līdzīgi domājošs. Es nevaru sevi iedomāties brīvdienas pavadām drēbju šopingos vai zvilnēšanā pie jūras. Reizēm jau, protams, var, bet tas nedod tādu prieku, kāds ir, velkot ārā zivi, kad ir grūti patīt spoli. Vienu reizi izdomājām, ka paņemsim līdzi savu kaķi uz nakts copi, viņš gan galīgi nav ārā gājējs. Sataisījāmies, aizbraucām uz garāžu pēc inventāra, un te tev nu bija – viss nozagts, mani gadiem krātie māneklīši no dažādām valstīm, dažādiem cilvēkiem, makšķeres, pat mietiņi – viss aiznests. Tad gan bija škrobe. Nekas cits no apkārtesošajām lietām laikam nebija vajadzīgs, un durvis skaisti aizslēgtas. Tā nu braucām ar visu kaķi mājās, laikam nebija lemts, bet zagļiem gan es publiski novēlēju, lai nepieķertos neviena zivs. Bija jāsāk atkal viss no sākuma – jaunas makšķeres, jaunas spoles, viss, kas vajadzīgs foršai copei. Šogad nopirkām arī somu makšķerēm – nu traki ērta padarīšana. Īsti nevaru nosaukt firmas, kuras būtu visforšākās, izmēģinām visu ko, gan jau beigās secinājumi tiks izdarīti.
Copes sezonu parasti atklājam 1. maijā, laikam likumsakarīgi, ka tā ir mana dzimšanas diena (tad es sevi palutinu ar kādu dāvanu no makšķernieku veikala) . Un nevajag balles, ciemiņus un klātus galdus, ir forši būt pie dabas, nezinu, no kurienes iegājies šis rituāls, bet balonus gan vienmēr paņemu līdzi, un ir jāpiepūš tik daudz, cik gadu paliek, un mežā tas izskatās vēl skaistāk!
Sākumā ēsmai likām sliekas un baltos, bet beigās brekšus es atstāju tēta ziņā. Tad kurinām kūpinātavu dārzā, un viņam ir sava īpašā recepte.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Biežākie lomi ar vīru nakts copēs ir zandarti un sami. Parasti – slīdošais sviniņš, viena vai divas pavadiņas un ēsmai – karūsiņas, kas saķertas netālu dīķī, vai vīķītes, kuras jāiemāna sačokā. Liekas veselas, ja galīgi uz rīta pusi aptrūkstas, tad mazās zivtiņas aiziet gabaliņos. Un parasti, saulei norietot, sākas cope. Pie ugunskura ar alutiņu – laime pilnīga! Ja naktī vai agri no rīta pieķeras skaists zandarts vai sams, tad uz vietas tas tiek iztīrīts, sasālīts, sapiparots, folijā iekšā un uz karstām oglēm cepināties – nu kas var būt labāks par šo?
Jautāju vīram, ko viņš domā par makšķerēšanu, un viņš teica: “Īsti nav jēgas mēģināt aprakstīt naktscopes burvību, ir jāņem telts, makšķeres, pārējais ekipējums un jādodas izjust! Viens ir lasīt, otrs – darīt. Vai nu baidāmies no dabas, vai arī to saprotam un pieņemam. Citādi par daudz informācijas un par maz prakses.”
Atradu mazu savu ierakstiņu no 2019. gada maija: “Īsumā – rīts sākas 3.02, kad jāiekurina ugunskurs un vēl iekož pa kādam odam, pa ceļam jāsalasa samētātās pudeles krastos un ūdenī, jāizķeksē peldošie dēļi, kas aizķer auklas, un YES – IR!!! Zvaniņš zvana kā dulls un velk prom makšķerkātu tā, ka jākāpj jau ūdenī līdzi. Pēc cīniņa jau tāltālēm redzu, kā nesīšu krastā, bet, protams, zaceps, nu zinu, jau zinu, ka tur klints un liekas tik tuvu, ka nekas cits neatliek kā ar drēbēm mesties iekšā pēc sama, protams, ka viņš aizgāja, kad biju jau pavisam tuvu un pat gatava niršanai. Nu, vismaz izvilku sistēmu. Tā es atklāju peldēšanas sezonu Daugavā, ha-ha!”
Lai jauka diena katram atsevišķi un visiem kopā! Lai izdodas noķert gan skaistos mirkļus, gan pasakainos lomus!
Ginta Dunaiska
Kur jauniešiem apgūt makšķerēšanas gudrības? Jauno mednieku nometne “Vanaga Acs”
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
