Līdz 10. martam Lauku atbalsta dienestā var iesniegt projektu pieteikumus zivju resursu pavairošanai un atražošanai. Kopumā šajā pasākumā pieejami 300 tūkstoši eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) informācija. Atbalsts pieejams zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs, kā arī tādās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij. Šim sarakstam jāpievieno valsts vai pašvaldību īpašumā esošās ūdenstilpes un privātās upes, kurās ir atļauta makšķerēšana.
Pirmās kārtas kopējais atbalsts ir 300 tūkstoši eiro, bet viena projekta iesnieguma maksimālais atbalsta apmērs nedrīkst pārsniegt 10 tūkstošus eiro, izņemot projektus zivju dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai, zivju nārsta vietu atjaunošanai un projektus zivju mazuļu ielaišanai ezeros ar platību virs 2000 ha. Šādos projektos maksimālais atbalsta apmērs nedrīkst pārsniegt 15 tūkstošus eiro.
To projektu īstenošana, kuros paredzēta viengadīgo zivju mazuļu vai kāpuru ielaišana ūdenstilpēs, jāpabeidz līdz 31. augustam, bet to, kuros paredzēta vienvasaras zivju mazuļu ielaišana ūdenstilpēs, – līdz 31. oktobrim, savukārt projektus zivju dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai un zivju nārsta vietu atjaunošanai – līdz 30. septembrim.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Vienlaikus pieteiktie projekti nevar dublēt jau plānotos no valsts budžeta finansētos zivju ielaišanas pasākumus, kā arī projektos nevar tikt paredzēta zušu ielaišana. Tāpat lašveidīgo zivju pavairošanas projekti iesniedzami tikai par ūdeņiem, kas atrodas licencētās makšķerēšanas vai licencētās rūpnieciskās zvejas vietās, kā arī vietās, kurās ar zivju pavairošanas projektu īstenošanu paredzēts izveidot licencēto makšķerēšanu vai licencēto rūpniecisko zveju.
Veicot iepirkumus par zivju mazuļu iegādi un ielaišanu projektā paredzētajos ūdeņos, ZM aicina kārtīgi izvērtēt potenciālos zivju piegādātājus un to iepriekš uzņemto saistību izpildes nodrošināšanu, dokumentos paredzot atbilstošas sankcijas par saistību neizpildi. Zemkopības ministrs Didzis Šmits, radioraidījumā “Krustpunktā” atbildot uz “Latvijas Biznesa” jautājumu par akvakultūru un tās neizmantotajām iespējām, sacīja, ka šis jau gadiem bijis liels rūpju bērns un atdeve līdz šim bijusi ļoti maza, bet beidzot ir arī pozitīvi stāsti.
Vienlaikus, runājot par ezeriem un iekšējiem ūdeņiem, ministrs uzskata, ka jāveic iekšējo ūdeņu revīzija. Iekšējie ūdeņi ir milzīgs un neizmantots tūrisma resurss, esam bagātāki nekā Lietuva un Igaunija, uzsver Šmits, piebilstot, ka mums ir visas iespējas būt par pievilcīgāku tūrisma galamērķi nekā, piemēram, Ālandu salas Somijā. Tāpēc arī jāveic revīzija, lai saprastu, kādas zivis laist ezeros un upēs.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
