Aiz loga klāt jau rudens, kokiem sāk dzeltēt un birt lapas, ar katru dienu kļūst aukstāks un ātrāk pienāk vakars, kas saīsina iespējamo laiku pie ūdens. Tomēr šoreiz mēs atgriežamies vasarā, runāšu par asariem un padalīšos ar saviem piedzīvojumiem vasarā piedaloties Latvijas pilsētvides čempionātā. Pastāstīšu, kā gatavojos un trenējos šīm sacensībām, kā arī parunāsim par to, ko no tā visa var secināt un pielietot ikdienas copē, jo bija arī jaunas lietas, ko pats sev atklāju. Piemēram, jauni mānekļi, montāžas, kas jau bija aizmirsti vai ne līdz galam pielietoti, jo nebija ticības, ka nostrādās. Jānotic sev un māneklim, tad uz to ķersies zivis, protams, tas ir pareizi jāpielieto un jābūt arī zivīm, kam to demonstrēt, jo bez zivīm nav īsti svarīgi, cik dārgs vai labs ir tavs māneklis. Metot mānekli ūdenī, tev jāsaprot, vai animācija ir pareiza, vai mānekļa izmērs ir pareizs un vai zivs ir aktīva. Aktīva zivs ātrāk un agresīvāk ķers mānekli, kuram būs agresīvāka spēle, bet pasīvais māneklis ķers pasīvāku zivi. Ir jāzina arī pāris lietas par ūdens vibrācijām, ko rada māneklis ūdenī. Tās var ietekmēt mānekļa forma – slaids vai resns, rotiņa lapiņa – iegarena vai taisna, gumijas zivtiņas astes forma utt. Katrs māneklis ir unikāls, tā ražotājs to ir izlaidis konkrēta iemesla dēļ, tas ir testēts uz ūdens un ir vērota zivs reakcija. Viens māneklis var ķert gan visas zivis, bet var arī būt noslīpēts konkrētai zivij, piemēram, asarim vasarā, kad tas pulcējas baros seklā ūdenī pie ūdenszālēm un dzenā mazās sīkzivis, attiecīgi tas pats māneklis sliktāk darbosies rudenī, kad asaris nolaidīsies tuvāk gruntij, kur pie zāļu malas gaidīs nu jau lielāka izmēra barības zivtiņu, un viņam neliksies interesanta mūsu 50 mm mazā mailīte voblera formā.
Tuvāk pie lietas. Tuvojoties pirmajam posmam Latvijas čempionātā spiningošanā pilsētvidē, kas notika ar startu Rīgā Lucavsalā un 5 km apļa rādiusā no starta vietas, kurā, kaut arī neesmu liels pilsētas makšķernieks no krasta un vairāk ķeru no laivas, azarta vadīts, nolēmu piedalīties. Pastāstīšu, kā gatavojos un kā man veicās.
Treniņu matemātika
Iesāku treniņus divas nedēļas pirms sacensībām, un galvenais mērķis bija saprast zivs lokācijas. Es skaidri zināju, ka ar zandartu būs slikti un uz to nav jāfokusējas, jo, tā kā sacensības notiek brīvdienās, tad Daugavā straumes nav un zivs kļūst ļoti neaktīva.Tātad paliek asaris, kas nav tik kaprīzs uz straumes izmaiņām, un līdaka, kas var sēdēt zālēs visu vasaru, neizejot no tām, barojoties dziļumos. Līdakai es biju atvēlējis treniņa dienu un izvēlējies lokāciju ar seklāku ūdeni un lēpenēm, bet ar iespēju mest arī tīrā ūdenī bez zālēm, kur var novadīt mānekli līdz zāļu malai. Kā vēlāk izrādījās, pamakšķerēt bija prakstiski neiespējami, jo bija pārāk biezi aizaudzis ar ūdenszālēm un māneklim bija ļoti maz vietas, kur grimt un radīt animāciju grimstot, kas attiecīgi ir supersvarīgi, kad makšķerējam lēpeņu biezoknī. Svarīgi bija ņemt vērā arī to, ka sacensībās ir nepieciešams limitētā laikā noķert pēc iespējas vairāk mēra zivis (asaris 18 cm, līdaka 50 cm, zandarts 45 cm), un pavadīt daudz laika zālēs man nelikās piemēroti, tāpēc šo domu atmetu jau sākotnēji un pārbaudīju tikai atvērto ūdeni, no krasta metot uz vidu un velkot mānekli līdz zāļu malai. Vietas pārbaudīju ar dažādiem gumijas mānekļiem, kā LJ Tioga un LJ Minnow, klasiskā džiga montāžā ar ofseta āķi. Izmantoju vidēji 8 cm mānekļus, nelielus, jo arī maza līdaka un asaris dotu man punktu sacensībās. Mēģināju gan džigot, gan vienmērīgi vadīt ar pauzēm, bet rezultātu todien man nebija un jaunas vietas es neatradu. Kontakts ar līdakām man nesanāca tur, kur, pēc manām domām, tās bija iespēja noķert. Vai nu to tur nebija, vai neķērās, grūti secināt, laiks jau arī nebija patīkamākais – jūlija beigas ar +30 grādu karstumu. Līdakas un zandarti ir atsijāti, var tikai trāpīties bonusā, ķerot asari. Jau mājās kartē noskatu vietas, kur varētu paķert no krasta asari, pētu arī internetā pieejamās dziļumu kartes, tās palīdz grupēt vietas, kur varētu ķert. Sadalu potenciālās vietas dziļumu zonās 1–3 m un 3–6 m, jo, ja zivis var atrast kādā no zonām, tad arī citā lokācijā tādā pašā dziļumā un veģetācijā varēs ķert. Dziļāk par 6 m neskatos, ir jūlija vidus, un zivs ir aktīva virspusē un barojas ar sīkzivīm, kas ir pie zālēm. Vietas ir jāiegaumē labi, jo, ja izlozētais pārinieks tevi vada, ir jāzina, aptuveni kādā dziļumā tu makšķerēsi, lai var pielasīt pareizo mānekli.
Izvēlos savu pirmo lokāciju pie Salu tilta Rīgas pusē, dziļums ir labs, te ir iespējas pamakšķerēt dažādos dziļumos, un viens no galvenajiem iemesliem, izvēloties vietu, bija arī iespēja paslēpties no saules – ārā +32!, nostāvēt 8 h tiešos saules staros ir ļoti grūti. Sacensību starts 9 no rīta, tāpēc arī treniņos ap to laiku ierodos. Savus treniņa apstākļus maksimāli cenšos pieskaņot sacensību grafikam, man ir jāzina zivs izgājienu laiki, kā tā migrē un kur barojas, kur uzturas, kad nebarojas, un, jā, tās ir divas dažādas vietas. Nostājos ēnas pusē un sāku makšķerēt. Daugava ir ar zemūdens ķērājiem bagāta, un pārsvarā tie ir akmeņu krāvumi, kur ātri vien apaļā džiga galva ieķeras, stāvajās krasta kantīs it sevišķi, un pie tilta vienmēr atrodas arī būvgruži, kas papildina iespējamo ķērāju buķeti. Tad zinām, ka apaļas svina galvas neder, labākais risinājums būs taisns svins, kādus izmantojam dropšota sistēmās, bet kā savienot taisnu svinu ar āķi, ir varianti.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Tā ir ideāla montāža, ķerot no krasta, – tā lido ļoti tālu un iziet cauri ķērājiem daudz labāk nekā apaļā bumba. Āķus var izmantot gan ofseta, gan atvērtos, āķa izmēru piemeklējam pēc vajadzības, bet jāskatās, lai karabīnē āķis brīvi kustas un nav iespiests, kas ir ļoti svarīgi. Šī montāža ķer visas plēsīgās zivis no grunts, vadīšana ir kā klasiskajam džigam – divi apgriezieni un pauze. Var iedot arī papildu animācijas māneklim, jo principā pats māneklis atrodas virs grunts un pauzes laikā varam ar spininga galu nedaudz to pakustināt, arī ietīšanas laikā var to animēt. Kaujas intrumenti, kas man līdzi ir Salmo Diamond Jig 32 ar garumu 2,10 un testu no 7 g līdz 32 g. Var teikt, ka spininga garums ir makšķerēšanai no krasta par īsu, labāk būtu bijis virs 2,4 m, bet kā tas kāts met, man pilnībā netraucēja sasniegt visas vietas, kuras gribēju, – 15 g svins aizlido kosmosā. Kad pirmo reizi iepazinos ar šo spiningu, es biju šokēts par tā cenu – pirms pieciem gadiem tādas klases spinings, ar tādām īpašībām stāvēja dārgajā plauktā un atļauties to varēja ne visi, bet tagad viss ir mainījies un tiešām labu spiningu var nopirkt par sakarīgām naudām. Ja meklē džigošanai nedārgu spiningu, tad iesaku izvēlēties Salmo Diamond Jig 32 ar 2500.–3000. izmēra spoli un 0,18 pīto auklu, kuras galā ir fluorkarbona pavadiņa 0,25 mm.
Mājās biju sagatavojis nelielu kastīti ar atlasītiem mānekļiem. Ņēmu dažādu formu – slaidāku un apaļāku, ar krāsu variācijām, jo stiept visu līdzi negribas – jāņem pats svarīgākais. Todien diena bija aizņemta un copei atvēlētais laiks tikai četras stundas, kas sākotnēji likās pietiekami, bet, kā beigās izrādījās, bija stipri par maz, lai paspētu izprast zivs uzvedību un sajustu kontaktus ar to. Copes tiešām bija maz. Atvēlētajā laikā tiku tikai pie pāris kontaktiem un labi aprāvos, bet tikai tad, kad gāju uz risku un vadīju mānekli tur, kur zināju, ka tas tur var arī palikt, bet bija jāpārbauda, vai zivis tur ir. Torīt man nestrādāja neviena klasiskā gumija (mailes formas) un vienīgos kontaktus es dabūju uz dažādiem kukaiņveidīgiem, kā LJ Hogy SHRIMP un INSECTOR. Daudz aprāvos, un noskaņojums jau bija tuvu nullei. Pastaigāju no treniņa starta vietas 50 m pa labi un pa kreisi, bet arī tur nedabūju kontaktus ar zivi. Mana sākotnējā ideja bija atrast vietas, kur stabili ķeras zivis, tas ir jebkuru makšķerēšanas sacensību galvenais treniņu mērķis – atrast lokācijas, kur zivs ir aktīva un var ātri salasīt. Mest vienā vietā un cerēt, ka varbūt paņems, neder sacensību redzējumā. Arī ikdienas copē vairāk laika pavadu, zivi meklējot nekā ķerot, jo, pat ja mums ir super māneklis, tas tik un tā neķers tur, kur nav ko ķert. Rīta cēliens nav rezultatīvs, ik pa laikam redzu, ka asaris padzenā kādu maili, bet manus silikona mānekļus tas ignorē. Nāk līdzi… Izmēģinu tos vadīt visos ūdens slāņos, bet tik un tā kontakta nav. Ar garu seju dodos mājās un domāju, kas manā metodē nav bijis pareizi, jo zivis ir, bet neņem. Atceros, ka mašīnā līdzi ir vobleru kaste ar 45 līdz 130 mm izmēra vobleriem, nolemju nepadoties un pamēģināt vēlreiz ar tiem. Tilts tas pats, tikai pāri upei Pārdaugavas pusē, jo saule ir jau pacēlusies un tur ir ēna, ārā ir ļoti karsts un uzturēties saulē negribas. Paņemu līdzi pāris voblerus izmēros no 40 līdz 90 mm un dodos pie upes. Dziļums 6 m metiena galā un uz 2 m pie kājām, paceļas augšā stāva kante, priekšā ir tīrs krasts, bet pa labi un pa kreisi ir garkrastu lēpeņu malas 2–3 m iekšā upē, kur ar vobleri nebūs komforts pamakšķerēt. Ir dienas vidus, ap 14.30, pieeju pie upes un uzreiz redzu asaru katlus, kas dzenā sīkzivi, – smaids līdz ausīm. Ir labs vizuālais kontakts ar zivīm, kas ir super aktīvas. Klusi pielavos, jo zivis ir 10 m no krasta, biju jau pārsējies un fluorkarbona pavadiņas vietā uzliku smalku titāna pavadiņu līdz 2 kg testā, tā netraucēs spēli arī 50 mm voblerim. Pirmais metiens aiz asaru bara ar LJ Bassara.
Tukšā, kontaktu nav, metu vēl, un joprojām kontaktu nav. Smaids jau pazūd, sirds sāk dauzīties jau lēnāk, jo līdz ar aizejošo prieku aizplūst arī adrenalīns. Mainu uz citu Basara 90 SP krāsu, arī nekā, pamainu vadīšanas ātrumus un pauzes, liekas, tieku pie pirmā kontakta, tikmēr zivs jau ir ātri pārvietojusies, un nākas sekot tai līdzi līdz pat zāļu malai pa labi no manis. 90 mm izmērs dod tikai kontaktu, ātri samazinu mānekļu izmēru uz 56 mm Ridge , juzdams, ka nu nevar tā būt, ka asaris azartā nepaķer 90 mm maili… Pirmais metiens uz 56 mm, un uzreiz ir cope un zivs galā! Katrs nākamais metiens atnes zivi. Yes! Nodomāju pie sevis, beidzot ir kontakts ar zivi! Pārlasu voblerus, kas strādā, un tieku pie kontaktiem ar zivīm uz LJ Basara 70 SP. Šeit novēroju un piefiksēju faktu, ka skanīgais (ar bumbām iekšā) vobleris ķer sliktāk nekā klusais. Nav jau noslēpums, ka ir ražotāji, kas ievieto bumbas, lai vobleris lidotu tālāk un grabētu, grabēšana izraisa arī stiprākas vibrācijas ūdenī, kas noteiktos apstākļos ir vajadzīgi, piemēram, no lielāka dziļuma pacelsies zivs, jo tai būs interese, kas traucē viņas mieru. Labi būtu arī virs zālēm tādu vadīt, jo tad zivs no tālākas distances dosies izlūkot grabošo un vibrācijas raidošo objektu. Ridge 56 mm ir bez bumbām, kluss un šoreiz ķer labāk. Zivis laižu vaļā, izmērs ir ļoti labs – 25 cm vidēji, ja stundas laikā tādi ir 10 eksemplāri, tad tas dod 250 punktus, kas ir ļoti labs rezultāts, un tad atliek ļoti daudz laika, lai palielinātu izmēru vai ietu uz bonusu, kas ir mēra līdaka vai zandarts. Mānekli atlieku malā un cenšos zivis stipri nedauzīt un atstāt tās uz sacensībām, jo ne velti ārzemju sportisti mums ir iemācījuši, ka pārbaudīt uztrenēto vietu ir labāk bez āķiem, jo zivs atceras – kas tas bija, kas garšoja pēc plastmasas un uzplēsa lūpas.
Nākamā treniņa diena ir daudz vēsāka, un nolemju no noliktā punkta pastaigāt pa labi un pa kreisi, pameklēt zivis ar atlasītajiem mānekļiem, kas nav lielāki par 90 mm. Paņemu līdzi tikai voblerus, vairāk fokuss uz 50 mm un 70 mm izmēru. No paša rīta dodos uz rezultatīvo punktu un vēroju ūdeni, redzu, ka zivs ir, piefiksēju, ka iznācieni ir ik pēc 20–40 min un ilgst līdz 15 min. Zivis vairs šinī punktā treniņos neķeru – atstāju sacensībām.
No sava punkta paejos pa labi un atzīmēju krastā vietas, kur man ir kontakti ar zivi, lai sacensību laikā, kad vadīšu, varu uzreiz doties uz punktiem, kur, manuprāt, ir potenciāls noķert. No augšas skatoties, var redzēt ūdenī zāles, 2–3 metri iekšā upē un tad aiziet dziļums, pēc mājasdarba – dziļumu karšu izpētes – zinu, ka strauju izmaiņu tur nav un ir lēzeni kritumi. Pamanu arī daudz sīkzivju, kas ir pats galvenais rādītājs plēsīgo zivju makšķerēšanā, jo plēsīgā zivs vienmēr uzturas sīkzivju, ar ko tās barojas, tuvumā. Tas arī labi redzams, ik pa laikam redzot šļakatas, kuras plēsīgā zivs atstāj, nomedījot savu medījumu.
Nostaigāju arī kreiso malu no izvēlētā starta punkta un tieku pie laba izmēra asariem, nostaigāju līdz pat Dzelzceļa tiltam.
Nesteidzoties, metot voblerus un atzīmējot vietas, kur bija copes vai zivis, jūtos pārliecināts par lokāciju, zivs ir atsaucīga un labi reaģē uz mānekļiem, kurus prezentēju. Lielākā treniņu zivs, protams, noraujas pie krasta, kad sniedzos pēc tās – tas bija kārtīgs asaris uz 900 g. Viņam iepatikās 90 mm SP Basara. Sākumā likās, ka zaceps, bet, kad sāka pumpēt un dot pretestību, bija patīkama cīņa, pie krasta pievelkot, redzēju, ka tas sēž uz viena āķa un tūlīt pat aizgāja, bet todien 90 mm Basara deva daudz zivju.
Īsi pirms sacensībām nodublēju savu 56 Ridge un paņemu sev ko jaunu – spinerbaitu, ko man veikalā ieteica Vitālijs, kas sīki un smalki izstāstīja par šo mānekli, kuru es nekad nebiju lietojis. Intereses pēc vienu paņemu un aprīkoju to tā, kā man ieteica.
Reģistrējos sacensībām individuāli, bez komandas biedra. Vēlāk kopējā sarakstā pamanu sev zināmu mašķernieku, kas arī bez komandas un ar kuru jau esmu kopā makšķerējis, un piedāvāju viņam apvienoties komandā ar nosaukumu Gold River. Aprunājamies ar nu jau jauno komandas biedru un noskaidroju, ka viņš ir trenējies tikai tālajā galā, uz kuru jāiet stunda, pirms sacensībām apstāstu viņam savas vietas un parādu mānekļus.
Sacensībās mums izlozē komandu, kurā ir ļoti spēcīgi un labi zināmi sportisti. Viņi ir gatavi doties uz tālo punktu, cenšos viņus pārliecināt palikt tepat, jo labi saprotu, ka tur es neesmu trenējies un man ērtāk būtu makšķerēt manis atlasītajās vietās, kas arī ir daudz tuvāk starta vietai un mazāks laiks aizietu iešanā. Viņi man piekrīt, un paliekam tuvajā akvatorijā ar noteikumu, ka izstāstu, kas un kā jādara. Komandas biedru nolieku punktā, kur jāķer, blakus ir arī otra komanda, kas mums ielozēta pārī. Pēc starta visi sāk ķert, kad samazinās aktivitāte, es dodos uz saviem atzīmētajiem punktiem, kur ķeru zivi patstāvīgi. Strādā manis atlasītie mānekļi, topā ir Ridge 56S un Spinner Bait no LC, tie man ļauj pirmo stundu laikā atrauties no visiem par 1 m, kas tobrīd ir ļoti daudz. Bet zivs todien ir ļoti pasīva un nav tik agresīva, kā bija treniņos, un tā ir jāpierunā. Vēlāk izrādījās, ka dienu iepriekš te ir nogājuši sportisti, kas arī ir trenējušies un vienkārši sabakstījuši zivi. Neskatoties uz to, spinerbaits ļoti labi sakārdina zivi, lai arī copes ir vārgas un āķis knapi sēž mutē.
Atvada! Šo sistēmu un ķeršanas veidu biju nepamatoti izslēdzis no sava arsenāla, jo nekad to nebija sanācis izmantot. Bet, ja gribi rezultātu, ir jāmāk pielietot visas metodes un sasiet visas sistēmas. Kā es to sēju.
Uzglabāju Meiho kastē, kas tieši paredzēta gatavām sistēmām, ļoti pārdomāta un ērta – nekas nesapinas un viegli mainās. Kad copes uz vobleri un spinerbait beidzas, pieeju pie komandas biedra, un izrādās, ka viņam rezultāts bija tikai uz atvadas sistēmu! Noskaidroju visas nianses par attālumu, vadīšanu un mānekļa izmēru. Zivs ir kļuvusi ļoti pasīva pēc pagājušām četrām stundām. Straumes nav, un vējš sāk pastiprināties, kas rada straumes kustību pretējā, tai nedabiskā virzienā – augšup . Turpmākās trīs stundas es strādāju ar atvadas sistēmu un palielinu savu vidējo izmēru. Strādā mazas vibroastes, aprauties arī sanāk daudz, un, lai netērētu laiku, es pavadai izmantoju smalkāku diametru nekā montāžai, tādējādi apraujas tikai pavada, kur ir āķis. Visas šīs nianses, kas tika atrastas un izmēģinātas, man ļāva uzvarēt pirmo posmu individuāli un arī komandu vērtējumā.
Daudz jaunu un sen aizmirstu lietu nāca klāt pieredzes bagāžā, ķerot asari. Secinājumi – vobleris, vairāk iedziļināties, kāpēc tas ķer, bet cits neķer, kādas ir to īpašības. Tagad manas ikdienas copes rezultāti arī sāk uzlaboties, jo nianses, kuras ir iegūtas, palīdz ātrāk variēt starp mānekļiem un uzlikt tieši pareizo. Atvada – esmu sev atradis montāžu, kas mani apmierina uz 100% un, galvenais, ķer zivis.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
