Ieskatam dažas pazīmes, kā noteikt zivs svaigumu.
• Ja klāt ir galva, zivs acis ir dzidras (ne blāvas, ne duļķainas) un izspiedušās uz āru.
• Āda ir mitra un spīdīga.
• Liemenis ir stingrs un elastīgs (uzspiežot ar pirkstu un atlaižot, iespiedums tūdaļ izlīdzinās).
• Zvīņas cieši pieguļ pie liemeņa.
• Zivs žaunas ir spilgti vai tumši sarkanas.
• Smarža ir raksturīga svaigām zivīm (pēc upes, ezera vai dīķa un svaiga ūdens).
• Ja pērc jau sadalītu zivi, gabaliem vai filejām ir jābūt valgām (bet ne eļļainām), ar vieglu stiklainu spīdumu, griezuma vietas nedrīkst būt sausas vai tumšas.
Tīrīšana
Dzīvu zivi vispirms nonāvē ar spēcīgu sitienu pa galvu un pārgriež mugurkaulu pie galvas.
Zivi pirms tīrīšanas saslapina ar aukstu ūdeni. Zvīņas notīra, ar vienu roku turot zivs galvu, bet ar otru nokasa zvīņas virzienā no astes uz galvu. Tīrīšanai der speciāla zivju tīrāmā rīve vai nazis. Kad zvīņas notīrītas, ar šķērēm nogriež spuras. Pārgriež zivs vēderu un uzmanīgi izņem iekšējos orgānus, tā lai nesabojātu žultspūsli.
Ja gadās pārgriezt žultspūsli: bojāto vietu izgriež, apkaisa ar sāli un labi noskalo, citādi maltīte sabojāta, jo zivs būs rūgta.
No zivju iekšējiem orgāniem uzturā izmanto ikrus, pieņus un lielākām zivīm arī aknas. Atdala žaunas un iztīra vēdera dobuma plēvi pie lielās vidējās asakas, kā arī dažu zivju sugām raksturīgo melno plēvi.
Izķidātās zivis labi noskalo zem tekoša ūdens un nosusina. Zivi gatavo uzreiz, bet to var arī uzglabāt 12–24 stundas vēsā vietā, vēdera dobumā iekaisot nedaudz sāls.
Zivs uzglabāšana ledusskapī
Ledusskapī zivi nav ieteicams turēt ilgi.
Ja ledusskapja temperatūra ir ap 5 grādi, zivs būs svaiga tikai dienu. Ja uzglabā ilgāk, var savairoties veselībai nelabvēlīgi mikroorganismi.
Ja ledusskapim var regulēt temperatūru katrā plauktā, tad to liek uz –2…0 grādiem – šādā vēsumā zivi drīkst uzglabāt trīs četras dienas.
Saldēšana ir labākais zivs ilgtermiņa uzglabāšanas veids, skaidro uztura speciāliste Gita Ignace. “Ja zini, ka vienas dienas laikā zivi neapēdīsi, to noteikti sasaldē. Pārtikas drošības noteikumi īpaši strikti jāievēro, ja zivi dod bērnam vai grūtniecei,” uzsver speciāliste.
Par to, ka zivs nav svaiga, liecina:
• nepatīkama, uzbāzīga smaka,
• nespodras zivs acis,
• ja zivs miesā iespiež pirkstu, ilgi saglabājas bedrīte.
Ja zivi saldē, uzturvērtība maz mainās. Zivs ir vērtīga galvenokārt labo polinepiesātināto taukskābju, kā arī viegli sagremojamo olbaltumvielu dēļ. Saldēšanas procesā tas nemainās vai mainās minimāli. Protams, nav ieteicams vairākkārt atlaidināt produktu.
Cik ilgi drīkst uzglabāt sasaldēto?
Garneles saldētavā var turēt trīs mēnešus, liesas zivis – sešus mēnešus, treknas zivis ne ilgāk par trim mēnešiem, bet lasi – divus mēnešus, kūpinātas zivis – divus mēnešus, termiski apstrādātas zivis – sešus mēnešus, krabju gaļu – desmit mēnešus, ceptas zivis no viena līdz trim mēnešiem. Vakuuma iepakojumā zivis var uzglabāt 18 mēnešus.
Ļoti svarīgi, kādā iepakojumā produkti tiek saldēti. Labāk lietot saldēšanai paredzēto iepakojumu. Ja izmanto parasto plastmasas maisiņu, iespējams, saldēšanas vai atlaidināšanas laikā radīsies organismam nelabvēlīgas vielas, kas var pāriet produktā.
Saldētas zivs ātrā atkausēšana
Sasalušu zivi var atkausēt pārdesmit minūtēs. Tāpēc nekas briesmīgs nenotiks, ja to no saldētavas izņemsi īsi pirms gatavošanas.
• Izņem zivi no iepakojuma un ievieto maisiņā ar zip-lock jeb aizvelkamo aizdari. Izspiež visu gaisu, aiztaisa maisiņu un ievieto bļodā, kurā pilnībā ieguļ visas atkausējamās zivis.
• Atlaidina ūdenī, kam pievienota sāls. Ūdens temperatūra nepārsniedz 20 °C. Zivs un ūdens attiecības 1:2. Sāls daudzums ūdenim: 7-10 g uz 1 l ūdens.
• Pa šo laiku var pagūt pagatavot vakariņu piedevas un salātus. Izņem zivis no ūdens un maisiņa un nekavējoties pagatavo