Kūpināšana tāpat kā makšķerēšana ir process. Kad saķertas zivis un gribas tās pagatavot, ir iespēja meklēt receptes internetā, bet var arī pajautāt kādam. Šoreiz padomus prasīju savam tēvam Igoram, kurš jaunības dienās bija kūpinājis asarus, lucīšus, zušus.
Igors stāsta, ka agrāk nekad marinādes nav taisītas. Kūpināts pavisam vienkārši. Zivis iztīrītas, bet zvīņas atstātas. Kārtīgi makšķernieki ņēmuši ārā arī žaunas. Pats galvenais, pirms kūpināšanas, zivis gaisā nožāvēt, lai tās nav mitras. Tad tās izskatīsies zeltaini skaistas. Bez garšvielām, bez marinēšanas. Kūpināts – kamēr gatavs. Jāskatās pēc apstākļiem. Kad gatavs, izņem no kūpinātavas un tad kārtīgi apkaisa ar rupjo sāli. Viss – gatavs ēšanai. Nekādas sarežģītas ķīmijas.
Es tomēr mēģināju kūpināt pēc “mūsdienu metodes”, kā saka – ar marinēšanu. Tā ieteica čomi. Samarinē mazliet ar citronu, sāli. Tik sanāca tiem citroniem ļoti daudz kauliņu. Tos vienkārši pastūma malā un viss. Protams, pirms kūpināšanas gaisā nožāvē, kā tēvs teica. Kūpināju Abas.lv pariktē, bet var lietot jebkuru citu šim mērķim paredzētu iekārtu. Kad zivis zeltaini brūnas un izskatās gatavas – ņem ārā. Galvenais, tēvs teica, nevajag šausmīgi karstu to kūpinātavu kurināt – diezgan īsu laiku var kādos 90 grādos. Viss, gatavs! Baudām rezultātu.