Kā vēsta ieraksts Vitālija Vorobjova Facebook kontā, makšķerniekam izdevies sasniegt savu personīgo rekordu, uz kuru viņš gājis kopš brīža, kad rokā paņēmis makšķeri. Vitālijam, kurš specializējas samu copē, izdevies sekmīgi noslēgt sezonu ar 215 cm garu un 63,7 kilogramus smagu samu.
Lai gan šī zivs ir ļoti iespaidīga, tomēr līdz Latvijas rekordam, kas noķerts 2010. gadā, vēl ir diezgan tālu. Proti, šobrīd reģistrētais Latvijas rekords ir 84,7 kg smags sams. Šā gada jūlijā rakstījām, ka kādam madonietim bija izdevies noķert 91 kg smagu samu, bet šobrīd Latvijas rekordzivju sarakstā tas nav fiksēts.
ATŠĶIRĪGĀS PAZĪMES:
Pie mutes 6 taustekļi, uz muguras viena spura (skat. vēdzeli). Galva liela, no augšas saplacināta, 2 taustekļi vairākas reizes garāki par pārējiem četriem, anālā spura ļoti gara (skat. bārdaino akmeņgrauzi).
BIOLOĢIJA:
Saldūdens zivs. Mazuļi uzturas baros, pieaugušie – pa vienam. Nelielus bariņus veido nārsta un ziemošanas laikā. Parasti uzturas slēptuvēs. Aktīvāks tumsā. Novērota līdz 100 km tāla migrācija. Pamatbarība: zivis un vardes. Sasniedz 38(80) gadu, Latvijā 13 gadu vecumu.
VAIROŠANĀS:
Dzimumgatavība iestājas 2-7 gadu vecumā, sasniedzot 35-108 cm garumu. Auglība no 4 tūkst. līdz 1,4 milj. ikru. Nārsto aprīlī-augustā (ūdens t° 16-28°C) no 20 cm līdz 6 m dziļumā. Raksturīgs porciju (4-6 piegājieni) vai vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 1-3 mēnešus. Nārsto pa pāriem attīrītos laukumos “ligzdās”. Ikri pielīp pie substrāta, to attīstība ilgst 2-14 dienas (60-80 grād-dienas). Tēviņš mēdz apsargāt ikrus.
IZPLATĪBA:
Eiropa un Āzija. Latvijā galvenokārt apdzīvo Daugavas un tās pietekas Aiviekstes baseinus. Atsevišķus eksemplārus noķer jūras piekrastē, Rīgas līča dienvidu un austrumu piekrastēs. Literatūrā attiecināts uz Ventu (1958), Lielupi (1959), piejūras ezeriem – Ķīšezeru (1956), Lielo Baltezeru un Mazo Baltezeru (1962), kā arī uz Puzes (1959) un Lielo Kalupes (1961) ezeru. Kopš 1996. gada iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu (3.) kategorijā.