Šis bija gads, kad bija plānots nostartēt Latvijas čempionātā, kā arī citos mačos kopā ar Oskaru Linkevicu. Diemžēl situācija pasaulē ieviesa korekcijas un laivas piegāde atlikās mēnesi pēc mēneša, kamēr šobrīd sola tikai pašās gada beigās. Bet vismaz jau iepriekš plaši izplatītajā gada noslēguma kausā dalība ir jāņem noteikti. Sagadījās tā, ka šogad tādi ir veseli divi – Predator Cup Riga un Latvijas kauss. Nolēmām startēt abos, tad nu šeit mazs izklāsts par pirmo.
Sacensību formāts ierasts – jānoķer 3x3x3 zivis katru dienu, respektīvi trīs asari virs 25 cm, trīs zandarti virs 45 cm un trīs līdakas virs 50. Un nevar nepiebilst – Latvijas sacensību vēsturē pirmo reizi balvā jauna Finval Rangy 510 laiva!!!
Treniņi
Man treniņiem bija atvēlēta iepriekšējā nedēļas nogale un trešdiena, ceturtdiena pirms mačiem. Brīvdienas veltīju Rīgas centra akvatorijai, jo starts bija no Andrejostas, līdz ar to bija vēlme atrast labu asaru lokācijas vietu turpat starta sākumā, jo startējām ar laivu, kurai ir 30 zirgspēku dzinējs, attiecīgi ātrums divatā svārstījās no 37 līdz 41 km/h atkarībā no laikapstākļiem un straumēm. Jāteic, ka ar asariem gāja aizdomīgi viegli – atradu vietu, kur teju katrā metienā varēja tikt pie smukiem asariem. Tur sāku arī eksperimentus, kā no bara tikt pie lielākajiem eksemplāriem. Atslēdziņa bija asaru dropšotiņš kātiņš līdz 12 g, #0,6 pītā aukliņa un apakšā dropa sistēma ar 0,22 fļuriku, otrā pirmā izmēra DS āķi un apakšā 10 g svins. Uz āķa visu izkonkurēja 3,3” izmēra LJ Ballist gumija Magic krāsojumā. Asaru izmērā virs 30 cm bija daudz, bet arī sabakstīt točku nebija nekādas vēlmes, tāpēc liku vietu mierā.
Atlikušas skaitāmas dienas līdz mačiem, un braucu Buļļupes izpētē. Lai arī ikdienā dzīvoju netālu, šis ūdens man ir pilnīgi svešs, un zinu tur tieši vienu vietu, kur mēdz būt labs asaris. Tad nu veselu dienu veltīju turienei. Jāteic, ka biju patīkami pārsteigts. Uzgāju vairākas vietas, kur ar rotiņu varēja tikt pie skaistiem un ļoti skaistiem asariem, bija vairākas līdaku copes, sekotājas līdz laivai un arī izvilktās. Lielākā izdomāja pagrābt mazu rotiņu uz mazā asaru kātiņa. Pēc lielas jautrības izvilku 69 cm līdaku, ar kuru mēģināju sarunāt randiņu sestdienā, un palaidu vaļā. Jau priekšlaicīgi varu pateikt, ka viņai nepatiku un mačos sekoja smags kurvītis no viņas puses – sēdēju viens pie galdiņa ar rožu pušķi rokās, uz galda labs vīns, bet tā arī viņa neatnāca. Bet nu labi, ar Buļļupi ir kaut kāda cerība. Skaidrs, ka zivis tur ir, ir rajoni atrasti, jāliekas mierā.
Ceturtdiena. Beidzot ielaidāmies kopā ar pārinieku. Izmalāmies pa nezināmām vietām un nolēmām tomēr aizlaist uz Lielupi, neskatoties uz mazo ātrumu. Aizbraucām netālu no Akvaparka, un man pirmajā metienā ir cope. Lieki piebilst, ka iemetu savu mīļāko līdaku mānekli seklumam – LJ Basara 5”, apāķota ar 3 g džiggalvu. Cope skaista ar episku sitienu, bet momentāli zaceps. Labi, iemetu es zāļu pleķī, bet nu neticu, ka sajauktu copi ar zāļu zacepu.
Un tad tas zaceps sakustējās un sākās elle. Mums laivā sačoka nav, bet es saku čomam, vecīt, tur galā ir metrs.
Viņš saka, ka metrs nebūs, bet laba ir gan. Pēc episkas cīņas kolēģis tomēr satver aiz žaunu vāka un ieceļ laivā manu līdaku. Laivai mērlente tikai uz borta, bet šādu līdaku taisni nomērīt nereāli, bet nu robežās no 105 līdz 108 cm ir noteikti. Mans personīgais rekords, prieks it kā ir, bet tajā pašā laikā škrobe, ka šis nebija mačos. Protams, līdaku atlaidām, lai gaida mačos.
Maču pirmā diena
Startā viss skaidrs, dodamies aiztaisīt verņaka asari. Aizbraucām, bilde vienkārši kosmiska, pirmais metiens, un 30 cm asaris laivā. Otrais metiens un provodkā trīs copes, bet neuzsēžas, un tad mētājam visu pēc kārtas un nav vienkārši nekā. NU KĀ??? BET, LŪK, TĀ!!! Metam mieru un braucam uz Lielupi. Ceļš garš, bet ir čujs, ka būs. Un bija! Tiekam pie divām labām līdakām, lielās mammas vietā kolēģis iemet, un uz lielo pigshad ņēmiens, bet garām, un tikai mutuli redzējām… Ļoti iespējams, bija tā pati… Pēc tam pauzīte ieslēdzās. Tajā brīdī kļūdu pieļāvām, ka izdomājām laist uz Buļļupi. Jo tur taču bija gan asari, gan līdakas bonusā, bet mums vajadzēja abus. Lieki piebilst, ka Buļļupē tikām tikai pie zemmēriem un smagi aplauzāmies. Palika īss sprīdis līdz finišam, un Rīgas centrā nostājāmies izmēģināt laimi uz zandartu. Un tā uzsmaidīja. Pāris minūtes līdz beigām iecēlās 47 cm zandarts. Pēc pirmās dienas nav ne labi, ne slikti, bet 14. vieta starp 59 laivām ir.
Otrā diena
Plānu nemaz nedomājam mainīt. Startā uz asariem turpat, kur iepriekš. Un atkal štanga. Nekas nenotiek. Labi, laižam pie Vanšu tilta, kur iepriekšējā dienā aizvērām asari, un pamēģinām startā tikt pie zandarta. Un te arī sākās dienas murgs. 20 minūšu laikā pazaudēju divus zandartus, un abi bija virs 50 centimetriem noteikti. Kā un kāpēc – to var prasīt kaut kur augstāk. Sistēmas no rīta sasietas jaunas, āķi jauni, kas pie velna notiek? Bet labi… Vēsu prātu braucam atpakaļ uz Lielupi. Garš brauciens, laiks pazaudēts, bet aidā. Fiksi tiekam pie 51 cm līdakas, pēc tam seko 54. Ir labi, bet trešo vajag. Un tad sākās murgs. Pazaudējām kādas sešas mēra līdakas pēc kārtas, turklāt vēl kādas. Un tad arī deguns bija zemē… Par turpinājumu pat runāt nav vērts. Bet nu… Pirmajā startā kopā, kaunā nepalikām. Par to prieks. Bet visu cieņu uzvarētājiem, kuri savu zelta zandartu noķēra tieši trīs minūtes pirms finiša.
Gribētu pateikt paldies visiem – gan organizatoriem, gan dalībniekiem, gan līdzjutējiem. Šis bija iespaidīgs un nebijis pasākums Latvijas vēsturē.
Riga Predator Cup 2021 uzvarētāji:
1. vieta Eboat Fishing Team II –
Edgars Deičmanis, Mārtiņš Tihanovs;
2. vieta Fanatik Latvia II –
Kristaps Valters, Oskars Šteinburgs
3. vieta Kurzemes Zandarts –
Gatis Kalniņš, Juris Ullas
Arvis Ančevskis
Uzdāvini svētkos Lielā Loma abonementu 2022.gadam!
