Tie makšķernieki, kas ir copējuši jūrā, zina, ka tur un līcī ir sastopamas visdažādāko sugu zivis. Jūrā mīt līdakas, zandarti, vimbas, asari, kā arī citas saldūdens zivis, bet tikai tur iespējams noķert mencas, siļķes un plekstes (dažkārt ir pieteikušās Daugavā, pie upes ietekas jūras līcī).
Šoreiz runa būs par plekstēm, kuras var noķert ar gruntenēm. Kurš gan nezina pleksti? Vienīgo zivi mūsu platuma grādos, kurai abas acis ir vienā ķermeņa pusē. Iespējams, daži ir kļuvuši par jūras makšķerniekiem tikai un vienīgi plekstes dēļ. Zināma romantika makšķerēšanai jūrā ir: trakais vējš, jūras viļņi, smiltis pa gaisu un plekstes medaļas lielumā. Citus savukārt piesaista to izslavētā un izcilā garša. Protams, jau pēc plakanā izskata var minēt, ka tās dzīvo tikai uz gultnes. Mēģināsim ieskatīties zemūdens dzīlēs, aplūkosim šīs unikālās zivs ārējās pazīmes, uzzināsim tās paradumus un raksturu.
Sugas izcelsme un apraksts Uzziņai: plekstes saimi veido apmēram 60 zivju sugas, kas apvienotas 23 ģintīs.
Lai arī katrai sugai ir savas individuālās iezīmes, visām plekstēm ir dažas kopīgas pazīmes, kas raksturīgas tikai plekstēm.
Tām ir stipri saplacināts ķermenis; acis ar izliektu formu, to kustībām var būt daudz virzienu un pat pilnīgi neatkarīgas viena no otras; neparasti asimetriska galva; sānu līnija, kas atrodas starp acīm; izliekta mute un ļoti asi zobi; iegarenas spuras, kas aprīkotas ar vairākiem stariem; gaiša vēdera puse, kas ir pārklāta ar raupju un blīvu ādu; īsa astes pamatne.
Baltijas jūrā ir sastopamas trīs veidu plekstes.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Gludā plekste ir visbiežāk sastopamā šīs dzimtas zivs. Šīs zivs garums sasniedz 30–40 cm, bet svarā līdz pat vienam kg. Krāsa butēm var būt dažāda atkarībā no vietas apstākļiem. Sānu līnija veido pusloku. Mīt galvenokārt sālsūdenī. Piekrastes zonā pārsvarā sastopami mazie eksemplāri, kas iespējams dzimuši tikai šogad. Plekstes gaļa ir ļoti garšīga, taču tā ātri bojājas.
Parastā plekste. Šo zivju garums sasniedz pat 50 cm. Ķermenis parastai plekstei ir gluds, ar sarkanu punktējumu, mīt dziļākos ūdeņos. Parasti makšķerē no noenkurotas laivas, ar gruntsmakšķerēm par ēsmu izmantojot zivs gabaliņu. Dažkārt tās ķer žibuli, kas “spēlē” ļoti tuvu gultnei.
Akmeņplekstēm ir visai interesants izskats. Ķermenis ir augsts, acis atrodas tikai kreisajā pusē. Apakšdaļa balta, bet augšdaļa apkārtējās vides krāsā, kas ir teicams maskēšanās veids. Zivs augšdaļā vispār nav zvīņu, bet gan kaulaini izvirzījumi. Ķermenis ir gandrīz apaļš, var sasniegt 50 līdz 70 cm garumu, dažreiz līdz pat vienam metram. Akmeņplekste ir ļoti aktīva, plēsīga zivs, kas barojas ar mazām zivīm un vēžveidīgajiem. Makšķernieku lomos nonāk reti, biežāk zvejnieku lomos, tādēļ var uzskatīt, ka šī ir komerciāla zivs.
Interesants fakts: plekstēm ir īpašs talants maskēties, kas izpaužas kā ādas krāsas maiņa, lai tā atbilstu gultnes virsmai. Šajā jautājumā tās var sacensties tikai ar hameleoniem.
Jāpiebilst, ka dažādu dzimumu zivīm ir vairākas atšķirības. Plekstes tēviņi ir mazāki par mātītēm, attālums starp acīm ir garāks, arī viņu pirmie muguras un krūšu spuru stari ir garāki nekā mātītēm.
Ārējais izskats un īpatnības
Mēs jau esam noskaidrojuši, ka plekstes dzimtas pārstāvji izceļas ar saplacinātu ķermeni, kuram var būt ovāla vai pat rombveida forma, visa šī pārmērīgā saspiešana un gludais vēders ir saistīts ar dzīvošanu uz gultnes.
Mūsu platuma grādu plekstes var atšķirties ne vien pēc formas, bet arī izmēriem, krāsojuma un acu izvietojuma. Mūsu plekstēm raksturīga zaļganbrūna krāsa ar oranžiem vai sarkaniem plankumiem. Lielākā plekste, kas noķerta Baltijas jūrā, ir 1,690 kg.
Pēdējā nagla LIVE tehnoloģiju zārkā un Latvijas sapņu komanda. “Ķeram lielo!” #44 epizode
Interesants fakts: Atlantijas un Klusajā okeānā mīt lielākā no plekstēm, proti, paltuss. Šīs plekstes var nodzīvot pat pusgadsimtu.
Ar ko barojas plekstes?
Plekstes ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga, šo zivi var droši saukt par plēsēju. Šīs saplacinātās zivis var parādīt barošanās aktivitāti naktī, krēslā, dienā un no rīta, tas daudzējādā ziņā ir atkarīgs no laikapstākļiem, taču zivis galvenokārt pārtiek no dzīvnieku barības.
Jaunās plekstītes ēdienkartē ir bentoss, tārpi, kāpuri, ikri, dažādi vēžveidīgie un planktons.
Pieaugušās zivs ēdienkarti veido visu veidu tārpi un bezmugurkaulnieki, kā arī mazās zivis un vēžveidīgie. Ir novērots, ka plekstes vienkārši dievina maza izmēra salakas un dažāda veida garneles.
Mēs esam noskaidrojuši, ka plekstes galvai ir sānisks novietojums, tādējādi tās ir pielāgojušās, lai no gultnes veikli “izgrauztu” mazos mīkstmiešus, kas dzīvo jūras dibenā. Biezās krabju un garneļu čaumalas nav šķērslis, jo zivīm ir teicami attīstīti spēcīgi žokļi. Ir novērots, ka plekstes nelabprāt atstāj savu drošo patvērumu, tāpēc parasti tās ķer tuvumā peldošās mazās zivtiņas.
Butes
Galvenās rakstura iezīmes un dzīvesveids
Būtībā visas plekstes dzīvo atsevišķi, bet tikai uz gultnes. Maskēšanās ziņā tās ir profesionāles, pilnībā pielāgojoties apkārtējam reljefam. Lauvas tiesu sava laika tās pavada guļus stāvoklī uz grunts, nereti aprokot sevi līdz pat acīm. Tas palīdz palikt nepamanītām no lielajiem plēsējiem un prasmīgi sagrābt savu medījumu no sava slēpņa.
No pirmā acu uzmetiena plekste var šķist neveikla un lēna, viļņveidīgās kustībās tā lēnām slīd pa gultnes virsmu. Šādi plakanā uzvedas, kad nejūt nekādus draudus vai briesmas, bet, ja sajūt mazāko iemeslu, tad zivs uzreiz pārvēršas par ātru peldētāju, kuras starts ir vienkārši zibens ātrs, turklāt ātrums attīstās ļoti pieklājīgi īsā laika periodā.
Nepieciešamības gadījumā plekste var gluži tāpat kā lode, spēcīgi sakļaujot savu saplacināto ķermeni, pārvietot acumirklī sevi vairāku metru attālumā sev vēlamajā virzienā. Izmantojot žaunu vākus, plekstes izdala enerģisku ūdens straumi virzienā uz gultni, tādējādi saceļot duļķi… Šādi tās maskējas, lai viltīgās plekstes var paspēt noķert savu medījumu vai arī paslēpties no plēsoņas acīm. Kā jau minēju, ir grūti pamanīt plekstes, jo tās vienkārši saplūst ar apkārtējo ainavu.
Interesants fakts: zinātnieki lielā akvārijā veica eksperimentu. Traukam, kurā dzīvoja tikai plekstes, gultni pārklāja ar īpašu substrātu, kas bija nokrāsots melnbaltā krāsā, apmēram kā šaha laukums. Pēc pavisam neilga laika uz plekstes ķermeņa parādījās skaidri saredzami plankumi gan tumšās, gan gaišās krāsās.
Sociālā struktūra un nārsts
Kā jau minēts, plekstes priekšroku dod dzīvošanai vientulībā. Nārsta laiks katrai sugai ir individuāls, tas atkarīgs no ūdens temperatūras, tātad pavasara iestāšanās. Parasti plekstes nārsto laika posmā no februāra līdz maijam. Šim intervālam ir arī izņēmumi. Piemēram, akmeņplekstēm nārstošanas laiks sākas aprīlī un var ieilgt līdz pat augustam.
Dažādām plekstēm dzimumgatavība iestājas no trīs līdz septiņu gadu vecumam. Lielākā daļa sugu mātīšu ir ļoti auglīgas, tāpēc viena mātīte var iznērst no 0,5 līdz diviem miljoniem ikru. Parasti inkubācijas periods nepārsniedz divas nedēļas. Nārstošanai zivis izvēlas piekrastes zonas ar smilšainu gultni.
Plekstes ikriem nav tauka piliena, tāpēc tie brīvi pārvietojas ūdens slānī, dažkārt parādoties pat augšējos slāņos.
Interesants fakts: plekstes mazuļiem ir parastas zivtiņas izskats. Tie nepiedzimst uzreiz plakani, bet tiem ir simetrija abās pusēs.
Zivīm pieaugot, tās pamazām pārveidojas un kļūst līdzīgas saviem vecākiem. Viņu acs, kas atrodas kreisajā vai labajā pusē, pārvietojas uz otras acs pusi, un šī zivju daļa kļūst par augšējo, un daļa bez acīm kļūst par vēderu. Vēdera daļai āda paliek raupja, to plekste izmanto, lai slīdētu pa gultni. Sākotnēji jauno zivju barībā dominē bentoss un zooplanktons.
Jāpiebilst, ka dažas sugas nārsto iespaidīgā, pat piecdesmit metru dziļumā. Ikriem ir paaugstināta peldspēja, tie nav jānostiprina pie jebkuras cietas virsmas. Zinātnieki lēš, ka labvēlīgos apstākļos plekstes vidējais dzīves ilgums ir garš, aptuveni 30 gadi, taču līdz “sirmam” vecumam nodzīvo vien retais īpatnis, jo plekstes dzīves ceļā ir daudz ienaidnieku un negatīvu faktoru.
Plekstes dabiskie ienaidnieki
Lai gan plekstēm ir lielisks maskēšanās talants, kas palīdz palikt nepamanītām, zivīm tomēr ir daudz ienaidnieku. Viens no tiem ir zutis, kuram nekad nav iebildumu nogaršot plakanās zivis. Citās jūrās lielie paltusi bezkaunīgi uzbrūk saviem mazajiem plekšu radiniekiem. Protams, visneaizsargātākās ir nepieredzējušās jaunās zivtiņas, kas var kļūt par uzkodu jebkuram ūdenī dzīvojošam plēsējam.\
Skumji, bet plekstes ienaidnieks ir arī cilvēks, kurš šo zivi iznīcina gardas delikateses un baltās gaļas dēļ. Gandrīz cauru gadu plekstes nepārtraukti ķer gan atsevišķi copmaņi, gan zvejnieki, iebraucot tālāk jūrā. Nav pārsteidzoši, ka reti kurai zivij izdodas nodzīvot līdz trīsdesmit gadu vecumam, jo milzīgs skaits zivju iet bojā, ieķeroties zvejas tīklos.
Sugas populācija
Situācija ar plekšu populācijas skaitu ir neviennozīmīga. Šeit daudz kas ir atkarīgs no konkrēta zivju veida. Zinātnieki ir pamanījuši, ka plekstes populācija ir pakļauta cikliskumam. Ir gadi, kad tiek novērots augšanas un skaita uzplaukums, bet ir gadi, kad zivju krājumi pakāpeniski samazinās.
Diemžēl plekšu skaits pamazām samazinās, dažās vietās šis process noris lēnāk, citās – ļoti strauji, tāpēc tas rada bažas.
Katru dienu tiek noķerts milzīgs skaits plekšu, kas, protams, samazina to populāciju. Dažām sugām draud izmiršana, jo to ir palicis ārkārtīgi maz, tāpēc tām ir nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi. Neaizmirstiet, ka ekoloģiskā situācija pasliktinās! Mani vienmēr ir izbrīnījuši makšķernieki, kas ved mājās spaini vai pat vairāk ar plekšu medaļām. Piebāž pilnu saldētavu, kad tā ir pārpildīta, piedāvā radiem, kaimiņiem. Cilvēkam vajadzētu padomāt par savu barbarisko rīcību, mērenu apetīti, pretējā gadījumā šie saplacinātie zivju pārstāvji pilnībā pazudīs no ūdens dzīlēm un situācija kļūs nelabojama.
Vēlos atgādināt makšķernieku svētos rakstus (makšķerēšanas noteikumus), ka diennaktī drīkst paturēt plekstes – 10 kilogramu (manuprāt, tas ir stipri par daudz), bet akmeņplekstēm ir liegums no 1. jūnija līdz 31. jūlijam, turklāt paturēt drīkst tikai tos īpatņus, kas ir sasnieguši 30 centimetru garumu.
Makšķerēšana
Labākais copēšanas laiks ir pēc vētras, kad ūdens sāk skaidroties. Butes pēc vētras nāk baroties smilšainās vietās, kuru Baltijas jūrā ir ļoti daudz. Ideāli, ja viļņi ir nelieli. Starp citu, naktīs butes atrodas tuvu krastam.
Mūsdienu makšķernieki izmanto kātu, kura garums ir apmēram četri metri, bet labāks ir vēl garāks makšķerkāts, kas aprīkots ar liela izmēra spoli. Uzreiz jāteic, ka kātam jābūt sevišķi cietam, jo ir tālu jāiemet iespaidīgs atsvars. Raugiet, lai uz šīs spoles būtu uztīti vismaz 100 m auklas, kuras diametrs ir apmēram 0,40 mm, arī pavadiņas diametrs ir stipri vien resnāks nekā parasti, tai jābūt 0,25–0,30 mm.
NOT google-places-scripts.mobile-all-kvadrats6
Atsvaram jābūt apmēram 100 gramu smagam. Mēs esam pieraduši izmantot svina karošu vai gredzenu formā, savukārt jūrā ideālākais variants ir ar papildu ūsām, ko stiprie jūras viļņi nevarēs tik vienkārši izkustināt, vai arī tā saucamās piramīdas.
Arī āķus jūras zivju makšķerēšanai izmanto stipri vien lielākus nekā parasti, 1/0–2, āķu numerācija minēta pēc starptautiskiem izmēriem.
Iemetiena attālums no krasta ir visai iespaidīgs: aptuveni 50–60 m. Šajās vietās dziļums ir no trim un vairāk metriem. Par copi ziņo kāta spice. Tas var vibrēt, trīcēt, saliekties, dažkārt ir novērojams (ja mīkstāks kāts), ka tas saliecas pusaplī. Kāts tiek ielikts speciālā turētājā, dažkārt copmaņi izmanto arī santehnikas caurules, noder ideāli.
Labākā ēsma ir zivs gaļas gabaliņš, viena vai vairākas garneles, ideāla ēsma ir arī mīdijas vai to gabaliņi un naktstārpi.
Konsultējoties ar pieredzējušiem jūras makšķerniekiem, viņi atzīst, ka dažas no pieminētajām ēsmām slikti turas uz āķa. Šie vīri iesaka piesiet to ar parasto diegu, citi iesaka lietot nelielas sistēmas, kuras nereti tiek izmantotas plēsīgo zivju ķeršanā.
Pēdējā laikā makšķernieki ļoti bieži labus panākumus gūst ar dažādiem mākslīgiem mānekļiem, nereti šie mānekļi tiek lietoti kopā ar dabiskām ēsmām. Piemēram, skandināvu makšķernieki gultnes zivju pievilināšanai izmanto arī pērlītes, kas ir savērtas virtenē no 1 līdz pat 10 gab. Krāsas var būt visdažādākās, pēc skandināvu domām, pie āķa jābūt trīs zaļām, pēc tam divām sarkanām. Protams, krāsas iespējams mainīt, tās var būt arī baltas, dzeltenas, bet dažkārt tādas, kas ir krāsotas divās krāsās. Butes uzmanību pievērš arī metāla lapiņa, ja kaut nedaudz visa šī uzparikte ir pakustināta, tā lapiņa sāk rotēt. Ja esat nolēmis pie butēm tikt ar kombinēto mānekli, tad ideālākā ēsma ir neliels zivs gabaliņš (salaka, reņģe).
Ēsmas izvēles princips ir visnotaļ vienkāršs. Kad zivis ir aktīvas un bieži piesakās, tad ēsmai jābūt lielākai, savukārt, kad zivis par ēsmu izrāda minimālu interesi, tad uz āķa jāliek mazāki gabaliņi, protams, arī āķu izmēram jābūt mazākam.
Viss pārējais praktiski tieši tāpat kā gruntsmakšķerēšanai saldūdeņos.
NOT google-places-scripts.mobile-all-kvadrats7
Nevienam vairs nav noslēpums, ka teju visas zivis par kustīgu ēsmu izrāda pastiprinātu interesi, tas pats ir arī ar butēm. Šo veidu makšķernieki nosaukuši par “kustīgo grunteni”. Šādas sistēmas gruntsmakšķeres izmanto stipru vēju laikā, kad jūrā ir lieli viļņi. Atsvara svars un forma tiek izvēlēta tā, lai viļņi to viegli varētu kustināt. Ideāli noder izstieptas formas apaļie atsvari, turklāt stipri vējainos laikapstākļos makšķernieks bieži vien atbrīvo auklu, lai vējš pats nestu mānekli uz krastu, dažkārt efektu var uzlabot, izmantojot garākas pavadiņas. Jo lielāks vējš, jo garākas pavadiņas. Pavadu garums var būt pat vienu metru garš, bet parasti ir ap 45 cm garas pavadiņas.
Nobeigumā atliek piebilst: lai gan tāda plakana zivs kā plekste ir ļoti garšīga un arī veselīga, ir vērts pret to izturēties saudzīgāk, samazinot nekontrolēto copi, lai izvairītos no briesmīgajām negatīvajām sekām, kas var rasties pārmērīgas cilvēka apetītes dēļ.
Kas notiek, kad, pašam nezinot, tevi kāds cits piesaka copes sacensībām? Video bloga #29 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
