H2H komanda
Pagājušais copes un sacensību gads bija īpašs. Pirmkārt, kā jau daudz pieminēts, Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ. Atceltas sacensības, neskaidrība par ieplānotajām. Visu sezonu bija spēkā pulcēšanās un distances ierobežojumi, kuri fundamentāli mainīja sacensību rīkošanas un tiesāšanas iespējamo formātu. Tāpēc bija atsevišķas sacensības, kuras izdevās organizēt, pieskaņojoties ierobežojumiem un noteikumiem. Tieši tiesāšanas formāta maiņa bija visgrūtākais, pie kā jebkuru sacensību rīkotājiem nācās piestrādāt. Kā organizēt tiesnešu un kontroles darbu? Kā tiek uzskaitīti lomi? Kā tiek pārbaudīti rezultāti? Kā risināt strīda situācijas? Katrs, kurš interesējas par copes sportu, ir dzirdējis neskaitāmus stāstus par šmaukšanos. Saldētas zivis, ar skrotīm pildītas zivis, zivis glabātas trušu būros, pazuduši copes lineāli, griezti, locīti mērinstrumenti un koriģēti zivju svari, neatļauti rīki, ēsmas, kukuļu piedāvājumi tiesnešiem laivās, dīvainas sakritības tiesnešu izlozes rezultātos, lomu rezultātos utt. Ir dzirdēts pat par latviešu bāleliņu slavu arī ārzemju sacensībās. Cik no tā ir patiesība, katra rīcībā ir dažādi fakti un informācija. Saprotams ir tas, ka negodīgi dalībnieki piedalās sacensībās. Daudzos gadījumos pieķertie ir sodīti konkrēto sacensību ietvaros, dažos gadījumos neapstrīdamu pierādījumu nav bijis tiesnešu vai citu dalībnieku rīcībā, kas ir bijis šķērslis, lai pierādītu sportista negodīgumu. Jāsaka, labi, ka dopinga skandālu nav bijis un sportistiem nav izvirzītas prasības par dopingu, jo vismaz pagaidām farmakoloģija nav spējusi ietekmēt lomus sacensībās.
Kā atsevišķs jautājums šobrīd gandrīz visās spiningošanas sacensībās no laivām tiek pārskatīta tiesnešu esamība laivās. Šo situāciju arī 2021. gadā ietekmēs Covid-19 ierobežojumi. Bet, ja vērtē tieši laivu tiesnešu jautājumu, tad jāsaka, ka uz šo brīdi ir vairāk mīnusu nekā plusu. Tiesnešu godīgums, tiesnešu izloze, dažādi cilvēciskie faktori, ir bijuši gadījumi, kad laivas tiesnesis ir vairākas reizes kļūdījies, jo nepareizi veikta mērīšana, tiesnesim ir iespēja vērot sportistu darbību, mānekļus, copes vietas un laivas pozīcijas, tiesnesis izvirza papildu nosacījumus laivai, tiesnesis var apzināti vai neapzināti, bet traucēt sportistiem. Neesam dzirdējuši viennozīmīgu jā par labu tiesnešiem laivās.
2020. gada rudenī sporta copes, konkrēti disciplīnas spiningošana no laivām, interesentus pārsteidza Facebook raksts H2Hfish lapā, kurā konkrēti tika aprakstīta kādas komandas atklātā sistemātiskā krāpšanās. Šī informācija izraisīja plašu rezonansi sportistu vidū. Ar H2Hfish sacensību organizatoriem sazinājās citi sacensību rīkotāji un sportisti, tādējādi atklājumu apjoms tikai pieauga. H2Hfish komandas rīcībā tika nodoti lomu foto arī no citām sacensībām. Šobrīd neapstrīdami ir zināms, ka sistemātiski aizdomīgo lomu daudzums no šīs komandas ir patiesi šokējošs. Par pārsteidzošu, mūsuprāt, var nosaukt sporta sabiedrības reakciju uz publicēto un faktiem. Sportistu un sporta entuziastu sabiedrība faktiski sadalījās dažādās frontēs, neskatoties uz jau publicēto faktu un pierādījumu apjomu. Daļa gaidīja atbildīgās organizācijas rīcību, daļa mēģināja publiski pierādīt konkrēto pierādījumu neatbilstību. Piedalīties diskusijās, dalīties ar viedokli ir svarīgi. Savukārt mēs, domubiedru un aktīvu cilvēku grupa, rīkojāmies. Pieredzes un metodoloģijas, kā veikt kontrolmērījumus, nebija, bet bija iesniegto lomu fotogrāfijas pietiekami labā kvalitātē. Ar daļu pētījuma tika iepazīstināta sabiedrība, kas arī izraisīja augstākpieminēto rezonansi. Balstoties uz mūsu izmeklēšanu, materiāliem, tika iesniegta sūdzība atbildīgajā federācijā, un šā gada martā sabiedrība uzzināja par divu sportistu sodīšanu. Informācija atrodama LMSF mājaslapā, kā arī LMSF Facebook lapā. Konkrēti kuru sportistu – dažādu iemeslu dēļ (autoru pieņēmums) sabiedrība netika informēta. Šī publikācija izraisīja nākamo viedokļu, jautājumu un situāciju vilni, bet to šoreiz un šeit nemēģināsim apspriest. Svarīgākais ir tas, ka precedents ir noticis. Konkrēti mums, copes sportistiem, entuziastiem, šis nozīmē zināmu uzvaru, jo beidzot tika pieķerti un pa īstam sodīti arī makšķerēšanas sportā panākumiem bagāti, zināmi, populāri un sabiedrībā šķietami respektabli sportisti. Un mēs zinām, ka pēc šī noteikti būs krāpšanās gadījumu skaita samazināšanās, tiesāšanas metožu un tiesnešu darba uzlabošana, kā arī kopēju sacensību kvalitātes uzlabošana visā Latvijā. Lomu pārbaudei pēc fotogrāfijas šobrīd ir jau izstrādāta metodoloģija. Vienas metodes atbilstību atzīst speciālisti ar ilggadēju pieredzi grafikas, rasējumu un fotogrāfiju apstrādē. Secinājumi ir izdarīti. Šajā un nākamajās sezonās mūs sagaida daudz jaunumu. Visā pasaulē turpinās sacensību pārformatizēšana uz ķer un atlaid principu. Attīstoties tehnoloģijām, tās kļūst arvien pieejamākas. Droni, tiešraides kameras, digitāli lineāli utt. Pasaule mainās, copes sports jau daudzās valstīs ir kļuvis patiešām skatāms, būs daudz interesanta, neskatoties uz ierobežojumiem, izaicinājumiem. Noteikti zināt, ka kaut kur tepat, mūsu valstī, ir cilvēki, kuriem rūp, kuri vēlas celt copes un sacensību kvalitāti, kā arī mēģināt radīt ko labu un īpašu. Jau šobrīd par dažām idejām ir radusies interese no citu valstu sportistiem un sacensību organizētājiem. Negodprātīgiem nav vietas ne copē, ne copes sportā. Mēs esam par izaugsmi, pilnveidošanos, attīstību, par godīgu un tīru sportu, par pozitīvām emocijām!
Viedokļi
Armands Ērglis – Latvijā zināms spiningošanas sportists, Copes Garšas autors, foto un grafikas apstrādes speciālists.
“Ar foto un grafiku strādāju jau 25 gadus. Pēdējos 10 gadus nekustamo īpašumu foto un plānu zīmēšanā un modelēšanā no foto. Ir vesela industrija, kas ar to nodarbojas, un ļoti labi zinu, kādas ir mūsdienu tehnikas un programmatūru iespējas. Pirmkārt, ir iespējams konstatēt, vai pati fotogrāfija ir oriģināla, uzreiz no fotoaparāta vai telefona, vai arī tā kādā veidā ir bijusi izmainīta vai rediģēta. Tāpat, ja fotogrāfijā atrodas mērogs, atskaites punkts un perspektīvas plakne, ir iespējams noskaidrot priekšmetu savstarpējo attālumu vai izmēru dabā ar augstu precizitāti.
Uzskatu, ka šāda mērīšanas tehnoloģija ir dzīvotspējīga un attīstāma arī nākotnē. Šādus mērījumus pēc mēroga izmanto sacensībās gan Eiropā, gan Japānā.”
Roberts Valters – Latvijā zināms spiningošanas sportists, H2Hfish viens no tēviem.
“Man ir ļoti zems tolerances slieksnis pret krāpniekiem. Uzskatu, ka jebkura krāpšanās ir katastrofa sacensībās. Pat vismazākā krāpšanās spēj mainīt sacensību rezultātus un sagraut citu sportistu sapņus, pārsvītrot visu pārējo dalībnieku pūles un ieguldīto darbu. Līdz ar to krāpšanās atbilstoši tās mērogam ir jāsoda maksimāli skarbi. Cik man zināms, ir gadījumi, par kuriem ir jāziņo starptautiskajai federācijai. Pierādītai, sistemātiskai krāpšanai ir jāpiemēro beztermiņa diskvalifikācija uz konkrētajām sacensībām. H2Hfish nododamā ziņa krāpniekiem ir: “Mēģiniet, bet noteikti ziniet, ka jūs pieķers un jūs nekad neatgriezīsieties mūsu rīkotajās sacensībās!”
Armands Geriks – spiningošanas sportists, vairāku sacensību tiesnesis, autors rakstiem par copi.
“Manuprāt, reizēm cilvēki paši neapzinās, kādu ļaunumu viņi nodara savai reputācijai un spiningošanas attīstībai kopumā. Kad beidzot šķiet, ka esam izlauzušies no PSRS un varam uzticēties viens otram, un esam laivās bez tiesnešiem, tu saņem kārtīgu sitienu zem jostasvietas. Man un daudziem citiem šie cilvēki bija kā paraugs spiningošanas meistarībai un neatlaidībai ceļā uz čempiona titulu. Es ilgu laiku atteicos ticēt, ka ir noticis krāpšanas gadījums vairākās sacensībās. Tas nav viens atgadījums, tā jau ir vesela sistēma. Var jau diskutēt, ka tas nav nekas traks, bet kas notiks, ja šāds cilvēks pārstāvēs Latvijas vārdu pasaules čempionātā. Pārsteidz arī tas, ka nebija vienprātīga balsojuma par sportistu diskvalifikāciju. Laikam jau jāpierod, ka dzīvojam demokrātiskā valstī un katram var būt savs viedoklis. Es ceru, ka pārējie sporta spiningošanas sportisti izdarīs pareizus secinājumus, bet vainīgie… Vienkārši trūkst vārdu.”
Baiba Iskrova – LK 2020 sacensību tiesnese, H2Hfish 2020 sacensību tiesnese.
Kopumā jau neviens pats sacensību organizētājs vai tiesnesis nevēlas papildus tērēt savu laiku un meklēt pierādījumus negodprātīgām rīcībām vai uzskatīt visus sacensību dalībniekus par potenciālajiem krāpniekiem. Tam arī nekādā gadījumā nevajadzētu būt kā pamata pienākumam. Tas, kurš gribēs, vienmēr mēģinās apiet sistēmu. Bet ir iespējams šos riskus minimizēt – laicīgi un maksimāli pret tiem nodrošinoties. Mūsdienās, interneta laikmetā, var tik daudz ko aizgūt no pasaules pieredzes. No tā, kā to dara citi, – mācīties no citu kļūdām un uzlabot jau esošus risinājumus.
