Līdz ar meteoroloģiskās ziemas sākšanos šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā sāka aizsalt ūdenstilpes, prognozē sinoptiķi. Seklākus ezerus un dīķus pilnībā pārklās ledus sega, savukārt upēs sāksies vižņu iešana. Ledus veidošanās upēs izraisa straujākas ūdens līmeņa svārstības, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ūdens līmenis upēs patlaban nedaudz svārstās, galvenokārt pazeminās. Upju notece saglabājas zem normas – turpinās mazūdens periods. Ūdensaugi galvenokārt nogūluši upes dibenā.
Avots: ReKurzeme.lv
Kā rīkoties, ja ielūst ledū
Mūsu ziemas raksturīgas ar mainīgu laiku – salu bieži nomaina straujš atkusnis. Tādēļ nemitīgi mainās ledus izturība. Bīstama situācija parasti veidojas ziemas sākumā, kad upes, ezeri un jūra tikko aizsalst (parasti pirmais ledus ir visizturīgākais), un pavasarī. Ūdens akvatorijā pat ziemā, kad ledus visnoturīgākais, var būt daudz bīstamu vietu.
Neizturīgs, trausls ledus veidojas vietās, kur ūdenskrātuvēs ietek siltāks rūpnieciski izmantots ūdens, upju grīvās, upju sašaurinājumos, kuģošanas ceļos, zvejnieku izcirsto āliņģu vietās, zemūdens avotu, straumju veidošanās vietās, ūdensaugu vai dzīvnieku trūdošo atlieku tuvumā. Ledus izturību mazina arī iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti. Piesardzība jāievēro, ja ledu klāj bieza sniega kārta vai redzami tumši plankumi. Parasti ledus visātrāk izkūst ūdenskrātuvju krastos, vietās zem tiltiem, pie moliņiem. Bīstamas ir upes vai strauti ar spēcīgu straumi. Uzejot uz ledus, jāpārbauda tā izturība ar vergu vai mietu sev visapkārt – ja pēc trim uzsitieniem neparādās ūdens, tad ledus ir pietiekami izturīgs.
Runājot par ledus biezumu, derētu iegaumēt: 5–7 cm biezs ledus iztur viena cilvēka svaru. Pārvietojoties cilvēku grupai, ledus biezumam jābūt 12–15 cm. Ejot grupās, jāievēro distance vismaz 5–6 metri. Nav vēlams iet uz ledus vienam un, protams, nevajadzētu pulcēties vienuviet lielām grupām. Pie daudziem tuvu izcirstiem āliņģiem ledus kļūst neizturīgs.
Zemledus ziemas zvejas cienītājiem ieteicams nēsāt līdzi polipropilēna auklu (peldoša, 10–15 m gara) ar nelielu atsvaru galā un ledus irbuļus (īlenus). Pēdējie ļoti labi noder, lai nepieciešamības gadījumā izkļūtu no āliņģa.
Ja notikusi nelaime – cilvēks ielūzis ledū – galvenais ir – nezaudēt pašsavaldīšanos. Plati izplešot rokas, jācenšas turēties virs ūdens. Sausās drēbes ar tur ietilpstošo gaisu kādu laiku kalpos kā glābšanas veste, kamēr samirks. Tad dažreiz no liekā apģērba ir jāatbrīvojas. Jāsauc pēc palīdzības. Jāmēģina nogulties ar muguru uz āliņģa malas un izcelt vienu kāju, tad, pagriežot ķermeni uz otriem sāniem, izcelt otru kāju un pārveļoties tikt tālāk no āliņģa – bīstamās vietas. Atpakaļ uz krastu jādodas pa to pašu ceļu, pa kuru atnācāt.
Pirms steigties palīdzēt ledū ielūzušam, padomājiet, kā izdarīt to droši.
Precīzi nosauciet adresi, atrašanās vietu, pastāstiet, kas noticis, un nebeidziet sarunu, kamēr no jums nav iegūta visa informācija.
Ledū ielūzušam jātuvojas rāpus līdz drošam attālumam. Nedrīkst tuvoties pašai ledus lūzuma vietai. Ja glābšanā iesaistās vairāki cilvēki, jāievēro, ka tiem citam no cita jāatrodas 2–3 m attālumā. Viens no glābējiem no 2–5 metru distances ielūzušajam pasviež auklu vai pasniedz dēli, sasietus apģērba gabalus, garu koku vai citus priekšmetus. Nākamais palīgs, lai nodrošinātu pirmo glābēju no ielūšanas ledū, arī nometies guļus, stingri tur viņu aiz kājas vai piesietas virves. Izvelkot cietušo uz ledus, kopā jāvirzās prom no bīstamās vietas krasta virzienā. Ja nepieciešams, jāsniedz pirmā palīdzība. Jānovelk slapjās drēbes un jāuzvelk sausas. Jādod dzert siltu, bet ne karstu tēju.
Avots: Latvijas Vēstnesis