Breksis arī Āfrikā ir breksis. Bet ir viena vieta, kur brekša uzvedība, paradumi, lai arī mazliet, tomēr atšķiras no tiem, kurus brekšu cienītāji pieraduši vērot. Šoreiz parunāsim par koferiem, kuri mitinās sāļā ūdenī, – tātad jūras breksis.
Lai arī jūrā breksis tieši tāpat ēd slieku, baltos un arī motili, ķeršana nav vis tik vienkārša. Jūrā ir milzīgi plašumi. Kur meklēt, kā atrast? Vajag meklēt vietas, kur var piekļūt pēc iespējas tālāk no krasta, tāpēc klasiskā jūras cope no krasta nebūs rezultatīva, ja neskaita dažas butes un bullīšus. Lai tiktu jūrā dziļāk, palīgā nāk moli. Liepājā šādas vietas ir, un esam svētīti ar iespēju piekļūt breksim pavisam reāla un netāla metiena attālumā. Es dodos pēc jūras brekša viena iemesla dēļ – šeit breksis izaug lielāks. Jūrā ēdiena netrūkst, tā daudzveidība ir pietiekama. Kā piemērs, mazā jūras garnele, kura breksim ļoti garšo. To mēdz izmantot arī kā ēsmu.
Tik tālu jau it kā viss būtu super, jo brekši ir lieli, rijīgi un klāt tieku, bet paskatīsimies uz problēmām, jo tas ne vienmēr grib ķerties. Parasti upēs, ezeros, kad breksis atnāk uz iebaroto punktu, viņš tur arī paliek. Jā, reizēm tas ir kaprīzāks, bet tik un tā var just viņa klātbūtni un var veikt attiecīgas darbības, lai mainītu notikumu gaitu sev par labu. Savukārt jūrā breksis var mistiski nozust, nebūt vairākas stundas, pat pusi dienas neēst. Sēdi, baro un pat copi neredzi. Lai arī breksis tiek uzskatīts par nakts dzīvnieku, šeit tas pilnīgi nedarbojas, breksis naktī neķeras. Tuvāk krastam breksis pienāk tieši no rīta. Izlien no dziļuma sildīties un ēst. Visas šīs kaprīzes daudzus atbaidītu, bet man kā brekšu copes pētniekam šāda uzvedība ir jāatkož.
Pirms dažiem gadiem, lienot dziļāk jūrā pēc brekša, uzstādīju sev ambiciozu, bet, pamatojoties uz dzirdētajiem stāstiem, visai reālu mērķi – noķert 4+ kg indivīdu. Pirmkārt, vieta. Izvēlējos tādu, kurā nebija copmaņu masas. Tā teikt – manu breksi neviens neķers! Otrkārt, distance. Jācopē 70 m attālumā no mola. Daudziem makšķerniekiem tik tāli metieni sagādā grūtības, nemaz nerunājot par to, ka fīdera pamatā slēpjas barības un ēsmas nogādāšana vienā konkrētā punktā. Jāmet ne tikai tālu, bet arī precīzi. Feeder Concept Distance 100 ar 3,90 m garumu ir kāts, kuram pārvarēt attāluma un precizitātes problēmu ir tīrais nieks.
Doma par vietu, kur zivi neviens nav barojis, ir banāla – breksis nezina, ka tur kāds viņu grib barot. Viņam ir iestaigāta taciņa, kur daudzu copmaņu uzklātais galdiņš ir gards un vilinošs. Svarīgi ir to apzināties un saprast. Attiecīgi, ja eju cīņā ar vējdzirnavām, tad daru to ar apdomu un ideju… Mans plāns ir četras dienas intensīva barošana. Jau pirmajā dienā pēc dažu stundu barošanas pieteicās laba izmēra brekši. Skaidra bilde, ka tie tur grozās. Mana iemīļotā Sensas barība, papildus rupjākai frakcijai pievienoju grieztu kukurūzu, zirņus, tārpus.
Pēc trešās dienas nāk ceturtā, pēdējā diena. Mērķa kofera nav. Pa šīm dienām jau teju četri spaiņi izbaroti. Saule spīd, uz brīdi cope pārtrūkst. Viens no kātiem liecas pāri mola malai. Skrienu, ķeru un piecirtienā saprotu, ka galā ir pieklājīgs pretinieks. Attālums ļauj izbaudīt cīņu. Kādā brīdī manām acīm paveras bronzas krāsas riņķis. Izvelku. Svari rāda 3,975 kg. Tuvu, bet astītes tiesa tomēr pietrūkst. Labā ziņa, ka pārspēts iepriekšējais rekords, kurš bija 3,6 kg. Atvaļinājuma beigas, un nākamajā dienā jau darbs. Viens no paziņām bija novērojis, kur sēžu, cik tālu metu. Darba laikā saņemu pārsteiguma foto telefonā – 4,100 kg. Pirmajā metienā. Pa četrām dienām man kopumā bija 100 kg brešku, bet mērķis sasniegts netika.
Arī šogad ieplānota ilga, gara sēdēšana un nopietna barošana. Līdz šim domāju, ka tālu, precīzu metienu var sasniegt ar Distance fīderi, taču pēc Tournament River 100 ar 3,90 m garumu barotavu un ēsmu vajadzīgajā vietā nogādā pats. Ja maciņš atļauj, tad šī jau būs investīcija ne tikai fīdera rezultātos, bet arī emocijās. Bet kaut kas taču uz tās makšķeres jāsprauž virsū, vai ne? Jau minēju par garneli, kuru arī var izmantot par ēsmu, bet es tomēr pieturos pie klasiskām vērtībām. Motili arī jūras breksis novērtē ļoti augstu. Pagājušajā gadā iedomājos pamēģināt, līdz tam pamatā izmantoju mušu kāpurus un sliekas. Kādā copes reizē pat veicu eksperimentu – uz viena kāta slieka un baltie, rezultāts piecas zivis. Ar motili – 20 zivis. Ne vienmēr atšķirība ir tik jūtama, bet ir reizes, kad tas ir kritiski svarīgi.
Latvijā šāda jūras cope uz balto zivi nav populāra, jo var makšķerēt tikai no moliem, iespējams, kad ir labs laiks, varētu mēģināt arī no laivas. Zinu, ka dažās valstīs jūrā, dažus kilometrus no krasta, veido speciālas platformas, no kurām ķer lielus brekšus. Iedomājieties, kāda ir brekšu koncentrācija vietā, kuru visu laiku baro! Šādā vietā es labprāt pasēdētu. No mūsu moliem es copēju jau daudzus gadus un varu teikt, ka katrs gads zivju uzvedības ziņā ir atšķirīgs. Parasti brekši pie moliem piepeld jūnija vidū, kad ir iznārstojuši. Tie dodas no ezeriem, kanāliem, upēm uz jūru. Kad ezerā zems līmenis, ūdens uzsilst, zivis izjūt skābekļa trūkumu. Lai nedaudz atveldzētos aukstā ūdenī un panašķētos ar jūras veltēm, tās dodas lielajā jūrā. Šis gads ir interesants ar to, ka vienu dienu ūdens ir ledus auksts, bet nākamajā – silts. Siltā ūdenī breksis nāk sildīties, pienāk vakars – brekši pazūd.
Jūrā ir dažādi apstākļi, un zivis te grib, te negrib ēst, bet mums, copmaņiem, nekas cits neatliek kā cīnīties. Es ķeros pie viltības. Var paspēlēties ar barības aromātu, pievienojot atraktorus. Šeit palīgā nāk Sensas Aromix garšas. Reizēm mēdzu pa taisno iemērkt šķidrumos, kas nereti palīdz. Ja šīs darbības nedod rezultātu, tad jāsāk skatīties uz āķa lielumu, pavadas garumu un resnumu. Copē! It kā būtu jāpiecērt, bet kontakts pārtrūkst. Un tā tas atkārtojas vairākas reizes. Nomainu #10 āķi uz #12, nākamā cope realizēta, un breksis manās rokās. Piekrītu, ka sīkums, bet nozīmīgs. Zivis cimperlīgas un jūt smagāku āķi.
Jau pieminēju ēsmas nozīmīgumu. Jāmaina un jāeksperimentē. Var spēlēties gan ar tārpu miksēšanu, gan tikai slieka un tikai baltais. Arī kumosam reizēm ir nozīme. Dod mazu, negrib, dod lielu – aiziet. Svarīga lieta, ja copē konkurences apstākļos, ir tārpu pievienošana barībai. Var griezt baltos, sliekas un motili. Var arī sazvejot krastā garneles un iejaukt barībā. Uzmanīgi ar barības mitrināšanu, ja pievienosiet dzīvo komponenti, jo baltie un sliekas sulo, tas barību padarīs vēl nedaudz mitrāku. Kopumā barībai ir jābūt smagnējai, mitrai, jo sausāka barība pievilinās sīkzivi. Upē šāda problēma atrisinās ātri, jo barības pēdas aizskalos straume. Jūrā sīkzivju problēma var ieilgt. Mans mīļākais barības sastāvs copei jūrā ir Sensas River Bream, Riviere un brekšu klasiskā Bremes.
Par inventāru runājot, jāpievērš uzmanība uztveramā tīkliņa garumam – četri metri būs minimālais garums. Molu malas ir augstas, līdz ūdenim tikt pagrūti. Blakus cilvēkiem ne vienmēr uzticu šo svarīgo uzdevumu, jo 1,5 kg breksi nevar celt horizontāli, jāceļ vertikāli, lai izvairītos no kāta salaušanas. Dažās pēdējās copēs esmu redzējis piecus salauztus kātus. Šāds muļķīgs brīdis var maksāt ne tikai caurumu makā, bet arī trofejas izmēra brekša pazaudēšanu. Vēl viena problēma ir vējš un zāle, kuru vilnis un vējš mēdz mētāt. Pirms atklipsēties, ir kārtīgi jāiztausta grunts. Jāatrod tīrs pleķis bez zāles. Palīdzēs marķiera svins. Barotavu svari atkarībā no vilnīša ir 50, 60 vai 70 g.
Ja ir vēlēšanās izmēģināt spēkus jūrā, laipni aicināti uz Kurzemes pusi! Jūras breksi raksturo iespaidīgi izmēri un spēks, vilkšanas izjūtas ir patīkamas.
Lai jums iespaidīgas trofejas un ne asakas!
Aklā līdaka un lietus, kas sāpēja. Reportāža no Tumsas Kausa 2024
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
