Spēkā grozījumi makšķerēšanas noteikumos. Policija stāsta, kā copmaņiem veicas ar to ievērošanu0

Foto no RPP albuma

Stājušies spēkā grozījumi makšķerēšanas noteikumos. Rīgas pilsētā un tās tuvākajā apkaimē ir ļoti daudz ūdenstilpju, kurās ik dienas copmaņa veiksmi izmēģina tūkstošiem makšķernieku. To, vai vienmēr tiek ievēroti noteikumi, ikdienā kontrolē Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābšanas un sabiedriskās kārtības nodaļas darbinieki. Kā makšķernieki ievēro noteikumus, skaidro nodaļas priekšnieks Jānis Skrims un galvenais inspektors Juris Jubalts.

Grozījumi nosaka, ka lomā drīkst paturēt ne vairāk kā vienu līdaku, kuras garums ir lielāks par 75 cm. Vai ir gadījies sastapt makšķerniekus ar divām vai vairāk līdakām, kuru garums pārsniedz 75 cm?

Juris Jubalts (J. J.): Šāds loms ikdienas makšķerniekam gadās ārkārtīgi reti. Kopš es strādāju, vasarā tā parasti bija viena reize, kad es esmu saticis kādu, kuram lomā būtu divas šāda izmēra līdakas. Viena – jā. Ķīšezerā šāda garuma līdaka sver 7–8 kilogramus. Protams, kopš šīs līdaku makšķerēšanas sezonas sākuma lomā drīkst paturēt tikai vienu šāda izmēra zivi. Un makšķernieki par to ir labi informēti.

Ko jūs paši domājat par jaunajiem grozījumiem makšķerēšanas noteikumos?

Jānis Skrims (J. S.): Mums kā iestādei ir jānodrošina, ka tiek ievērots spēkā esošais normatīvo aktu regulējums. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR atzinumā norāda, ka pēdējos gados aizvien pieejamākas kļūst tehniskās ierīces (eholotes), kas spēj atrast un atvieglot zivju noķeršanu makšķerniekiem, kas mērķē uz trofejas izmēra līdakām un zandartiem. Lielie plēsēji ir svarīga ekosistēmas sastāvdaļa, un uzskaites rezultāti liecina par to krājuma strauju samazināšanos. Lai saudzētu lielo zivju krājumus, BIOR iesaka vienai personai no lomā atļautajām piecām līdakām un pieciem zandartiem atļaut paturēt vienu līdaku un zandartu, kura lielums pārsniedz 75 centimetrus. Ja tīri subjektīvi, es esmu pārliecināts, ka šis lēmums ir pareizs – lielākās zivis tiktu saglabātas, un tās spētu radīt nākamās zivju paaudzes. Bet, ja pēc būtības – mūsu uzdevums ir kontrolēt.

Jūras reņģes. Noteikumi nosaka, ka populārā reņģu cope makšķerniekiem no laivām Daugavas grīvā tiek liegta. Vai tam tiek sekots līdzi?

J. J.: Jā, Daugavā nedrīkst makšķerēt no laivas starp moliem visu gadu. Starp moliem uz iekšpusi aizliegts makšķerēt arī no pašiem moliem. To drīkst darīt tikai uz jūras pusi. Papildus ar izmaiņām noteikumos ir precizēts, no kuras vietas ir jāmēra attālums makšķerēšanai no kuģošanas līdzekļiem upju grīvās, rādiusu mēra riņķa sektorā jūras pusē visos virzienos no tās līnijas viduspunkta, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās – to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus). Daugavā 1000m attālums ir jāmēra no līnijas, kas savieno Daugavas molu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, viduspunkta. Kontroli šajā vietā veicam gan no krasta, gan no kuģošanas līdzekļiem.
J. S.: Makšķernieki šajā ziņā ir ļoti disciplinēti. Mūsu pieredze liecina, ka viņi paši ziņo par citu copmaņu izdarītajiem pārkāpumiem. Viņi, redzot pārkāpumus, nepaliek vienaldzīgi. Tas arī sekmē to, ka pārkāpumu ir arvien mazāk.
J. J.: Tāpat daudziem makšķerēšana ir brīvdienu aizraušanās un sports. Un mērķis ir atpūta, nevis zivs paturēšana lomā.

Ūdens kļūst arvien siltāks, sākas peldsezona. Arvien vairāk cilvēku izvēlas atpūtu pie ūdens, tāpat pārvietoties ar kuģošanas līdzekļiem, arī ūdens motocikliem. Vai kuģošanas līdzekļu stūrētājiem tiek pārbaudītas vadītāju apliecības?

J. J.: Par vadītāju kvalifikācijas pārbaudēm runājot, neatkarīgi no tā, vai tiek pārbaudīts makšķernieks vai vienkārši atpūtas kuģa vadītājs, regulāri tiek kontrolēta viņa kvalifikācija. Un ne tikai fiziski pārliecinoties, vai apliecība ir līdzi, bet arī pārbaudot ierakstus datubāzēs, vai gadījumā konkrētajai personai nav noteikts kāda veida liegums.
J. S.: Mēs vienlaikus veicam vairāku normatīvo aktu pārbaudi. Tie ir ne tikai makšķerēšanas noteikumi, bet arī zvejas noteikumi, kuģošanas satiksmes noteikumi, tāpat noteikumi, kas nosaka, kādas darbības ir atļautas un kādas aizliegtas dabas liegumos.

Nozīmīgs ir arī kuģošanas līdzekļu pārvietošanās ātrums, īpaši ātri ir ūdens motocikli.

J. S.: Ātruma ierobežojumu Rīgā uz ūdens ir visai daudz. Taču lielākajā daļā ūdenstilpju ātra braukšana ar ūdens motociklu nav aizliegta, ja vien tas nenotiek tuvumā pie peldētājiem, ostas teritorijā.
J. J.: Ostas akvatorijās, kā arī pie vairākām laivu piestātnēm, piemēram, Juglas upē, ir izvietotas zīmes vietās, kur aizliegts radīt viļņošanos kā tādu.
J. S.: Ātruma jautājums uz ūdens līdz šim vēl nav pietiekami sakārtots, un ir jāpaļaujas uz savstarpējo cieņu.
J. J.: Pozitīvi ir tas, ka netālu ir Rīgas līcis, un liela daļa ātruma cienītāju brauc uz turieni un var izbaudīt ātrumu, kur neviens netiek apdraudēts. Ja glābšanas veste ir uzvilkta un lietota drošības aukla, braucējs principā neapdraud arī pats sevi.

Par ātrumu runājot, ja lielāka laiva brauc ar mazāku ātrumu, tā iegrimes dēļ spēj radīt lielāku viļņošanos nekā tad, ja ātrums ir lielāks un laiva jau ir pacēlusies virs ūdens un sākusi glisēt. Vai noteikumos nav zināma pretruna ar mērķi, ko vēlas panākt?

J. J.: Par šo jautājumu esam diskutējuši, taču ir grūti atrast kopsaucēju starp ātrumu, konkrēto kuģošanas līdzekli un tā viļņošanos. Galu galā, kā izmērīt šo vilni un ātrumu? Tajā pašā Rīgas brīvostā, izvedot loci ar pilotu ārā, vilnis ir trīs reizes lielāks nekā jebkurai laivai. Taču jautājums ir aktualizēts, un to skata arī Jūras administrācija. Ir jāsaprot, kā radīt normatīvo regulējumu, kas aprakstītu tieši viļņošanos. Tas, kāds būs vilnis, ļoti atkarīgs no laivas formas un motora iespējām, cik garš posms nepieciešams, lai laiva pietiekami ieskrietos.

Kāda ir pašvaldības policistu ikdiena, veicot kontroli uz ūdens?

J. J.: Ir jānošķir vasaras un ziemas sezonas, kuru laikā pienākumi atšķiras, taču vasarā mūsu primārais pienākums ir glābt cilvēkus uz ūdens. Turklāt neatkarīgi no tā, vai esam glābšanas stacijā vai esam devušies patruļas braucienā. Pēc tam nākamās prioritātes ir normatīvo aktu prasību ievērošanas kontrole. Pārbaudot makšķerniekus, tiek kontrolēts, vai tiek ievēroti makšķerēšanas noteikumi un kāda ir kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācija, kuģošanas līdzekļa reģistrācija, aprīkojums. Tātad – tiek pārbaudīts arī loms, izmantotie rīki un vai makšķernieks neatrodas lieguma vietā.

Mobilajā lietotnē manacope.lv visai labi ir attēlotas vietas, kur ir noteikti kādi liegumi. Vai šīs informācijas izmantošana makšķerniekiem sagādā problēmas?

J. J.: Diemžēl makšķernieki šo informāciju izmanto reti. Ir tādi, kuri zina, kur informāciju meklēt, taču tik un tā nedara. Arī komunicējot ar makšķerniekiem, darbinieki iesaka izmantot tieši šo risinājumu. Lielākajai daļai lietotne pat jau ir uzstādīta viedtālrunī…

Dzirdēts, ka pārbaudes laikā tiekot vien pajautāts, vai kaut kas ir noķerts, ja atbildi nē, nekāda padziļināta pārbaude neseko. Vai tomēr nevajadzētu pārbaudes veikt pamatīgāk, pārlūkojot lauvās iebūvētās kastes, kurās mēdz glabāt noķertās zivis?

J. J.: Jā, ne vienmēr laiva tiek patiešām burtiski pārmeklēta. Tā nav racionāla laika tērēšana. Izņēmuma gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas, ka ir notikušas nelikumības, tiek pārbaudīta ļoti rūpīgi, lai gan modernajām laivām, kurām ir ļoti daudz nodalījumu, šī pārbaude tāpat var aizņemt daudz laika. Aptuveni divās laivās no desmit tiek palūgts uzrādīt, piemēram, noķerto zivju uzglabāšanas trauku, uz kura sēž makšķernieks. To var redzēt, kurš ir makšķerēšanas entuziasts, kurš zivis ķer un atlaiž, nevis cenšas katru noķerto paturēt. Un kāpēc šādam cilvēkam lūgt atvērt katru laivas nodalījumu?

Kā ir ar makšķerēšanas kartēm, laivu un to motoru tehniskajām pasēm, atpūtas kuģa vadītāja apliecību? Vai tām vienmēr jābūt līdzi?

J. J.: Atšķirībā no ceļu satiksmes uz ūdens kuģošanas dokumentiem – tajā skaitā tehniskajām pasēm un kvalifikācijas dokumentiem – ir jābūt līdzi, tas ir noteikts normatīvajā regulējumā. Ceļu satiksmē dokumentu esamību un liegumus var pārbaudīt arī attālināti, taču ūdens transportlīdzekļu satiksmē šādas vienotas sistēmas vēl nav, nav iespējams pārbaudīt visa veida kuģošanas līdzekļus. Savukārt makšķerēšanas kartei jābūt kopā ar vēl kādu dokumentu, pēc kura var identificēt personu – respektīvi, jābūt kādam dokumentam ar attēlu, vārdu, uzvārdu un personas kodu. Piemēram, derēs arī autovadītāja apliecība.

Ja laiva reģistrēta kā motorlaiva, bet tai uzlikts 5 ZS (3,69 kW) vai mazāks motors un tādu vada, vai nepieciešama atpūtas kuģa vadītāja apliecība? Tāpat, ja laiva reģistrēta kā motorlaiva, bet tai vispār nav uzlikts motors vai arī tas ir pacelts, un pārvietošanās notiek ar airiem, vai nepieciešams kvalifikācijas dokuments?

J. J.: Skatāmies pēc reālā fakta – ja laiva tiek vadīta ar airiem vai dzinēju, kura jauda nepārsniedz 3,69 kW, kvalifikācijas dokuments nav nepieciešams. Tiklīdz dzinēja jauda ir lielāka, nepieciešams kvalifikācijas dokuments. Tāpat arī, ja laiva ir reģistrēta kā airu laiva. Ja tai ir uzstādīts motors, kura jauda ir līdz 3,69 kW, kvalifikācijas dokuments nav nepieciešams. Ja lielāka – tādam ir jābūt. Turklāt papildus ir arī reģistrācijas jautājums. Ja tiek izmantots lielākas jaudas dzinējs, ir jāveic pārreģistrācija uz motorlaivu.
J. S.: Airu laivai iegādājoties jaudīgāku dzinēju, ar to bez laivas pārreģistrācijas var kuģot piecas darba dienas.
J. J.: Ja nereģistrētai airu laivai tiks uzlikts par 3,69 kW jaudīgāks dzinējs, uzreiz tiks fiksēts reģistrācijas noteikumu pārkāpums. Un sods ir bargs – 500 eiro kā minimums. Būs pat divi administratīvie procesi, ja vadītājam nebūs arī kvalifikācijas dokumenta. Sods – sākot no 100 eiro un liegums divus gadus iegūt nepieciešamo kvalifikāciju.
Par pārkāpumiem reģistrācijas jomā var iepazīties Jūru lietu pārvaldes un jūras drošības likumā. Attiecīgi par atbildību var izlasīt šī likuma 67., 69. un 71. pantā. Kā arī var izlasīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 213 Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība.
J. J.: Par pārvietošanos ar paceltu dzinēju katrs gadījums jāskata individuāli. Liela daļa cilvēku šādā veidā mēģina izvairīties no atbildības par to, ka viņiem nav attiecīgā kvalifikācijas dokumenta. Jebkurā gadījumā, ja tiks konstatēta persona, kas piedalās satiksmē, pārvietojoties ar airiem ar laivu, kura reģistrēta kā motorlaiva, tai ir pacelts piekaramais motors, kura jauda pārsniedz 3,69 kW, – ir nepieciešama attiecīga kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācija.
J. S.: Šādas situācijas ir, un tās bieži pavada arī alkohola reibums. Tāpat bieži vien jau uzreiz ir skaidrs, ka ar šādu laivu tik tālu no krasta ieairēt vispār nav iespējams.

Foto no RPP albuma

Kā ar laivas vadīšanu alkohola reibumā? Vai ir atšķirība, ja tiek vadīta airu vai motorlaiva? Tāpat vai, vadot laivu reibumā, var pazaudēt citas vadītāja apliecības, kas ir personas rīcībā, ieroča glabāšanas atļauju?

J. J.: Ja 0,5 līdz vienas promiles reibumā tiek vadīta airu laiva, ir paredzēts brīdinājums, 40 eiro, ja reibums ir līdz 1,5 promilēm. Ja reibums ir lielāks – sods ir 120 eiro. Ja tiek vadīts motorizēts kuģošanas līdzeklis, sākot no 0,5 promilēm, sods jau ir mērāms simtos eiro un tiek noteikts vadīšanas liegums no viena līdz trim gadiem atkarībā no tā, cik stiprs ir reibums.
J. S.: Mēs kā iestāde vēlētos, lai sankcijas par airu laivas vadīšanu reibumā būtu vēl bargākas. Par šādas laivas vadīšanu reibumā līdz vienai promilei ir tikai brīdinājums. Taču šāda laiva var būt aprīkota ar dzinēju. Ja šāda laiva ar iereibušu vadītāju brauc pa ostas teritoriju, var notikt visai lielas nepatikšanas. Tas pats peldētāju tuvumā. Un neiet runa par to, ka šāds braucējs var apdraudēt citus. Viņš apdraud arī sevi, jo ir lielāka viļņošanās, ūdens, slidenas virsmas. Tas ir paaugstinātas bīstamības objekts.

Vai lielāki sodi atturēs no laivas vadīšanas reibumā?

J. S.: Es pieņemu, ka daļu neatturēs, taču, zinot, ka sods būs bargs, varbūt tomēr būs tādi, kuri reibumā laivā nekāps. Atpūta uz ūdens ar alkohola lietošanu vispār nav savienojama. Ne tikai vadot laivu, bet esot arī pasažiera lomā. Varbūtība gūt traumu vai noslīkt alkohola reibumā daudzkārt palielinās.
Statistika liecina, ka 60 procenti noslīkušo no visiem, kas šādā veidā gājuši bojā, bija alkohola reibumā – tā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
J. J.: Tas, vai persona, kas pieķerta alkohola reibumā vadām kuģošanas līdzekli, zaudē arī citas tiesības, izriet no normatīvajiem aktiem, pamatojoties uz kuriem šīs tiesības piešķirtas. Ja reibums ir fiksēts, par to tiek izveidots ieraksts datubāzēs, un sekas, kā arī ierobežojumi ir ļoti nepatīkami.

Kādi ir biežākie pārkāpumi, ar ko nākas saskarties?

J. J.: Attiecībā uz makšķerēšanu – tā visbiežāk ir neiegādāta sezonas karte, kā arī makšķerēšana lieguma vietās. Savukārt, runājot par kuģošanas līdzekļu satiksmi, kuģošanas līdzeklis netiek apgādāts ar glābšanas līdzekļiem – glābšanas vestēm un tur, kur nepieciešams, glābšanas riņķi. Reizēm trūkst arī cita aprīkojuma, kam jābūt kuģošanas līdzeklī.
Airu laivai glābšanas riņķis ir obligāts, ja tās garums pārsniedz četrus metrus. Taču glābšanas vestes ir obligātas visiem, kas ir laivā.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka laivā jābūt pirmās palīdzības aptieciņai. Jābūt arī liekšķerei, ar ko izsmelt ūdeni. Motorlaivā un kuterī obligāti jābūt airim, lai arī cik liels būtu kuģošanas līdzeklis.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 Par kuģošanas satiksmi iekšējos ūdeņos nosaka airu laivu, motorlaivu, kuteru un specializētu kuģošanas līdzekļu, kuteru minimālo aprīkojumu.
J. S.: Dzinējs var apstāties kuģu ceļā, un pretī nāks liels kuģis. Tas nespēs apstāties. Ir vēl viena lieta, ko vēlējos atgādināt. Ir aprīkojums, ko līdzi nosaka ņemt normatīvie akti. Bet ir arī nereglamentētais aprīkojums. Tā būtu drošības aukla, kuras viens gals ir piestiprināts pie dzinēja bloķēšanas pogas, otrs – pie vadītāja. Gadījumā, ja cilvēks izkrīt no laivas, dzinējs izslēdzas. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēks izkritis no laivas un motors nav pārstājis darboties. Laiva turpina gaitā iet.
Viens no tādiem gadījumiem bija tieši pirmajā maijā, sezonas atklāšanā 2022. gadā. Tas bija Juglas ezerā 300 metru no krasta. Cilvēks ir pilnā ekipējumā, ūdens vēl visai vēss (6–8 grādi). Labi, ka netālu bija citi cilvēki, kuri to pamanīja un varēja cilvēku izglābt. Ja tas notiktu kādā citā maija datumā, kad cilvēku ir mazāk, domāju, šis nelaimīgais līdz krastam paša spēkiem nebūtu ticis. Laiva pēc vadītāja izkrišanas parasti iet pa apli un cilvēks ir šī apļa vidū… Jo jaudīgāka laiva, jo lielāks vilnis un izredžu izglābties mazāk.
Jāatceras, ka glābšanas vestēm obligāti jābūt uzvilktām personām, kuras nav sasniegušas 12 gadu vecumu. Bet citiem tā ir brīvprātīga izvēle. Un tomēr es ieteiktu šīs vestes vilkt visiem un to izdarīt vēl krastā, esot uz stabila pamata. Parasti iekāpšana laivā notiek no mola un veicot virtuozu lēcienu. Var samisēties un atsisties ar galvu pret ko cietu, pat zaudēt samaņu. Veste noturēs virs ūdens jebkurā situācijā. Tāpat tā palīdzēs saglabāt siltumu un nopeldēt lielāku attālumu. Vestes kļūst arvien kompaktākas, bet to celtspēja nesamazinās. Tās nekādā veidā netraucē kustībām. Arī spiningojot.

Kā ar maluzvejniekiem un to liktajiem tīkliem? Vai to skaits samazinās vai paliek nemainīgs?

J. S.: Kad mums piešķīra rūpnieciskās zvejas kontroles tiesības, gada laikā Rīgas ūdeņos izņēmām pa 15 kilometriem nelikumīgi ievietotu zvejas tīklu. Aizturējām 8–16 maluzvejniekus. Šobrīd salīdzinājumam izvelkam ne vairāk kā divus kilometrus tīklu gadā.
Pieņemu, ka liela daļa maluzvejnieku ir mainījuši lokācijas vietu. Mums ir diezgan nopietni tehniskie līdzekļi, ar kuriem maluzvejnieku tīklus var atklāt ļoti ātri.
Prātā palicis kāds gadījums, kad maluzvejnieku ieliktā tīklā bija 18 laši, svarā no 15 līdz 30 kilogramiem. Milzīgi. Mēs bijām klāti pieņiem un lašu ikriem, kamēr zivis atbrīvojām…
Bet šobrīd mūsu kontrole ir vainagojusies panākumiem, lai gan Rīgā šo sērgu nav izdevies izskaust pilnībā. Piemēram, aprīlī noķērām malu zvejnieku ar nēģu murdiem.

Ja pamana pārkāpumu Rīgā vai Pierīgā, ko darīt?

Var zvanīt pa tālruni 112. Dispečers savienos ar atbildīgo dienestu. Galvenais, nosaukt vietu, kur notiek pārkāpums, un izstāstīt, kas tieši notiek. Pierīgā var ziņot arī attiecīgajai pašvaldības policijai pa vietējiem tālruņiem, kā arī sazināties ar Valsts vides dienesta inspektoriem.

Raksts publicēts ar Zivju fonda atbalstu!

Slepenās asaru ķeršanas vietas un salauzta dzenskrūve! “Ķeram lielo!” #40 epizode

Jaunākais žurnāla Lielais loms numurs ir klāt!

• maluzvejniecība
• Nelikumīga makšķerēšana
• Rīgas Pašvaldības policija
• ZF
• Zivju fonds
• Žurnāls Lielais loms