Jūlija sākumā Pasaules Dabas Fonds ar dabīgā minerālūdens zīmola Mangaļi un uzņēmuma ViaCon atbalstu veicis caurtekas pārbūvi uz Sveķupes, kas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, atjaunojot migrācijas ceļu upē mītošajām zivīm un citiem dzīviem organismiem.
Sveķupe ir neliela upe, kas iztek no Raiskuma ezera un ietek Lenčupē, kura tālāk ieplūst Gaujā. Upe ir lielākoties dabiska, un tajā ir piemērotas dzīvotnes lašveidīgo zivju sugām. Pārbūvējot caurteku uz Sveķupes, augšpus tās tika atbrīvoti apmēram četri kilometri upes, kas iepriekš nebija pieejami migrējošajām zivīm. Pārbūves laikā tika izņemta vecā betona caurule, kas bija ievietota apmēram 40 cm virs upes gultnes, tādejādi fragmentējot upi. Jaunā caurteka ir daudz lielāka, un tā ir novietota upes gultnē tā, lai caur to varētu dabiski plūst upe un tās sedimenti. Jau pēc pāris dienām caurtekā bija ieskalojušās smiltis, izveidojot dabisku upes gultni. Lai izmērītu caurtekas pārbūves pozitīvo ietekmi, pirms pārbūves tika veikta upes apsekošana un zivju monitorings, kā arī tas tiks atkārtoti veikts pēc pārbūves. Tādā veidā būs iespējams novērtēt, kādas zivis izmanto jauno iespēju migrēt augšup pa upi.
Latvijā ir apmēram 12 500 upes, uz kurām atrodas vairāk nekā 1300 šķēršļi. Tie ir dažāda veida cilvēku radīti aizsprosti, un daudziem no tiem jau sen ir zudis jebkāds praktisks pielietojums. Šādu šķēršļu nojaukšana ir ātrākais, lētākais un efektīvākais veids, kā atjaunot upes un migrējošo zivju populācijas. Tomēr vēl līdz galam neapzināta problēma Latvijā ir nepareizi uzbūvētas caurtekas uz nelielām upēm un strautiem. Vietās, kur ceļš krustojas ar upi un ir uzbūvēta caurteka, var veidoties potenciāls šķērslis, kas nozīmē, ka reālais aizsprostu skaits Latvijā varētu būt krietni lielāks. Caurteka kļūst par šķērsli, ja tā ir nepareizi ievietota – piemēram, augstāk par upes gultni, kā tas bija Sveķupes gadījumā. Sausuma periodā šeit izveidojas tāds kā ūdenskritums, kas nav pārvarams lielai daļai upē dzīvojošo organismu. Ja caurteka ir pārāk maza un novecojusi, palu laikā pastāv risks, ka straume var izskalot ceļu. Šāda veida caurteku pārbūve upes ekosistēmas atjaunošanai ir salīdzinoši lēta, ātra un vienkārša.
“Bieži vien, kad mēs runājam par šķēršļiem uz upēm, mēs domājam tikai par lieliem aizsprostiem, jo ir skaidrs, ka tas ir nevēlams šķērslis. Tomēr mēs nevaram aizmirst, ka arī salīdzinoši neliels šķērslis, piemēram, nieka 30 centimetrus pacelta caurule, var būt izšķirošs pārbaudījums kādai zivij vai citam dzīvam organismam. Tādēļ ir būtiski apzināt arī šos šķēršļus un sākt darbu pie to pārbūves. Mēs esam ļoti priecīgi, ka projekta “Par tīrām upēm” ietvaros šogad bija iespēja atbrīvot četrus kilometrus uz šīs skaistās upes, kas atrodas Natura 2000 teritorijā. Tāpat esam pateicīgi uzņēmumam ViaCon, kuri ziedoja jauno caurteku, kas tika ievietota Sveķupē vecās betona caurules vietā. Es ceru, ka šāda veida projekti palīdzēs iedvesmot arī citus – gan uzņēmumus, gan pašvaldības, gan iedzīvotājus iesaistīties upju atjaunošanā,” stāsta Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.
Laikā, kad Eiropas migrējošo zivju populācijas pēdējo 50 gadu laikā ir kritušās par 93 %, un Eiropa ir pieņēmusi lēmumu par Dabas atjaunošanas regulu, kura paredz atbrīvot vismaz 25 000 km upju, ir būtiski arī Latvijā sākt steidzamus upju atjaunošanas darbus. Kamēr mūsu kaimiņvalstis jau ir uzsākušas aktīvu aizsprostu nojaukšanu, Latvijā pirmais aizsprosts uz Alūksnes upes tika nojaukts tikai šovasar.
Kādas barības copei izvēlēties? Pasaules vicečempiona Krišjāņa Lisovska padoms
