Droši vien retais jaunietis, kurš aizrāvies ar makšķerēšanu un lieto “TikTok”, nebūs dzirdējis saukli “Tikai uzvaras”. Par to jāsaka paldies Alexam Crazy Fisherman jeb īstajā vārdā Kristam Spēlmanim. Alex māk piesaistīt jaunatni šim hobijam, iedot vērtīgus padomus un arī nereti palīdzēt ar inventāru. Tad nu mazliet aprunājāmies par viņa plāniem sezonas atklāšanā un ne tikai.
Nu ko, kā veicas jaunībā?
Dikti darbīgi, esmu sācis pats montēt savus video, attiecīgi darba ar tiem ir daudz. Pats filmēju, pats montēju. Iepriekš šķita, kas tad tur… safilmēju, aizmetu video montētājam, viņš fiksi visu izdara, un video gatavs. Bet, ja ir drona video, divu GoPro kameru video un ja vēl to montē cilvēks no malas, kas nebija video filmēšanas brīdī klāt, tad izlasīt to, ko ielikt pašā video no tā milzīgā lēruma, tas ir vājprāts, kāds darbs. Pusstundas video var mierīgi paņemt visu dienu. Visu cieņu tiem, kas ar šo ņemas un darbojas. Man katrā ziņā ir kur mācīties un augt.
Pirmais maijs tuvojas, ko darīsi?
Skaidrs, ka ir jāsāk kaut ko domāt, jāiet jau būs uz garāžu pie laivas un jāsāk gatavot inventāru, un jādod virsū. Bet vēl nezinu, vai tas būs tas pats mans Ciecernieks (Cieceres ezers) vai paskatīsies kaut ko citu. Var jau būt, ka uz Liepājas ezeru vai Ventu jāaizbrauc, jo pie sevis jau es te paspēšu izcopēties daudz un dikti.
Kādus mānekļus izmanto Alex?
Runājot par tavu mīļo Ciecernieku, ko tu tur maijā dari? Vienkārši gar niedrēm copē?
Jā! Zini, mēs principā citādāk nemaz neķeram. Mēs visos ezeros tā maucam. Ir, protams, bijis, ka aizbraucām uz sacensībām tajā pašā Burtniekā un apstulbām. Nu tā, ka reāli apstulbām. Jo nu kā, mēs piebraucām pie zāļu līnijas, te vajadzētu dot virsū, bet dziļums – labi ja 30 centimetri. Tad bija jāpakasa pakausis, lai izietu no situācijas un saprastu, ko tur vispār mētāt, bet visur citur, jā, niedru mala ir manējā. Arī tajā pašā Ķīšezerā, tur nav ko slēpt, braucām ar gumijām un vobleriem gar niedru malām, strādājām, un viss notika. Bet, ja runājam par lielajām līdakām, tad tādos ezeros ar jau labu dziļumu aiz niedrēm bez jaunajām tehnoloģijām ir grūtāk, tur vajag labas veiksmes faktoru. Uzreiz gan jāsaka, ka jaunās tehnoloģijas ļoti, ļoti nozog prieku.
Cik Ciecerē ir lielākais dziļums?
24 metri! Tur arī visādi brīnumi redzēti tajās pašās tehnoloģijās.
Tehnoloģijas ja liekam mierā, tad par tām pašām niedrēm. Kādi mānekļi?
Kad esi gadu papētījis līdaku uzvedību ar panoptix, tad saproti, ka tam māneklim ir otršķirīga nozīme, ja vien līdaka ir par ēšanu. Cita lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir mānekļa forma, kura vairāk piemeklēta laikapstākļiem. Ja, piemēram, ir vējains un mētāsi gumijas zivi ar platākiem sāniem pie niedrēm, precīzi “actiņā” neiemetīsi, jo vējā to aizrullēs projām. Šīs ir nianses, kam jāpievērš uzmanība. Bet tā gumijas un vobleri man ir cieņā kā jau visiem līdaku copmaņiem. Bet Ciecere ir interesanta. Dziļumos pētot līdakas, ir interesanti, ka lielās stāv pa divām vai pa trim kopā. Ja vienu ieraugi, tad gandrīz vienmēr turpat tuvumā ir vēl vismaz viena tāda.
Cik lielos dziļumos?
Pilnīgi visos iespējamos. Vienmēr jau prātā esi vizualizējis, ka līdakai vajag slēpni – vai tur kāda kants, zāļu puduris, noslīcis koks, kuģa vraks vai vienalga kas. Bet te tu brauc un saproti, ka tā nav. Bet arī tas pats asarītis, šķiet tak, ka ir savas vietiņas, kur vasarā džigojam, un domājam, kāpēc tas neķeras. Bet patiesībā viņa tur vienkārši nav tajā brīdī. Un, ja ir, tad ir pacēlies augšējos slāņos, un viņam tava gumija uz grunts vispār neinteresē.
Kā ar vobleriem?
Man ļoti patīk. Īpaši uz līdaku, bet 130. izmēra, kas arī ar labu grabuli iekšā. Ar mazākiem jau vairāk uz asari jāiet.
Un asaros ar džigiņu pa augšu nemēģini?
Mēs skatāmies, kur tas asaris ir. Mēs arī šeit, mačos, esam ar džigiņu veiksmīgi ķēruši pusūdenī. Pēc tam izbrauc krastā, un džeki šokā, visi saka, ka uz džiga pat copi nevarējuši dabūt, bet mums labs loms. Mums vasarā ir brīdis, kad asari ņemas riktīgi pa augšu. Apakšā 20 metru dziļums, un pēkšņi lielie asari uzlīduši pašā augšā un taisa dzīres ar mailēm. Uzmet rotiņu, un viņš ir virsū. Rotiņš vispār klasika asariem. Man te vietējie brīnumus stāstījuši, ka piektā izmēra rotiņu met dziļumā, nogremdē un tad lēnām sāk vilkt. Un šādā veidā skaisti asari šiem ķeras – tādi no 800 gramiem uz augšu. Es pats ar piektā izmēra rotiņu uz asariem neesmu gājis.
Kā šogad ar mačiem?
Nu mums jau te ir vietējie džeki – Ulmus medus fishing team, šie ir malači un mauks visur kur, bet, ja man pašam jāsaka, tad droši vien rudenī nostartēšu Latvijas kausu Predator Cup Riga. Bet tad arī tam nopietni jāpagatavojas, citādi nav tam visam jēgas. Tie mums pilnīgi sveši ūdeņi, un aizbraukt bez kārtīgiem treniņiem, kāda jēga? Ielikt ķeksīti, ka esi piedalījies? Var jau, bet kāds tam visam sausais atlikums? Tik, cik figurē tabulā. Bet nu mači arī ir tas, kas piespieda nopirkt to jauno elles tehnoloģiju. Jo ir skaidrs, ka bez tās piespiesties augšējiem ir nereāli. Īpaši jau rudenī, kad zandarts ņemas.
Kas mums ar zivīm notiek, tavuprāt? Ir uz labo/slikto pusi? Kaut vai tavā Ciecerē? Tas tomēr slēgts ūdens. Ventu, Pierīgu, Liepāju jūra baro, kas notiek iekšienē?
Mēs te visi, kas apkārt Ciecerei dzīvojam, kam šis interesē, regulāri sametamies un ielaižam zivtiņas iekšā. Līdz ar to situācija noteikti paliek labāka. Vēl arī tas, ka laivas parādījušās nopietnākas, vairāk copmaņu parādījies, kas arī pa vakariem un sliktos laikapstākļos dauzās pa ūdeņiem, un maliķiem paliek arvien grūtāk izpausties ar tīkliem. Galvenais, šos izslēgt no ūdeņiem. Makšķernieks neko daudz izdarīt nevar, izņemot, protams, ar jaunajām tehnoloģijām. Ar to var izdarīt tiešām ļoti daudz – tā, ka aiz tevis paliek nāves ēna. Ja nedomāsim, ko darām, būs auzas. Jo regulāri esot ūdenī, noteikti trāpīsi uz brīdi, kad tā zivs ēd, un tad ir jāmāk un jāsaprot, kā izslēgt negausību. Un arī Ciecerniekā var just, ka asara paliek mazāk. Parādījās mikrodžigs, un tad jau konkrēti patukšoja resursus. Asaris jau arī neaug tik ātri. Pieņemsim, tāds kilo asaris aug ap 11 gadiem. Šādus izņemam no aprites, un skaidrs, ka tas par labu nevar nākt. Ar jaunajām tehnoloģijām atrast asaru barus arī nav problēmu. Negausīgi nodod pa tādu baru, un paliek bēdu ieleja. Un tad var rēķināt, cik gadu jāgaida, lai kas tāds atjaunotos. Cieceres ezerā tādus barus vispār ir grūti novērot. Panoptixā redzi, ka viņi staigā pa diviem vai pa trim un ne jau kilogramnieki, bet tādi, kuriem būtu barā jātusē. Tā ir konkrēta nabadzība. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc uz savas “kantes” var vienu noķert un vēl kādu tukšo copi dabūt. Jo viņi tur tikai divi vai trīs bija. Un šādus staigājošos eksemplārus ar panoptixu noķert ir pavisam vienkārši. Gatavībā mikrodžigs ar vajadzīgajiem gramiem, trāpīsi pie viņiem, un viens no viņiem virsū būs pilnīgi noteikti. Bet nu redz… gribot negribot visu laiku tā elles mašīna iezogas sarunās. Un par to žēl, jo daudz prieka tiek nozagts tajā. Bet, ja nerunāsim par to, ko mēs varam nodarīt resursiem, būs bēdīgi.
Tu esi slavens ar to, ka spoli turi otrādāk. Es diezgan ilgus gadus arī šitā nomaucu, man vienkārši bija tā, ka mācījos pats, nebija kas pamāca, bet nu esmu kaut kā pārgājis, kā vajadzētu. Tev neprasās pāriet uz “pareizo” pusi?
Pie tā ir tik ļoti pierasts, ka tagad, turot kātu otrā rokā, kā tas būtu jādara, es nevaru normāli piecirst. Ja man mačos zivis jāķer, tad noteikti copēju kā ierasts, jo tur tomēr piecirtienam liela nozīme. Bet tā ikdienā copējot jau ir visādi pierasts. Varu gan tā, gan tā. Roka piekūst, pamainu otrādāk un maucu tālāk. Man ir bijis, ka aizbraucam ar Andreju Maksimovu uz lašiem, tajā gadā feini ķērās. Un šis man tajā dienā saka – vecīt, bet davai šodien turi normāli kātu. Un tad man tik labs taimiņš paņēma, čoms stāvēja krastā un smējās. Man tad vēl roka vispār nebija pieradusi visu otrādāk darīt, ne ta tizla, ne nav spēka, bet patīt normāli nevar. Cirks tur sanāca, bet zivi izvilku. Tā tas viss iegājās, un neko tur nevaru padarīt. Es arī esmu domājis par to, ka tā pareizi, šitā un tā, jo arī kātam jau teorētiski riņķi ir pielīmēti ar domu, ka slodze uz to būs vienā virzienā, bet patiesībā, vismaz šajā ziņā, nav pilnīgi nekādas starpības, uz kuru pusi kāds lokās. Esmu mēģinājis arī multiplikatoru, kas teorētiski būtu labāk, jo tur standartā spole ir pret tevi, bet tur atkal ir tas, ka jātin ir uz otru pusi, tad man ir bijis stress, kad paņem zivs un nesaproti, kāpēc nevari patīt un tur kaut kas ķīlē, jo mēģini spoli griezt nepareizajā virzienā. Pieradumam liels spēks.
Alex Crazy Fisherman atbalsta veikals Ēsma
Alex Crazy Fisherman garāžas noslēpumi. Sarunas laivā #6
