Drēgnums, auksts ūdens. Agrā pavasarī daudzi gaida spēcīgu sasilšanu un sapņo par karstām vasaras dienām. Taču īstu karpu makšķernieku nevar nobiedēt aukstais laiks. Ja ūdenstilpe ir atbrīvojusies no ledus kārtas un ziema pāriet pilnvērtīgā pavasarī, tad ir pienācis laiks rīkoties.Karpu copē es ievēroju vienkāršus, bet drošus noteikumus, kas veido manu makšķerēšanas stilu.
Uzreiz gribu pateikt vienu svarīgu lietu: makšķerēšanai ziemā vai agrā pavasarī nav nekādas maģijas. Neatkarīgi no tā, cik daudz lasīji, skatījies video vai ziņas sociālajos tīklos, tu esi galvenais veiksmes faktors! Tas var likties acīmredzami, taču lielākā daļa karpu makšķernieku, atgriežoties no dīķa aukstā laikā, atrod sev desmitiem attaisnojumu, aizmirstot pieminēt pašu svarīgāko – viņi nepielika pietiekami daudz pūļu. Arī es pieļāvu līdzīgas kļūdas, bet laika gaitā kļuvu par makšķernieku, kurš dara un mācās, nevis tikai vēro citus. Šajā rakstā centīšos apkopot pamatnoteikumus, kas veido manu veiksmes formulu, makšķerējot aukstā ūdenī sezonas sākumā. Aiziet!
Precīzs iemetiens
Uzreiz pateikšu, ka man nerūp metienu skaits copes vietā, galvenais ir trāpīt paredzētajā vietā kaut vai no desmitā mēģinājuma. Man vissvarīgākais ir just, ka mans svins ir pieskāries piemērotai grunts struktūrai. Es neizmantoju pavadas, kas paredzētas čoda stilam, tāpēc neapmakšķerēju vietas ar biezu dūņu vai gružu sanesumu. Manā gadījumā ir ideāli jānovieto montāža izvēlētajā pleķī, kura izmērs reizēm nepārsniedz pusmetru! Mana izvēle pavadām ir tendēta makšķerēšanai uz tīras grunts, tajā pašā laikā bieži vien šie cietie pleķi atrodas starp ūdenszālēm, tāpēc precīza iemetiena nozīme palielinās.
Ideālais iesācēja komplekts līdz 100 EUR. Kāti, spoles, pludiņi, āķi. Video bloga #2 epizode
Lai sasniegtu vēlamo precizitāti, es neko neizdomāju, bet daru to pašu, ko parastie karpu makšķernieki: klipsēju auklu, izveidoju uz tās atzīmes, atrodu orientieri pretējā krastā un savā sektorā – tur nav nekāda noslēpuma. Iespējams, ka galvenais makšķernieka precizitātes aspekts ir spēja pielāgot iemetiena tehniku atbilstoši situācijai.
Vēlos atzīmēt, ka nekautrējos mācīties no zināmajiem Latvijas tālmetējiem. Es domāju, ja tu pazīsti kādu, kurš saprot šo tēmu, palūdz viņam sniegt tev pāris paraugstundu un izlabot kļūdas.
Es izmantoju salīdzinoši vieglus kātus kombinācijā ar smagiem svina atsvariem vismaz trīs unces (parasti četras unces). Es neesmu tālmetējs, bet zinu savu robežu, un šajā diapazonā mana precizitāte ir vislabākā. Salīdzinoši vieglais makšķeres tests ļauj ne tikai izbaudīt zivju izvadīšanu, bet kombinācijā ar pieklājīgu atsvaru burtiski sajust montāžas pieskārienu gruntij. Protams, makšķerējot ķērājos vai starp ūdenszālēm, es dodu priekšroku stingrākiem makšķerkātiem, lai zivi varētu izvadīt forsējot.
Daži mēdz makšķerēt pēc iespējas tālāk, bet aizmirst par precizitāti. Arvien biežāk atklāju, ka, izvēloties makšķeres, karpu makšķernieki paļaujas uz metiena attālumu. Jāatceras, ka jo stingrāka makšķere, jo grūtāk precīzi iemest vidējās distancēs līdz 100 metriem.
Vēl viens neapstrīdami svarīgs aspekts ir pamatauklas ieklāšana. Pat ja esi precīzi novietojis montāžu paredzētajā vietā, līkumotā brīvā aukla, tautā dēvēta par dugu, var sabojāt visu prezentāciju.
Mani visvairāk pārsteidz tas, cik šausmīgi tā novietojas uz/virs grunts. Reizēm brīnies, kā vispār karpa pienāk pie tavām lamatām? Aukla bieži veido lielus leņķus, radot metriem atslābumu. Lai vismaz daļēji izvairītos no šīs problēmas, rūpīgi jāstrādā ar marķieri, uzzīmējot ne tikai grunts raksturu, bet arī iegaumējot vietas ar ūdenszālēm, caur kurām var iziet makšķeraukla. Visvairāk jāizvairās no ūdenszālēm ceļā uz makšķerēšanas punktu. Ja iespējams, brauc ar laivu un izpēti sava sektora topogrāfiju sīkāk. Diemžēl ir ārkārtīgi grūti izvairīties no pamatauklas kūkumiem, it īpaši, ja makšķerē no krasta bez iespējas izmantot laivu.
Ēsmas un barošanas taktika
Nekad neesmu aizrāvies ar boilu rullēšanu, lai gan nešaubos, ka paša gatavoto boilu unikalitāte var nospēlēt lielu lomu. Kad tev nepatīk tas, kas atrodas veikala plauktos, izveido savu! Tomēr neviena ēsma nevar būt veiksmes garants.
Neaizmirsīsim, ka runa ir par makšķerēšanu aukstā ūdenī. Visizplatītākā taktika ir izmantot spilgtas atsevišķas ēsmas. Rodas jautājums, vai karpas piesaista ēsmas izskats vai tās smarža? Es uzskatu, ka dažās situācijās krāsa patiešām ir trigeris karpām. Piemēram, dienas laikā sasniedzamajā zonā redzi zivs iznācienus un iemet tur savu popapu montāžu. Pat duļķainā ūdenī spilgta peldošā boila stipri izcelsies no apkārtējās vides, intriģējot zivi.
Neskatoties uz to, vairumā gadījumu smarža joprojām ir galvenais veids, kā piesaistīt uzmanību. Turklāt naktī redzamība ir nulle. Bet neatkarīgi no tā, cik stipru smaržu izdala ēsma, tā ir jāaizmet piemērotā vietā. Nedomāju, ka karpa 30 un vairāk metru attālumā pametīs savu dzīvotni, lai izpētītu jaunu smaržu (ja tā to sasniegs). Protams, vienmēr ir izņēmumi, bet mani novērojumi liecina par labu precizitātei.
Atklāts paliek jautājums: kā karpa naktī atrod ēsmu, kurai nav nekādas smakas (plastmasa, putas)? Iespējams, tā pamana apgabalu ar ēsmu dienas laikā un nāk baroties naktī, kad jūtas droši. Bet tās ir tikai skaļas domas. Pēdējos gadus neesmu izticis bez kārbas ar baltām peldošām boilām (DynamiteBaits The Source). Ar tām sarežģītos apstākļos aukstā laikā esmu noķēris vairākas skaistas zivis, tāpēc varu droši tās ieteikt.
Kopumā baltā krāsa šajā gadalaikā sevi parāda lieliski. Atceros, ka savulaik visi, arī es, makšķerēja ar dzeltenajiem popapiem, uzskatot tos par labāko izvēli. Bet, kad, makšķerējot aukstā ūdenī, nomainīju uz balto, pamanīju rezultātu uzlabošanos. Atkal – karpu makšķerēšanā nekas nevar būt viennozīmīgs. Runājot par barošanu, situācija ir daudz sarežģītāka. Īsumā atzīmēšu, ka makšķerēšana ar vientuļo ēsmu ir pēdējā makšķernieka domāšanas versija, kuru var pielietot, ja nesaproti, kas notiek ūdenstilpē. Tomēr, kad es nonāku nepazīstamā vietā, pēdējais variants pārvēršas par sākuma variantu. Kamēr neizjutīšu jaunos ūdeņus.
Pavisam nesen daži karpu makšķernieki ir sapratuši, ka zig-rig var izšaut pat ziemā. Iepriekš zig montāža tika uzskatīta par tīri vasaras izvēli, taču tas mainījās, kad viens no angļu topa makšķerniekiem februāra beigās/marta sākumā sāka ķert lielas trofejas ar parastu zig. Arī citi pārgāja uz to, un daudziem tas izdevās.
Kāpēc tas strādā ziemā? Ja paskatās uz zig-rig no cita leņķa, var saprast, ka tā joprojām ir tā pati spilgtā, vientuļā ēsma, kas uzstādīta vidējā/augšējā ūdens slānī, kur redzamība ir vēl labāka. Neko neatgādina?
Makšķerēšanas punktu atrašana
Trofejas karpas labprāt barojas noteiktos ūdenstilpes apgabalos, kuru izmērs dažkārt ir pielīdzināms šķīvja izmēram. Pirms vairākiem gadiem noķēru savu lielāko karpu, tās svars bija 18,3 kg. Laiks bija drausmīgs. Kā jau ierasts, par iemeslu šādam triumfam bija īstais makšķerēšanas punkts, es burtiski noliku savu montāžu zivij uz ēdamgalda. Tas tika atrasts, pateicoties laikietilpīgai darbībai ar marķieri. Pēc tam tikai ar svinu (bez pavadiņas) veicu vēl vienu iemetienu un sajutu sitienu – cietu grunti. Izpētot tīro laukumu, sapratu, ka tā izmērs ir ap 30 cm. Pēc distances mērīšanas un orientieru izvēles jau ar sistēmu veicu iemetienus, lai atkal sajustu to cieto punktu, un tikai tad uzstādīju makšķeri uz statīva.
Šis piemērs uzskatāmi parādīja, cik svarīgi ir atrast mazas, perspektīvas makšķerēšanas vietas. Šī iemesla dēļ es nesaprotu makšķerniekus, kuri vadās tikai pēc ārējām zīmēm.
Neslinko, analizē akvatoriju, un tas noteikti atmaksāsies!