Bļitkošana ir viens no zemledus makšķerēšanas veidiem, un daudziem tas ir ļoti iecienīts. Personīgi man šis zemledus makšķerēšanas veids patīk vislabāk un šādi copēju 80% gadījumu no savām zemledus makšķerēšanas reizēm. Bet šoreiz parunāšu par to ar citiem makšķerniekiem. Edgars Rimša ir aizrautīgs zemledus makšķerēšanas cienītājs, pats gatavo bļitkas un bieži uz tām arī pats ķer. Viņš ir arī idejas autors Parcopi.lv bļitkošanas kausam!
Vispirms – kāpēc tieši bļitkas un bļitkošana?
Patiesībā esmu visai universāls makšķernieks, nav tā, ka ķeru tikai uz bļitkām. Katrai makšķerēšanas metodei ir savi jaukumi. Ik pa laikam man patīk pamēģināt ko jaunu. Esmu pietiekami daudz makšķerējis arī ar mormišku – gan izmantojot dažādas ēsmas, gan arī bezēsmas mormiškas. Mērķtiecīgi ķerto zivju klāsts ziemā ir visai plašs. Bet, ja runā par manu mīļāko metodi, tad, jā, ķert zivis uz bļitku man patīk visvairāk. Tā ir tāda kā ziemas spiningošana, kad gaidi plēsēja sitienu pa kātiņu. Un, protams, neapšaubāms pluss ir tas, ka atkrīt bieža ēsmas mainīšana uz bļitkas āķa. Līdz ar to makšķerēšana kļūst dinamiskāka, jo nav jāmaina ēsma un māneklis ātrāk grimst.
No cik gadiem pievērsies zemledus makšķerēšanai un no cik tieši bļitkošanai?
Tas varētu būt kādu piecu gadu vecumā (precīzi neatceros), kad tēvs mani paņēma pirmo reizi uz ziemas copi. Tad ķērām uz mormiškām un es noķēru divas raudiņas un piecus druknus ķīšus… Pēc tās reizes ik pa laikam tiku ņemts līdzi uz ziemas copi. Septiņu gadu vecumā reiz mani aizveda uz vienu nelielu ezeriņu uz pirmā ledus copi. Man tika izsniegta makšķerīte un piedāvāts izvēlēties no tēva kārbiņas bļitku, kādu pats vēlos. Man iepatikās apmēram 5 cm gara, visai plata misiņa krāsas bļitka ar vienu ielodētu āķi. Šo bļitku man arī piesēja. Saurbuši man vairākus āliņģus, tēvs ar onkuli devās asaru medībās no manis nostāk.
Teikšu godīgi, man nebija ne mazākās saprašanas, kā ar to makšķerēt, – pieredzējušie radinieki vai nu apzināti, vai aizmāršības un steigas pēc man to nebija atklājuši. Ko lai dara? Sāku pats gudrot. Tā kā kaut cik biju apguvis mormišku, tad līdzīgi darbojos arī ar bļitku – cilāju pa vertikāli kātiņu uz augšu un leju, ik pa laikam sīki paraustot/patirinot. Mainīju āliņģus, bet nekas nenotika. Brīdī, kad šis pasākums man sāka apnikt, sekoja kārtīgs sitiens pa kātiņu, un auklas galā bija kaut kas labs. Pēc brīža no āliņģa tika izvilkts 400–500 gramu zeltains, kuprains asaris ar saboztām spurām. Manam priekam nebija gala. Neatkabinot savu trofeju no āķa, vilku pa ledu asari pie tēva. Tik liela bija sajūsma! Tajā dienā izvilku vēl sešus asarus, ne tik lielus, bet arī cienījamus, un dienas kopvērtējumā (svarā, ne skaitā) biju pārāks gan par tēvu, gan onkuli. Tā sākās manas bļitkotāja gaitas.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Cik lielas bļitkas parasti izmanto?
Sanāk lietot dažāda izmēra bļitkas. Visbiežāk izmantotās ir aptuveni 4 cm garas.
Tev labāk patīk bļitkas ar ielodētiem vai kustīgiem āķiem?
Šobrīd izmantoju bļitkas ar kustīgiem āķiem, taču nesaku, ka bļitkas ar ielodētiem āķiem ir sliktākas. Tā ir katra makšķernieka gaumes lieta. Es vēl atceros tos laikus, kad vairākums bļitkotāju raustīja bļitkas ar ielodētajiem āķiem. Vienā brīdī parādījās tam laikam ērmīgas bļitkiņas ar kustīgiem trijžuburiem. Pirmā, ko atceros un lietoju pats, bija vecā modeļa Salmo-2 bļitkiņa. Turpmāk šādu bļitkiņu lietošana Latvijā kļuva arvien populārāka. Šobrīd manis gatavotās un lietotās bļitkiņas ir aprīkotas ar kustīgu vienžuburi ar lielu actiņu (tādu kā vasarā lieto mikrodžigam).
Zinu, ka pats arī gatavo bļitkas. Kāds ir labākais materiāls?
Tā ir sanācis, ka es pagatavoju bļitkas sev pats. Balansierus gan pērku. Mīļākie materiāli ir misiņš, varš. Tā kā manu bļitkiņu pagatavošanas process ir visai darbietilpīgs, tad nācās šo gatavošanas procesu optimizēt/paātrināt. Viena no bļitkiņām tika izmantota par modeli, un tapa formiņa bļitku liešanai no alvas un svina. Tā pusstundā varu uzcept pāris sezonām vajadzīgo daudzumu. Gatavās bļitkas nokrāsoju ar krāsu no baloniņa. Jāsaka, ka rezultāti nav pasliktinājušies, salīdzinot ar iepriekš gatavotajām.
Gatavo tikai sev vai arī dalies ar draugiem ar saviem ražojumiem?
Gatavoju pamatā sev, bet arī draugiem mēdzu uzdāvināt.
Kāda ir tava ierastā taktika bļitkojot?
Viss ir atkarīgs no ūdenstilpes – tās lieluma, dziļuma, reljefa un citām detaļām. Liela nozīme ir tam, vai ezers ir pazīstams. Pazīstamos ūdeņos jau ir aptuveni zināmas pastāvīgās zivju uzturēšanās vietas, līdz ar to pirmie tiek pārbaudīti tieši šie punkti. Svešos ūdeņos ir jāveic intensīvāka zivju meklēšana, uz vietas analizējot visu iegūstamo informāciju un, protams, sekojot tam, ko dara vietējie.
Savulaik tieši no tevis nāca ideja par bļitkošanas kausu, kas vēlāk arī aizgāja par gadskārtējo tradīciju, kas vieno bļitkošanas entuziastus. Kā tieši tev šī ideja radās?
Tas nav nekas jauns. Piemēram, Krievijā jau daudzus gadus notiek profesionālas bļitkošanas sacensības, kurās var sacensties par reālām balvām un sporta meistaru statusu. Turklāt dalībnieku attieksme pret to ir ļoti nopietna – dzīšanās pēc slepeniem bļitku modeļiem, rūpīga taktiku izstrāde, sporta veidam atbilstoša terminoloģija. Tu man reiz pajautāji, kādas sacensības varētu organizēt parcopi.lv, – es atbildēju, ka tam būtu jābūt kaut kam nedaudz atšķirīgam, salīdzinot ar citu organizētiem pasākumiem, piemēram, zivju ķeršanai uz bļitku.
Pastāsti par savu inventāru. Kāds kātiņš, kāda spolīte, kāda aukla?
Kātiņi man ir dažādi – gan paštaisītie no putuplasta vai plastmasas balalaikas ar ielīmētu oglekļa spicīti, caur kuru iet aukla, gan arī rūpnieciski gatavotas, piemēram, Salmo Pro Perch. Auklas lietoju ne tās pašas plānākās, diapazonā no 0,16 līdz 0,22 mm. Man patīk kātiņi ar pietiekami garu spicīti, līdz pat 30 cm garumam.
Kad ir rezultatīvākais laiks ar bļitku, kad vislabāk ņem?
Mazajos ezeros un ūdenskrātuvēs tas, protams, ir pirmā ledus periods. Ja runā par lielākiem ūdeņiem, piemēram, Rāznu, tad asari periodiski var labi ķerties uz bļitku teju līdz martam.
Kādos dziļumos parasti darbojies?
Visbiežāk dziļumu diapazonā no 1 līdz 5–7 m. Te arī viss ir atkarīgs no ūdenstilpes.
Nosauc savu bļitku TOP3!
Kaut ko baigi sistematizēt nav manā dabā, arī attiecībā uz bļitkām. Vislabākās bļitkas ir tās, uz kurām ķeras.
Ziemas copes noslēpumi. Sarunas laivā #5
Abonē žurnālu LIELAIS LOMS + PIELIKUMS!Saistītie raksti
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
