Dzirdot pieredzējušu makšķernieku stāstus, rodas iedvesma jauniem, vēl nepieredzētiem copes piedzīvojumiem. Varbūt tā šoreiz varētu sākt savu nelielo makšķernieku vēstījumu, kurā labprāt pastāstīšu arī jums, kā mēs, Perfect fishing family, tikām pie saviem pirmajiem lašveidīgajiem lomiem.
Laikam jau sākšu ar to, kā vispār iedomājāmies sākt ķert lašveidīgos. Tā kā zemledus cope mūs galīgi nesaista, tad ieklausījāmies, ko citi mūsu draugi makšķernieki plāno darīt pēc jaunā gada līdz pavasara sezonas iesākumam. Un te nu mēs sadzirdējām – lašveidīgie, Salaca, zonas, lašupes, licences! Kā izrādās, daži mūsu makšķerēšanas biedrības draugi, kā arī citi copes kolēģi no pirmā janvāra sapņo par lašiem, taimiņiem, spožajiem un kā vēl viņus tur sauc. Protams, mēs abi sapratām, ka līdz pirmajām karpu copēm un BAM street fishing sacensībām nebūs jāsēž mājās. Kāti tak ir, kaut kādi mānekļi arī, karogs rokā, un uz priekšu.
Šeit tad arī mēs atdūrāmies pret sūro realitāti, ka tik vienkārši vis nebūs un lašu copes inventāram un aksesuāriem tomēr ir sava specifika. Te ļoti palīdzēja tas, ka mums ir daudz draugu makšķernieku, kas šajā mirklī palīdzēja. Tieši ieteikumi no daudz pieredzējušākiem un profesionālākiem makšķerniekiem palīdzēja mums saprast, kas šis ir par copes veidu, kāds inventārs tam ir nepieciešams, kā pareizi izprast upi un makšķerēšanas točkas, kuras ir tās lašupes, kādas ir licenču specifikas un…
Protams, katram makšķerniekam ir savs redzējums un savs uzskats par to, kas ir vajadzīgs un kā būtu jānotiek lašveidīgo copei. Mēs no šīs visas informācijas jūras un daudzveidības centāmies izfiltrēt tieši mums nepieciešamo un noderīgo, kas tad tālāk tiktu arī pārvērsta praktiskajā copē.
Tas nav noslēpums, ka mums, Perfect fishing family, makšķerēšanas inventārs ir vairāk budžeta sērijas, un līdz ar to mums nācās diezgan adaptēt profesionāļu skatījumu budžeta iespējām. Šeit milzīgs paldies jāsaka Jānim Zariņam un veikalam Makšķerlietas.lv, kā arī Aigaram Zumbergam (NGT Latvia) par atbalstu sākotnējā inventāra iegādei.
Ko tad mēs dzirdējām, un kas mums bija nepieciešams, pirms doties pie upes?
Daudz un dikti tiek diskutēts par to, kādi kāti vajadzīgi, kuras spoles ir izturīgākas un kādas ir pareizās krāsas mānekļiem, lai karaliskais lasis veiksmīgi tiktu noķerts. Tas, pie kā nonācām mēs, bija diezgan klišejisks variants. Tas bija Ryobi Excia kāts, garumā 2,70 m ar testu 10–30 grami. Shimano Stradic C3000FM spole. Šeit gan jāpiemin, ka Stradic nebija gluži budžeta gals, jo šai spolei tomēr ir uzdevums ne tikai pāris reižu lašus paķert, bet būt arī kā pamatdarba spolei BAM street fishing sacensībās, kuras sāksies aprīlī. Līdz ar to tika izlemts šeit tomēr iegādāt līmeni augstāku spoli. Aukla, protams, 1,2PE astoņu dzīslu no Varivas.
Un tagad sākās tas, kur man izšāva korķus, – mānekļi. Tā ir vesela paralēlā pasaule, kurā notiek nepārtrauktas diskusijas par to, kādas krāsas, kādas formas, kuras firmas mānekļi ir tie īstie un vienīgie. Šeit arī ir lielākais finanšu bezdibenis, ja šai mānekļu atkarībai pavelkas līdzi. Protams, mācoties no kļūdām, tagad ir izveidojies savs viedoklis, kas iesākumā ir vajadzīgs no mānekļiem, un tas diezgan atšķiras no sākotnējās versijas. Izvēle ir milzīga, krāsu gamma neaprakstāmi raiba, un saprast, ko tad īsti vajag, ir diezgan izaicinoši amatieriem–iesācējiem. Šeit milzīgs paldies jāsaka mūsu draugiem, paziņām, kuri nekautrējās padalīties ar saviem mānekļu topiem vai ieteikumiem, kuri mānekļi viņu skatījumā strādā labāk, kuri tiešām būtu nepieciešami, kuri būs vajadzīgi, kad būs lielāka pieredze, un neaprausies 14 reižu Salacā.
Sākotnēji man par visām varēm gribējās, lai man kastītē ir arī verņaki vai super ķerošie un dārgie mānekļi, kurus daudzi makšķernieki tik ļoti slavēja, taču pēc pirmā Salacas apmeklējuma manas domas diezgan radikāli mainījās.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Pirmie piedzīvojumi pie ūdens
Iepriekšējas lašveidīgo makšķerēšanas pieredzes mums nebija, līdz ar to vajadzēja pirmās copes reizes pacensties aizvadīt kopā ar copmaņiem, kam šī pieredze ir lielāka un kas zina, ko dara un kāpēc. Tā kā vairākums mūsu copes biedru un draugu ir no Rīgas puses, bet mēs esam ventspilnieki, tad nolēmām, ka jābrauc uz to slaveno Salacu vai Gauju. Domāts, darīts. Lai saprastu lietas būtību, šajās upēs notiek licencēta lašveidīgo zivju makšķerēšana. Tāpēc tika izpētītas licences, kādi ir noteikumi, un laimīgas sagadīšanās pēc tikām pie licences Salaca I A zonā. Uz turieni februāra vidū man palaimējās doties kopā ar maniem draugiem Gati Ernstsonu, Tomu Klabi un Aigaru Zumbergu. Pirms brauciena notika inventāra revidēšana un papildināšana. Mani ceļabiedri attālināti izrevidēja mānekļu kastītes ar pamatojumiem, kāpēc šo mānekli vajag un to ne. Lielāko daļu mānekļu es jau biju iegādājies veikalā Makšķerlietas.lv. Bet tos mānekļus, kuru man vēl pēc biedru ieteikuma nebija, bet obligāti bija vajadzīgi, Aigars paņēma līdzi copes dienā uz Salacu.
No saullēkta līdz saulrietam Salacas A zona. Piedzīvojums, protams, iesācējam iespaidīgs. Būt kopā ar makšķerniekiem, kas te arī pa padsmit zivīm dienā ķēruši, bija ļoti motivējoši un iedvesmojoši. Būt pašā A zonā jau pats par sevi bija kaut kas man iespaidīgs. Un tad nāca sūrā, sāpīgā realitāte, ko izraisīja pieredzes trūkums un nezināšana šajā makšķerēšanas veidā. Zacepi, aprāvieni, zaudēti mānekļi, izmisums, demotivācija, jo kopā todien Salacā atstāju 14 mānekļus. Vissāpīgākā bija apziņa, ka tā ir paša vaina, jo pieredzes trūkuma dēļ bija vai nu nepareizi izvēlēts māneklis, kurš iegāja par dziļu un palika Salacas dibenā aiz kāda ķērāja, vai nepareizi novadīts māneklis, kas palika kaut kur krasta kantī aizķēries. Ja neņem vērā zaudētos mānekļus un to, ka es nenoķēru nevienu zivi, tomēr uzskatu, ka diena bija izdevusies. Pavadītais laiks ar draugiem, būšana slavenajā A zonā, pieredze, kas bija tik ļoti nepieciešama, lai pareizāk izprastu to, kas un kā jādara. Tas viss mani tikai vēl vairāk motivēja turpināt šo copes veidu, aizvest šo pieredzi uz Ventspili un abiem ar sievu to pielietot mūsu vietējās Kurzemes lašupēs.
Atskatoties uz Salacas piedzīvojumiem ar tagadējo nelielo pieredzi, noteikti būtu darījis nedaudz citādāk. Dārgie mānekļi netiktu vispār ņemti līdzi. Kamēr iemācās izprast, ko un kā darīt un, galvenais, kāpēc, lieliski noder iesācējiem Akara vobleri, Akara un Toxic šūpiņi, Vivingra vobleri un slavenie Great heron šūpiņi, kas visi ir krietni zem 10 eiro un apraušanās gadījumā tie nav 15–20 eiro par vobleru, kā tas ir ar augstā plaukta mānekļiem.
Benita un es ar šo visu zināšanu bagāžu, jaunu motivācijas devu un mūsu treneri Jāni Lindenblatu devāmies izpētīt vienu no Kurzemes lašupītēm. Tagad abiem ar sievu ēsmu kastītēs salikti Akaras, Vivingras, Toxici un Heroni, lai treniņu procesā nav jālej gaužas asaras. Jānis Lindenblats ļoti pārsteidza ar rūpīgo, cītīgo un ļoti pacietīgo pieeju mūsu skološanai, izglītošanai par lašveidīgo copi, upes izprašanu, mānekļu pareizu pielietojumu. No Jāņa iegādājāmies lietotu, viņam nevajadzīgu Ryobi excia kātu, lai arī Benita ir pilnvērtīgi nokomplektēta lašu copei un nav jābaidās, vai ekipējums izturēs. Benitas makšķerkāts tika pie Shimano Sedona 3000 spoles.
Pateicoties Jāņa apmācībām, visas turpmākās makšķerēšanas reizes šajā upē gan man, gan Benitai vainagojās ar noķertām zivīm – gan sapali, gan līdakas un, protams, tik ļoti gaidītie taimiņi un laši.
Lielu artavu un ieguldījumu mūsu lašu gaitās ir devis arī tālmācības treneris Madars Millers. Viņa domugājiens un pieeja upes izprašanai bija kaut kas nebijis mums, un mēs viņa padomus, ieteikumus klausījāmies vaļējām mutēm. Madara teorija un Jāņa prakse pierādīja, ka varam iemācīties noķert arī kādu lašveidīgo zivi.
Liels paldies ir jāsaka arī Jānim Zariņam, kurš ielika pašu pamatdomu un vispār interesi par lašu copi, kā arī laikus brīdināja: “Tu, Aldi, nestādies priekšā, cik daudz mānekļu tu aprausi!” Tāpat Gatis ar Tomu ļoti daudz stāstīja pirms pirmajām copes reizēm, kādi mānekļi ir labāki, kāds ekipējums viņiem ir, kāpēc tas un kāpēc tā. Un, protams, Aigars, kurš palīdzēja ar dārgā gala mānekļiem un kurš pacietīgi visu dienu vilka mani Salacā sev līdzi un pacieta manu pieredzes trūkumu.
Viens starp lāčiem, aptaisījies, bez rekorda līdakas. Rešetins un Zviedris. Ķeram lielo #41 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
