Raksts no senāka arhīva, bet tas lietas būtību nemaina! Ko darīt, ja esi ielūzis ledū?
Pirmie āliņģi netālu no krasta nes vilšanos, piesakās tikai sērkociņu kārbiņas izmēra asarītis. Pie tuvējā niedrāja jau ir labāk, pāris strīpaiņi simts gramu vērtē, vēl daži metri upes ietekas virzienā, un te jau ir vērts iebarot. Spirgtais rīta gaiss un gaidāmās copes uztraukums iemidzinājis piesardzību, un makšķernieks nemana, ka ledus kļūst plānāks un reizēm pat bīstami ieliecas. Motiļu pušķīti iekāro arvien lielāki un lielāki strīpaiņi.
Vēl daži soļi upes virzienā, un pēkšņi rīta idilli ar sauli lazdu krūmā un zirnekļa austajām mežģīnēm aizēno baisa, melna tumsa, ūdens un aukstums, kas velk lejup. Šādos brīžos nodzīvotās dzīves kadri izskrien caur smadzenēm kā paātrinātajā kino un ūdens virspusē notur sīkstais dzīvotgribas pavediens. Labi, ja tuvumā ir draugi, kas grūtā brīdī steidzas palīgā, bet ko darīt, ja esi viens? Vispirms jau padomāsim, vai dažas zivis ir dzīvības vērtas, pārliecināsimies par ledus stiprumu un biezumu, pārbaudīsim katru metru kustības virzienā, un, ja nu tomēr notiek nelaime, ieklausīsimies profesionālu glābēju padomos.
Bīstamās vietas ūdens akvatorijā ziemas periodā
Upju sašaurinājumi. Upju sašaurinājumos veidojas caurtece, palielinās ūdens tecējuma ātrums un siltais ūdens upju dibenā sajaucas ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē, tāpēc šajā vietā ledus ir vienmēr plānāks.
Zem tiltiem. Zem tiltiem ledus vienmēr ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas caurteces dēļ.
Pie krastiem. Dabisko ūdens svārstību dēļ, kā arī kūstot ledum un sniegam, ledus tiek atrauts no krastiem. Arī tumšais pamats sekmē ātrāku kušanu.
VIDEO! Kas notiek un kā rīkoties, ja esi ielūzis ledū
Pie krastiem, kas apauguši ar niedrēm. Pie niedrēm ledus vienmēr ir trauslāks un neizturīgāks.
Zem ledus tumši priekšmeti. Ledus šādās vietās būs plānāks.
Kuģu ceļos. Kuģu ceļos ziemas periodā ledus ir neizturīgāks un plānāks, jo kuģošanas laikā tas bieži tiek salauzts.
Kanalizācijas, strautu ieteku vietās. Ledus vienmēr ir plānāks kanalizācijas ūdeņu ieteku vietās to augstākas temperatūras dēļ un strautu ieteku vietās straujas ūdens kustības dēļ.
Vietas ar zemūdens izciļņiem. Ledus ir plānāks vietās ar zemūdens izciļņiem straujas ūdens kustības dēļ šajās vietās.
“Auksto avotu” vietās. Ziemas periodā, kad ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra zem ledus kārtas ir ap 0 ºC, “aukstie avoti” saglabā savu konstanto temperatūru – ap +8 ºC, līdz ar to šajā situācijā tie kļūst par “siltajiem” un virs tiem ledus ir plānāks.
Vietas, kur izdalās gāzes. Vietās, kur izdalās gāzes, ledus var būt porains un neizturīgs. Gāze var izdalīties arī vietās, kur zem ūdens līmeņa sadalās dzīvnieka līķis.
Citās vietās (platu upju grīvās, krauju nogāzēs, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, āliņģu vietās, upēs ar spēcīgu straumi).
Vižņi. Ledus iešanas laikā, tam sairstot, veidojas ledus ūdens putra – vižņi.
Ledus iešanas laikā. Straumes dēļ ledus gabali spiežas pie krasta un tad griežas tecējuma virzienā. Ledus sastrēgumā pienākošie ledus gabali var apgriezties otrādi vai paiet apakšā esošajiem.
Kā izglābties pēcielūšanas ledū
Dodoties uz ledus:
dodoties makšķerēt, ieteicams neiet vienam;
līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā;
mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda plānotā atrašanās vieta un atgriešanās laiks;
līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu un saldu tēju.
Ja gadās ielūzt, tad:
– skaļi jāsauc palīgā, un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz 112;
– jācenšas saglabāt mieru un nostabilizēt elpošanu;
– lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 līdz 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2 – 3 metru attālumā;
– izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam. Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus: ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, izmantojot koka gabalu un naglas;
– makšķerēšanas kostīms, kuram ir peldfunkcija, ļaus pēc ielūšanas ledū uzpeldēt un uzreiz nenogrimt.
Kā palīdzēt cilvēkam pēc izglābšanās no ielūšanas ledū:
– nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot pa tālruni 113;
– cietušais jānovieto siltā telpā vai vismaz aizvējā;
– cietušais jāatbrīvo no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās pret sausām;
– cietušais jānovieto uz kādas kastes, ragavām vai citas virsmas, lai būtu mazāka saskare ar sniegu un ledu;
– cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek pakāpeniski;
– ja vien cilvēks var pakustēties un ir pie apziņas, viņš droši var kustēties, jo tas palīdzēs sasilt;
– ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens;
– cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu;
– ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt viņa rokas un kājas, nemasēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu;
– ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumi līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana;
– iegaumējiet, ka pat tad, ja ielūzis cilvēks ir izglābts, obligāti nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību;
– nekādā gadījumā nevelciet nost slapjās drēbes, ja jums nav sauss rezerves apģērbs.
Neesiet vienaldzīgi pret tiem, kas atrodas uz ledus! Ja pamanāt no krasta pārāk tālu atrodošos cilvēkus, ziņojiet par tiem glābšanas dienestam, zvanot pa tālruni 112! Ja pamanāt ielūzušos, centieties palīdzēt un noteikti izsauciet glābšanas dienestu, zvanot 112!